Kariņa otrajai valdībai neparedz četrus gadus 110
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības veidošanas pirmajā nedēļā, kurā Valsts prezidents Egils Levits pilnvaroja Krišjāni Kariņu (“JV”) uzsākt sarunas ar 14. Saeimā ievēlētajām partijām, ir pagājusi bez vērā ņemamiem rezultātiem. Taču kļuvis skaidrs, ka “Apvienotais saraksts” (“AS”) un Nacionālā apvienība (NA) negrib pieļaut koalīcijas paplašināšanu ar “Progresīvajiem”. Savukārt valdības veidotājs K. Kariņš pēc tikšanās ar šo politisko spēku paziņoja, ka “neredz nevienu nepārvaramu šķērsli, kāpēc nevarētu izveidot spēcīgu valdību no četrām partijām”.
“Jaunā Vienotība” (“JV”) vēlas, lai valdība nostrādātu četrus gadus un īstenotu nozīmīgas reformas. Tam būs nepieciešamas arī izmaiņas daudzos likumos, kam vajadzīgs pārliecinošs vairākums. Nacionālā apvienība uzskata, ka lēmumu pieņemšana būs dinamiskāka un ātrāka, ja koalīciju veidos ideoloģiski radniecīgi politiskie spēki. NA un “Progresīvie” patiešām ir ļoti atšķirīgas partijas.
Tām gan sakrīt pozīcijas sociālās politikas jautājumos, par kuriem savukārt “JV” ar “Progresīvajiem” nav vienisprātis. “JV” iekšienē izskan aizdomas, ka pieredzējušie kolēģi no NA un “AS” labi apzinās, ka ar 54 mandātiem valdība nevar nostrādāt četrus gadus, bet K. Kariņam kā vēlēšanu uzvarētājam ir jādod pirmā roka, cerot, ka pēc kāda laika varēs veidot citu valdību.
Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars (“AS”) pēc tikšanās ar Nacionālo apvienību “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka abas partijas ir vienisprātis, ka nākamā valdība ir jāveido trīs partijām – “JV”, “AS” un NA.
Viņaprāt, tieši plašāka koalīcija varētu apdraudēt valdības stabilitāti. Tagadējā valdības kodolā ir nopietni, pieredzējuši politiķi, kas nekavējoties var sākt strādāt. Sarunā ar NA ir detalizētāk izvērtēti veicamie darbi un konstatēts, ka vairākas 13. Saeimā veiktās reformas būtu jāpārskata – vispirms jau administratīvi teritoriālā reforma, bet nepilnības esot arī ostu reformā, teica E. Tavars. Uz vaicāto, kā plānots nodrošināt valdības lēmumu pieņemšanu Saeimā, viņš atbildēja, ka par Saeimas darbu pašlaik nav runāts, “taču deputāti nevar visu laiku ceļot un nenākt uz darbu”.
Prasa lielāku premjera atbildību
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viens no līderiem Viktors Valainis jau ir paziņojis, ka ZZS ir gatava strādāt valdībā, bet – ne K. Kariņa vadībā. Arī “AS” pārstāvji uzskata, ka valdības modelim ir jābūt citādam, jo ir vajadzīgs “krīzes menedžments”. Runa esot par valdību, kurā ministri strādā kā vienota komanda un katrs zina, ka grūtos brīžos premjers būs viņu stiprā aizmugure, “nevis koordinēs un komentēs procesus”.
Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” trešdien Latvijas Reģionu apvienības (LRA) priekšsēdis Edvards Smiltēns paziņoja – ja Uldis Pīlēns veidotu valdību, tad jau būtu skaidrs, kuras partijas tajā būs, un varētu ķerties pie pienākumu sadales. “Valdībā ir jābūt lielākai premjera lomai, iniciatīvai un arī atbildībai,” piebilda E. Smiltēns. Jāteic, ka E. Smiltēnam, kurš no “Vienotības” aizgāja nenovērtēts un ar rūgtumu sirdī, joprojām nav viegli tam pārkāpt pāri, kas arī varētu būt viena no koalīcijas problēmām.
Ik pa laikam dzirdams, ka labāk ar šo misiju kā “JV” premjera kandidāts tiktu galā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš “Latvijas Avīzei” pateica stingru “nē”, jo “JV” premjera kandidāts ir un būs Kariņš. Ja kāds nevēloties strādāt viņa vadībā, tad lai nāk ar savu piedāvājumu, bet “lai neviens neiedomājas, ka “JV” tam tā piekritīs”.
Ultimāti neesot tas veids, kādā būtu jāstrādā šajā grūtajā ziemā, kad būšot jāpieņem ļoti smagi lēmumi. “Taču valdības veidošana ir tikai sākusies, dažādas spekulācijas un baumas ir normāls politikas process,” piebilda E. Rinkēvičs, kurš nedomā, ka sarunas būtu nonākušas strupceļā.
Visi arī saprot, ka “Progresīvo” klātbūtne nostiprinātu “JV” vadošo lomu koalīcijā, kuru labprāt saglabātu arī “AS” un NA neformālais bloks. “Progresīvo” valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka ideoloģiskās atšķirības nav vienīgais, kā dēļ “AS” un NA negrib četru partiju koalīciju. “Abi politiskie spēki vēlas saglabāt vecās manieres politikā.
Kaut vai viens piemērs. Kaspars Gerhards izvairījās no sabiedrības vērtējuma vēlēšanās, bet tagad sēž pie koalīcijas sarunu galda. Tie cilvēki, kuriem nācās aiziet no “Rīgas mežiem”, tagad ir iekārtojušies “Latvijas valsts mežos”. Pieļauju, ka viņi nevēlas atteikties no kādām slēptām ietekmēm, kuras “Progresīvie” varētu apdraudēt.”
“JV” atsaucas uz agrāko pieredzi
Uz jautājumu, kāpēc koalīcija nevar strādāt ar 54 balsīm, ja opozīcijā paliek 46 deputāti, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” daļēji atbildēja žurnālists Māris Zanders. Viņš minēja vairākus politiķus no “AS”, par kuriem maz kas zināms vai par kuriem zināmais liek domāt, ka viņi ir “ļoti elastīgi savā politiskajā karjerā”.
Piemēram, Didzis Šmits, kurš bijis vairākās partijās, kā arī Igors Rajevs no U. Pīlēna vadītās profesionāļu biedrības. Zināms, ka arī NA deputāts Aleksandrs Kiršteins ir ļoti patstāvīgs un brīvi pauž savus atšķirīgos uzskatus, kas reizēm atspoguļojās arī balsojumos.
“JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atceras gan Einara Repšes (“Jaunais laiks”) valdību, kuru 2002. gadā izveidoja ar 55 balsīm un kas tika nogāzta no iekšienes, gan Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdību 10. Saeimā, kas gan krita pēc Saeimas atlaišanas, taču valdības darbu jau labu laiku bija paralizējusi ZZS bloķēšanās ar opozīciju.
A. Latkovskis uzskata, ka ar 54 balsīm varētu vēl strādāt tad, ja partneru starpā valda pilnīga uzticēšanās, bet šajā gadījumā potenciāli sabiedrotie cits citu nav iepazinuši. Tas nozīmētu ievērot stingru disciplīnu, kad jāierobežo ne tikai komandējumi, bet sēžu laikā nevar atstāt zāli. Viņš atceras, ka savulaik ir nācies pārbalsot jautājumus, jo kāds deputāts bija izgājis uz kafejnīcu vai sniedza ārpus zāles interviju.
Vēl grūtāk atbalstu valdībā pieņemtajiem lēmumiem būtu nodrošināt komisijās, ja koalīcijai tajās būs tikai vienas balss pārsvars. A. Latkovskis uzskata, ka tieši U. Pīlēnam būtu jākļūst par ekonomikas ministru, lai īstenotu ekonomisko izrāvienu, ko solījis gan “AS”, gan “JV”.
Par amatiem nerunā, bet domā
Par amatu sadalījumu plānots runāt tad, kad būs panākta vienošanās par valdības uzdevumiem. Taču partiju iekšienē amati tiek apspriesti. “AS” iekļautie politiskie spēki un U. Pīlēna vadītā profesionāļu biedrība, visticamāk, katrs vēlēsies būt pārstāvēts arī valdībā. Viens no “AS” ministru kandidātiem ir Andris Kulbergs, bet, ja viņš aiziet uz valdību, tad Saeimā nāk Ieva Brante, kura arī ir patstāvīga un spilgta personība.
Visticamāk, ka arī E. Smiltēns vēlēsies strādāt valdībā. Ir pieļauts, ka viņš varētu vadīt Zemkopības ministriju, bet neizskatās, ka NA gribētu to kādam atdot. Taču tagadējā ministra Kaspara Gerharda atkārtota virzīšana amatā kļūst apgrūtinoša ne tikai tāpēc, ka nav zināms, kā viņu vērtētu vēlētāji.
Šonedēļ Zemnieku saeima atklātā vēstulē Valsts prezidentam un koalīcijas veidotājiem aicināja nepieļaut K. Gerharda atkārtotu virzīšanu amatā. Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina K. Gerhardu atstāt amatā, jo viņa vadībā nozare esot spējusi pārvarēt kovida krīzi un īstenot pasākumus, kas mazina Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz nozari.
Liela interese varētu būt arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Saeimā ir ievēlēti vairāki lielo novadu priekšsēži – Kuldīgas novada vadītāja Inga Bērziņa (“JV”), Siguldas novada priekšsēdis Uģis Mitrevics (NA), Ādažu novada vadītājs Māris Sprindžuks (LRA) –, kuri, visticamāk, piekrita atstāt augsto amatu pašvaldībā ne jau ar domu, ka būs tikai ierindas deputāti.
Tiesa, VARAM kompetencē ir ne tikai pašvaldību un reģionālās politikas jautājumi, bet arī klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un digitālā transformācija. Tāpat pievilcīga vairākām partijām varētu būt Satiksmes ministrija, kuru labprāt vadītu arī Liepājas partija, kurai ir svarīgi, kam būs teikšana par ostām, liecinot sarunās teiktais.
Arī pašā “Jaunajā Vienotībā” ambīcijas būt valdībā ir vairākiem politiķiem un arī politiķēm, kas līdz šim bijuši otrajā plānā. Jāatceras, ka iepriekš, dalot posteņus, tā partija, kurai bija Saeimas priekšsēdētāja amats, saņēma par vienu ministru mazāk. Vēl nav zināms, vai Ināra Mūrniece (NA) trešo reizi kandidēs uz spīkeres posteni, jo esot arī apspriesta iespēja, ka NA varētu I. Mūrnieci virzīt darbam valdībā.
