“Nauda bez reformām manā vadībā neies cauri!” Kariņš aizsvilstas diskusijās par 2023.gada valsts budžeta projektu 110
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc lietišķās gaisotnes, kādā Krišjāņa Kariņa (“JV”) otrā valdība sagatavoja savu pirmo – 2023. gada un vidēja termiņa – valsts budžeta projektu, negaidīta bija partneru asā domu apmaiņa šonedēļ valdības sēdē, kurā ministri izskatīja Saeimā iesniegtos deputātu priekšlikumus. Valdība noraidīja visas opozīcijas iniciatīvas. Taču, atšķirībā no citiem gadiem, koalīcija vienojās, ka tās deputāti neiesniegs priekšlikumus, tā atsakoties no “deputātu kvotām,” lai gan interese esot bijusi. Strīdu valdības sēdē izraisīja veselības ministres Līgas Meņģelsones (“AS”) iestāšanās par valdības deklarācijā veselībai paredzēto finansējumu, kas noteikts 12% apmērā no kopējiem valsts budžeta izdevumiem.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne sēdē konkretizēja, ka runa ir par virzību uz 12% četru gadu laikā. Veselības ministrijai šogad papildus jau ir paredzēti 85 miljoni eiro, nākamajā gadā – 121 miljons eiro, bet 2025. gadā – 122 miljoni eiro. Līdz minētajai valdības sēdei jau bija notikušas “Apvienotā saraksta” (“AS”) un “Jaunās Vienotības” (“JV”) sarunas. Finanšu ministrija ir sagatavojusi papildu priekšlikumu, kas pievienots valdības sēdes protokolam.
Tas paredz 2023. gadā budžeta izpildes procesā ieekonomētos līdzekļus novirzīt valdības deklarācijā minēto prioritāšu finansēšanai, sēdē informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“JV”). Par ietaupītās naudas pārdali valdība vienotos, solidāri pieņemot lēmumu, kam to novirzīt, nevis atstāt katras ministrijas pašas ziņā. Starp prioritātēm ir ne tikai veselība, bet arī aizsardzība, izglītība un zinātne, konkurētspējas veicināšana.
A. Ašeradens arī uzsvēra, ka Eiropas Komisija ir brīdinājusi Latviju, ka ir sasniegta budžeta deficīta robeža, tāpēc tas nevar būt papildu finanšu avots. Viņš arī atgādināja, ka šajā laikā ir liela nenoteiktība, tāpēc nevar prognozēt, kas pēc dažiem mēnešiem būs valsts prioritārās vajadzības, kam ietaupīto naudu visvairāk vajadzēs.
“Nauda bez reformām neies cauri”
Koalīcijas pārstāvju stāstītais liecina, ka iepriekš valdības partijas bija vienojušās par naudas sadali, apzinoties, ka katram kaut kur nāksies piekāpties un visas ieceres nevarēs īstenot. Īpaši konstruktīva gaisotne valdot valdības slēgtajās sēdēs, bet atklātajās sēdēs ministri vairāk piedomā, kā notiekošo uztvers viņu vēlētājs. Ministru kabineta sēdē otrdien bija vairākas zīmīgas epizodes, starp kurām var minēt arī zemkopības ministra Didža Šmita (“AS”) teikto. Viņš pieļāva, ka “Saeimā ar budžetu var veidoties zināmas problēmas, jo Saeima un valdība nav viens un tas pats”.
Te jāatceras, ka “Apvienoto sarakstu” veido trīs politiskie spēki – Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija –, kā arī Ulda Pīlēna vadītā biedrība. Lai gan U. Pīlēns publiski vairs nav redzams, apvienības sanāksmēs viņš piedalās. Cik zināms, U. Pīlēnu “AS” deleģēs arī uz sarunām par izmaiņām nodokļu politikā. No biedrības Saeimā ir ievēlēti vairāki deputāti, bet valdībā to pārstāv tieši L. Meņģelsone.
Veselības ministre valdības sēdē aicināja protokolā ierakstīt, kādā veidā valdība plāno nodrošināt veselībai 12% no budžeta kopējiem izdevumiem. “Mēs esam lēmuši par koalīcijas stabilitāti, bet es te neredzu lielāku konkrētību,” teica L. Meņģelsone, sākot uzskaitīt nozares vajadzības. Tajā brīdī K. Kariņš viņu pārtrauca, norādot, ka arī citās jomās esot nenosegtas vajadzības. “Nenoliedzami, ka veselībai ir vajadzīga nauda, bet te ir jāatrod kompromiss. Ja gribam kopā strādāt, mums ir jāpieņem visiem vieni noteikumi – neviens nevar savas vajadzības stādīt pāri kopējām vajadzībām,” teica K. Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka nevienā jomā vairs nevarēs atļauties papildu naudu, ja nebūs veiktas reformas. “Ja kāds ministrs nav gatavs veikt reformas, tad aicinu pēc sēdes to paziņot. Atradīsim kādu, kas ir gatavs veikt. Nauda bez reformām manā vadībā neies cauri,” turpināja K. Kariņš. Nedaudz vēlāk viņš atvainojās par savu emocionālo runu, atzīstot, ka šī valdība ir viena no labākajām, kāda pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi. Viņš negribot salīdzināt, bet varot apliecināt, ka “man ir prieks katru dienu ar jums strādāt, iepriekšējos četros gados varbūt nebija tik liels prieks”.
No partneru puses nesekoja asa pretreakcija, kāda neizskanēja arī vēlāk publiskajā telpā, ar ko šī valdība tiešām atšķiras no iepriekšējās. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (“AS”) piekrita premjeram, ka “mums kopā var būt ražīgi valdības gadi, taču mums kopā arī ir jānovērš sajūta, ka veselība ir apdalīta un tā nevienu neinteresē, mēs nepametīsim Līgu vienu”. Pēc tam izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (“JV”) teica: “Es ceru, ka jūs nepametīsiet arī Andu vienu, kad vajadzēs reformēt skolu tīklu.”
Pīlēna biedrība ir dzīva
Pēc sēdes M. Kučinskis “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka uz valdības stabilitāti un šā gada budžeta pieņemšanu šis strīds iespaidu neatstās, “jo neviens netaisās torpedēt budžetu”.
Taču “Apvienotais saraksts” vēlas dot skaidru signālu, ka valdības vadītājam nākotnē būs jārēķinās ar “AS”. Viņš apstiprināja, ka “Ulda Pīlēna vadītā biedrība ir dzīva un tai ir sajūta, ka veselības nozare ir atstāta novārtā”. M. Kučinskis trešdien piedalījās arī Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, kurā viņš piekrita partijas “Latvija pirmajā vietā” līderim Aināram Šleseram, ka reformas šajā un arī citās jomās var notikt tikai sadarbībā ar premjeru un viņa vadībā. Saeimas opozīcijas pārstāvji LTV diskusijā arī atgādināja, ka L. Meņģelsone ministriju vada dažus mēnešus, bet K. Kariņš četrus gadus bija premjers, kurš ir līdzatbildīgs par to, ka nozarē nav notikusi reforma un ir šaubas, vai tai piešķirtie līdzekļi iepriekš ir efektīvi izmantoti.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kuram ir jārūpējas ne tikai par savas frakcijas, bet visu koalīcijas partiju deputātu vienotu atbalstu budžetam, ir pārliecināts, ka tāds būs. Līdz šim visu trīs politisko spēku deputāti Saeimā un komisijās ir disciplinēti balsojuši par valdības lēmumiem. “Uzskatu, ka potenciāls šai koalīcijai ir,” piebilda A. Latkovskis, kurš arī šīs valdības sastāvu uzskata par spēcīgāku, nekā tas bija iepriekšējā valdībā.
Taču viņš arī aicina saprast, ka šī ir K. Kariņa otrā valdība, tāpēc premjers sagaidot no ministriem, “lai nozarēs tiek darītas lietas – veiktas reformas un mazināta atpalicība no kaimiņvalstīm”. Šonedēļ notika arī “Apvienotā saraksta” tikšanās ar Finanšu ministrijas vadību, kurā detalizētāk puses izrunāja situāciju veselības nozarē. Gada otrajā pusē sāksies sarunas par izmaiņām nodokļu politikā, kad kā viena no iespējām tiks vērtēta veselības apdrošināšanas sistēma, par kuru jau ir sākušās pieredzes apmaiņas sarunas ar Igaunijas kolēģiem.
