Kariņa lidojumu lieta: Valdība pēc ierosinātās disciplinārlietas nolemj pazemināt amatā Citskovski 113
Ziņa papildināta ar J.Citskovska komentāru pl. 17:34.
Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.
Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums. “Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam,” sacīja Siliņa.
Rīkojuma projektā par Citskovska pazemināšanu amatā teikts, ka komisija viņa rīcībā saskatījusi “apzinātu nepakļaušanos likumam”. Proti, Citskovskis bez attiecīgu iepirkuma procedūru rīkošanas noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus. Tāpat Citskovskis nav atteicies apmaksāt rēķinu par līgumreisiem, rakstveidā informējot par to premjeru, lai arī apzinājies, ka līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību.
Vērtējot Citskovska paskaidrojumos norādītos viņa rīcības iemeslus, komisija saskatījusi izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, nevēlēšanos pildīt savus pienākumus un uzņemties atbildību, nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi.
Citskovskis varēs pārsūdzēt lēmumu, tomēr tas neattur rīkojuma izpildi.
Pēc valdības lēmuma Citskovskis paziņoja, ka viņš pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, aģentūrai LETA sacīja Citskovskis. Viņš norādīja, ka “pazemojošus piedāvājumus” nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.
Siliņa preses konferencē skaidroja, ka disciplinārlietu komisija noteikusi pilnvarojumus, kurus neiesaka uzticēt Citskovskim, piemērojot disciplinārsodu. Komisija neiesaka tādus atbildības amatus, kuros jāorganizē tādi vadības līmeņa jautājumi, par kuriem konstatēti pārkāpumi. Pazemināšana amatā piemērota uz trim gadiem.
Tāpat Siliņa norādīja, ka Citskovskim ir piedāvāts pildīt Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumus.
Runājot par jauna Valsts kancelejas vadītāja izraudzīšanos, Siliņa sacīja, ka viņas ieskatā jaunajam vadītājam jābūt tādam, kas saprot valsts pārvaldi, to, kā veidojās ministriju budžeti, kā arī jāsaprot, kā tiek organizēts ministriju un Valsts kancelejas darbs.
“Domāju ka tam jābūt kādam no augstākās valsts pārvaldes,” sacīja Siliņa.
Aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere Siliņa uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.
Vispirms bija plānots, ka dienesta pārbaude tiks pabeigta līdz aprīļa beigām, bet vēlāk ziņojuma sagatavošanu par Kariņa lidojumu apstākļiem pagarināja līdz maija izskaņai. Šī pārbaude jūnija sākumā pabeigta.
Paralēli – maija sākumā – Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, “pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem”.
Starpziņojumā ticis secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.
LETA jau ziņoja, ka Siliņa iepriekš nolēma atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu.
Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
“Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums,” vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.
Savukārt Valsts kanceleja uzskatīja, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
