Karina Plaude: Nodokļu kāpums tabakas aizstājējproduktiem pavērs durvis ēnu darboņiem 5
Autors: Baltijā lielākā ražotāja un lielākā mazumtirgotāja pārstāve, juriste Karina Plaude
Akcīzes nodokļa paaugstināšana alternatīvajiem bezdūmu nikotīna produktiem valdības ieskatā, šķiet, kļuvusi par panaceju, pateicoties kurai valsts budžets pildīsies ar uzviju, bet iedzīvotāji masveidā atteiksies no kaitīgajiem ieradumiem. Tomēr realitātē nodokļu kāpums strauji veicinās kontrabandas pieaugumu un tabakas aizstājējproduktu tirgus iziešanu no jebkādas kontroles.
Piemērs tam, kā strauja nodokļu paaugstināšana akcīzes precēm ietekmē valstu budžetus, nav tālu jāmeklē. Stāsts, pie kā noveda straujā akcīzes nodokļa celšana alkoholam Igaunijā, jau kļuvis par hrestomātisku piemēru tam, kā nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana lielāku nodokļu ieņēmumu vietā noved pie budžeta “bedres”.
Tirgus aksioma – ja kāda prece kļuvusi nejēdzīgi dārga, vairums patērētāju vienmēr meklēs un arī atradīs lētāko variantu, pat ja tā būs kontrabanda.
Diemžēl Latvija no kaimiņu rūgtās pieredzes neko nav mācījusies, un attiecībā uz alternatīviem bezdūmu nikotīna produktiem grasās kāpt uz tā paša “grābekļa”.
Likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” anotācijā teikts, līdz ar likuma pieņemšanu “samazināsies jauno elektroniskās smēķēšanas ierīču, tai skaitā tabakas karsēšanas ierīču, kā arī tabakas aizstājējproduktu pieejamība sabiedrībā, īpaši bērnu un jauniešu vidū”. Jāpiekrīt, ka legālajā apritē šo produktu pieejamība tiešām samazināsies, taču tas notiks uz nelegālā tirgus pieauguma rēķina.
Karsējamai tabakai trīs gadu laikā paredzēts nodokļa pieaugums 86% apmērā, alternatīvo bezdūmu produktu atsevišķām kategorijām gaidāms pat 1100% liels pieaugums.
Ar nodokli plānots aplikt propilēnglikolu, aromatizatorus, augu izcelsmes glicerīnu un nikotīna ekstraktus, kuri tiek izmantoti e-šķidruma sagatavošanai, un kurus, izņemot nikotīna ekstraktu, par tabakas izstrādājumiem ir grūti dēvēt. Uzskats, ka šāds akcīzes nodokļa palielinājums liks naudas tērcītei plūst valsts budžeta virzienā, varētu būt arī maldīgs.
Jau šobrīd nelegālajā tirgū vienības cena ir apmēram par vienu eiro lētāka kā legālajās tirdzniecības vietās, un pēc akcīzes nodokļa radītā cenas kāpuma šī starpība kļūs tik ievērojama, ka nelegālās tirgus daļas īpatsvars neizbēgami palielināsies.
Tajā pašā laikā cigaretēm akcīzi 2021. – 2023. gada periodā paredzēts palielināt par 5% ik gadu, bet cigarillām, cigāriem un smēķējamai tabakai – 7% ik gadu. Šāda akcīzes nodokļa politika viennozīmīgi veicinās cigarešu smēķēšanu, un būtībā darbojas kā slēpts šī tirgus lobijs. Tiem cilvēkiem, kuri vēlētos cigarešu smēķēšanu atmest, ar tādu mehānismu, kā cenas celšana, šāda alternatīva tiek padarīta mazāk pievilcīga.
Konstruktīvs risinājums būtu Latvijā elektronisko cigarešu šķidrumiem nodokļa likmi noteikt Lietuvas līmenī – 0,12 centus par mililitru.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Igaunija šobrīd apsver iespēju uz laiku atcelt akcīzes nodokli elektronisko cigarešu šķidrumiem, lai cīnītos ar milzīgo nelegālā tirgus daļu. Bezdūmu nozares asociācija jau aicinājusi Latvijas valdību un Finanšu ministriju ņemt vērā kaimiņvalstīs notiekošo un konsekventi pieskaņot savu nodokļu politiku, līdzīgi kā tas tika darīts alkohola akcīzes nodokļa likmju gadījumā.
Arī ekonomikas doktors, RTU docents Māris Jurušs publikācijā “Sildīsim ekonomiku vai pildīsim kontrabandistu makus?” (Delfi, 02.11.20) norāda: “Izstrādājot akcīzes nodokļa politiku, daudz vairāk uzmanības jāpievērš starptautiskās konkurētspējas aspektam. Pašlaik trūkst pamatojuma straujajam akcīzes nodokļa pieaugumam, īpaši alternatīvajiem bezdūmu produktiem (karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem, nikotīna spilventiņiem), kuri daudzās valstīs ir atzīti par mazāk kaitīgām alternatīvām ierastajiem tabakas produktiem.”
Saskaņā ar Pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” 2019. gadā veiktā pētījuma datiem 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieaugušajiem smēķētājiem jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt 42% iedzīvotāju uzskata, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.
Jāmin, ka arī Lielbritānijas veselības aizsardzības pārstāvji minētos bezdūmu produktus novērtējuši par mazāk kaitīgu alternatīvu parastajām cigaretēm.
Anglijas Sabiedriskās veselības asociācijas (PHE) eksperti pat norāda, ka ik gadus ar e-cigarešu palīdzību smēķēšanu atmet apmēram 20 tūkstoši cilvēku. Arī zinātniskajā žurnālā “New England Journal of Medicine” publicētais pētījums liecina, ka elektroniskās cigaretes ir divreiz efektīvākas par citām smēķēšanas atmešanas metodēm.
Lielbritānijas valdība un tādas šīs valsts veselības organizācijas kā Karaliskā Ārstu koledža un Sabiedrības veselības direktoru asociācija oficiāli atzinušas, ka e-cigaretes nodara mazāku kaitējumu lietotāju veselībai un to lietošana ir par 95% procentiem drošāka par parasto cigarešu smēķēšanu.
Pētījumu centra SKDS pērn veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā cigaretes ar bezdūmu nikotīnu saturošiem produktiem aizstāt izvēlējusies samērā neliela sabiedrības daļa – 6% lieto elektroniskās cigaretes, bet 3% – karsējamo tabaku. Taču jau šobrīd apmēram 50% elektronisko cigarešu tiek iegādātas interneta veikalos ārzemēs, un ir pamatotas bažas, ka pēc likumprojektā paredzētā nodokļa kāpuma, bezdūmu nikotīna produktu legālā ražošana un tirdzniecība Latvijā kļūs nerentabla.
Pat abstarhējoties no tā, cik negatīvu signālu pašmāju un arī ārvalstu uzņēmējiem raidītu šīs nozares iznīcināšana, jāmin vēl kāds ļoti nopietns riska moments.
Un, proti, tas ir kaitējums, ko nelicencētu, viltotu un kontrabandas ceļā iegādātu alternatīvo bezdūmu nikotīna produktu lietošana var nodarīt veselībai.
Legālais tirgotājs ir nomaksājis nodokļus, produkcija izgājusi nepieciešamo kvalitātes kontroli, un viņš nekad nepārdos, teiksim, e-cigaretes vai tabakas karsēšanas produktus personai, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Pretējā gadījumā viņam draud licences un līdz ar to arī biznesa zaudēšana.
Taču nav noslēpums, ka internetā un sociālajos tīklos netrūkst sludinājumu par elektronisko cigarešu un tajās izmantojamo šķidrumu iegādes iespējām par daudz lētākām cenām, kā veikalos, un šos sūtījumus elementāri iespējams saņemt no ārzemēm ar pasta un kurjeru sūtījumiem.
Līdzīgi kā “melnajā tirgū”, arī šeit nevienu neinteresē, vai tās pērk pieaudzis cilvēks, pusaudzis vai pat bērns. Šādi produkti parasti nav izgājuši kvalitātes kontroli, lielākoties tajos ir nevis Eiropā pieļaujamais 20mg/mL nikotīna daudzums, bet gan 50mg/mL, un kādas vielas patiesībā slēpjas zem e-šķidruma sagatavošanai nepieciešamajām sastāvdaļām, nav zināms.
Tieši šādi kontrabandas produkti arī ir tie, kuru lietošanas dēļ veselībai tiek nodarīts pat nopietns kaitējums. Kā saka sens sakāmvārds – “svēta vieta tukša nestāv”, un, nepārdomātas nodokļu paaugstināšanas dēļ izspiežot no tirgus legālos tirgotājus, mēs paši atvērsim durvis ēnu darboņiem.
