Kariņa otrā valdība: neoficiāli zināms, kas iniciēja veikt izmaiņas pirms pašvaldību vēlēšanām 83
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) trešdien paziņoja par izmaiņām viņa vadītajā valdībā, kurā vairs nebūs “KPV LV”.
Viņš lūdza Saeimu balsot ceturtdien par uzticību četriem jauniem ministriem – izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (JKP), labklājības ministram Gatim Eglītim (JKP), iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“AP”) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA), kurš amatā atgriezīsies pēc īsa pārtraukuma.
“Valdība būs kompaktāka un uzņems jaunu spēku, lai strādātu sabiedrības saliedēšanas un labklājības virzienā,” medijiem paziņoja K. Kariņš.
Viņam līdzās kā vienmēr valdībai svarīgos brīžos bija arī Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš izteica cerību, ka atjaunotā valdība varēs nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām un sekmīgi tiks pāri valsts budžeta projektam, liekot saprast, ka tas būs nopietnākais pārbaudījums.
Ja Saeima apstiprinās jaunos ministrus, tad valdībā būs jau nomainījušies seši no 13 ministriem. Pārtraucot sadarbību ar “KPV LV”, amatu zaudē arī tās deleģētais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš nav ievēlēts Saeimā, un labklājības ministre Ramona Petraviča, kura atgriezīsies parlamentā.
R. Petraviča medijiem teica, ka par viņas iespējamo nomaiņu bija dzirdējusi aizkulišu sarunas, bet oficiāli par to premjers viņai paziņojis trešdien no rīta, pateicoties par darbu. K. Kariņš tviterī bija ierakstījis, ka pateicas visiem ministriem, ar kuriem vairs nestrādās kopā.
Starp viņiem ir arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kuras nomaiņa varētu būt JKP frakcijas iniciatīva, ņemot vērā ministres zemo reitingu, kas partijai pirms Saeimas vēlēšanām varētu kaitēt. Taču ne JKP vadība, ne premjers skaidri to nepateica.
Ieguvumus mēra ne tikai amatos
Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (“AP”), Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā Vienotība” (“JV”) trešdien parakstīja sadarbības memorandu, kas pēc būtības ir jauns koalīcijas līgums, kurā noteiktas partiju atbildības jomas un līdz vēlēšanām veicamie darbi.
Koalīcijas frakcijām Saeimā ir 49 balsis. JKP frakcijā ir 15 deputāti. Līdz ar I. Šuplinskas atgriešanos parlamentā mandātu zaudēs no JKP ievēlētais Andris Kazinovskis, kas bija no frakcijas izstājies. Ja I. Šuplinska, kas jau paziņojusi par nodomu izstāties no partijas, frakcijā paliktu, JKP būtu 16 mandāti.
“Attīstībai/Par” ir 13 deputāti, Nacionālajā apvienībā – 12, “Jaunajā Vienotībā” – astoņi. Taču koalīcija var rēķināties arī ar vairāku neatkarīgo deputātu balsīm.
“JV” frakcijā jau strādā (oficiāli tai nevar pievienoties no cita saraksta ievēlēti deputāti) Anda Čakša (ievēlēta no ZZS), Iveta Benhena-Bēkena un Aldis Blumbergs (ievēlēti no “KPV LV”).
Koalīciju atbalsta arī bijušais “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš, kā arī četri no “KPV LV” ievēlētie deputāti, kas Ata Zakatistova vadībā izveidoja “Stabilitātes grupu”.
Uz jautājumu, cik K. Kariņa valdībai tagad ir balsu Saeimā, premjers preses konferencē skaidri neatbildēja, sakot, ka to parādīs balsojums par uzticību ministriem.
Vaicāts, vai koalīcijai neradīs grūtības vairākuma nodrošināšana, ja deputāti atsāks doties komandējumos, “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” teica: “Nav ko braukt komandējumos. Jāstrādā uz vietas, lai celtu labklājību. Tas konsolidēs un disciplinēs koalīcijas partnerus, būs ātrāka lēmumu pieņemšana.”
“KPV LV” partijas sašķelšanās uz to atstāja ietekmi. “JV” vienīgā neiegūst papildu amatus, bet tās premjers iegūst stabilāku valdību. “Mūsu ieguvums nav mērāms amatos,” piebilda A. Latkovskis.
Trešdien pārdomas par notikušo preses konferencē izteica arī “KPV LV”, kuras frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo sacīja: “Ir sajūta, ka Kariņš un Levits jutās atviegloti, ka atraduši vienu partiju, uz kuras pleciem uzgrūst visas nelaimes, kas šo valdību vajā.”
“KPV LV” pārstāvis atgādināja, kā divas koalīcijas partijas – JKP un NA – nedēļas sākumā valsti gandrīz ieveda konstitucionālajā krīzē, balsojot pretēji Satversmes tiesas nolemtajam.
Ieva Krapāne “KPV LV” ministru izraidīšanu no valdības saista arī ar to, ka “iekšlietu ministrs bija sācis iekšlietu sistēmu attīrīt no negodprātīgiem cilvēkiem”.
M. Možvillo arī nebija skaidra procedūra, kādā iepriekšējais koalīcijas līgums ir zaudējis spēku, bet, ja tagad ir jauns sadarbības līgums, tad šī ir K. Kariņa otrā valdība.
JKP būšot lielākas iespējas šantažēt
Iepriekš partneri bija vienojušies, ka par izmaiņām valdībā runās pēc pašvaldību vēlēšanām. Jāatgādina, ka šo situāciju izraisīja ekonomikas ministra J. Vitenberga pāriešana no “KPV LV” uz Nacionālo apvienību, ar kuras ietekmes palielināšanos nebija mierā JKP, jo tai ir skaitliski lielākā frakcija.
Neoficiāli zināms, ka tieši pēc JKP iniciatīvas izmaiņas valdībā tomēr veiktas pirms pašvaldību vēlēšanām.
Tagad redzams, ka daļēji ir piepildījušās JKP vēlmes, par ko runāja jau sen, – JKP kodola cilvēkiem G. Eglītim un Krišjānim Feldmanam būs amati, jo paredzēts, ka notiks izmaiņas arī Tautsaimniecības komisijā, tās vadībā Ralfu Nemiro nomainot ar K. Feldmanu.
To “Latvijas Avīzei” apstiprināja arī G. Eglītis, kurš neieguva gluži to amatu, uz kuru sākotnēji JKP viņu pieteica (ekonomikas vai finanšu ministra posteni), bet viņš ir gatavs vadīt arī Labklājības ministriju, jo “man ir nepieciešamās zināšanas, un man ir gods, ka premjers to ir piedāvājis, jo no grūtībām nekad neesmu baidījies – caur tām nāk rūdījums”.
Uz vaicāto, kāpēc JKP nomainīja izglītības un zinātnes ministri, G. Eglītis sākumā teica, ka “tas ir premjera valdības restarta plāns un viņš to prezentēja”, bet beigās atzina – JKP apzinājusies, ka izglītības ministrei pietrūcis dialoga ar sociālajiem partneriem.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens arī bija dzirdējis, ka “Jaunā konservatīvā partija pielika pietiekami daudz pūļu, lai tas notiktu pirms vēlēšanām”.
No vienas puses, JKP, iespējams, uzskata, ka ir ieguvēji, dabūjuši vēl vienu amatu valdībā, taču tas ir nevis iekšlietu ministra, bet labklājības ministra amats, norādīja politologs.
Esot jāatceras, ka JKP solīja īstenot programmu “3 x 500”, kas paredz arī pensiju paaugstināšanu.
“Tur varētu būt zināma berze, ja Gatis Eglītis ietu virsū finanšu ministram Jānim Reiram, bet viņam tādas naudas nebūtu. Tad Kariņa otrā valdība varētu paklupt pret budžetu,” “Latvijas Avīzei” pieļāva J. Ikstens.
Taču esot otra iespēja, ka JKP nelēktu laukā no valdības, bet turpinātu ciest.
“Iekšējās šantāžas varētu sākties, bet tajā brīdī varētu pieslēgt Zaļo un zemnieku savienību,” pieļāva J. Ikstens.
Par izglītības un zinātnes ministres nomaiņu politologs teica, ka to uzskata par saprotamu, jo ministrei nevedās sadarbība ar nozarēm un tagad “būsim atbrīvojušies no ekscentriskas izglītības ministres”.
Bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, arī uzskata, ka “JKP tagad būs vēl lielākas iespējas šantažēt šo valdību”, kas nekļūšot stabilāka.
Vēl vienu posteni tajā ieguva arī “Attīstībai/Par”, kas iekšlietu ministra amatā deleģē Saeimas frakcijas vadītāju Mariju Golubevu. Iekšlietu ministriju jau ir vadījusi sieviete – neilgi šajā amatā bija Linda Mūrniece, bet atšķirībā no M. Golubevas viņa pirms tam bija strādājusi iekšlietu sistēmā.
M. Golubevai būs jāsāk no nulles, atzina gan M. Kučinskis, gan J. Ikstens, kurš norādīja, ka viņai nav arī tādas administratīvā darba pieredzes.
“Resors viņai nav pazīstams, un tā pārzināšana nav mazsvarīga, lai iegūtu respektu,” piebilda politologs.
M. Kučinska vadītās komisijas sadarbība ar iekšlietu ministru S. Ģirģenu esot bijusi laba.
“Viņu nozare bija pieņēmusi, viņš prata uztaustīt vājos punktus. Es Ģirģena ministrēšanu vērtēju ar pluszīmi, bet cita lieta, ka “KPV LV” ietekme nebija tik liela, lai viņš panāktu nepieciešamo atbalstu budžetā,” piebilda M. Kučinskis.
Var paredzēt, ka šajā ziņā “Attīstībai/Par” varēs izdarīt vairāk. Juris Pūce (“AP”) iekšlietu ministra kandidāta izvēli pamatoja ar nodomu mainīt priekšstatus par iekšlietu sistēmu, lai to neuztver kā spēka ministriju, bet gan kā ministriju, kas rūpējas par iedzīvotājiem.
M. Golubeva esot ar izteiktu politisko atbildību, pieredzējusi politiķe ar autoritāti, teica J. Pūce.
