Pagājšnedēļ publiskajā telpā risinājās spraiga diskusija par to, ka nepietiekamo valsts (latviešu) valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Andress Pālzovs. Šāda iemesla dēļ apstiprināšanai Ministru kabinetā netika virzīts arī Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā ievēlētais Mels Kenijs. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei. Daļa viedokļu teicēju šausminājās, ka Latvija ar šīm valodas prasībām slīgstot provinciālismā. Dažādas organizācijas nāca klajā ar paziņojumiem, ka, liedzot ārzemniekiem ieņemt vietu augstāko izglītības iestāžu vadībā, “netiek veicināta Latvijas augstākās izglītības eksportspēja un konkurētspēja”, netiek “sekmēta atvērtība pret starptautisko sabiedrību”, “tiek bremzēti attīstības procesi valstī un ierobežotas studentu iespējas” utt. Citi gan aizrādīja, ka Pālzovs Latvijā strādājot jau 18 gadus un ka rektors ir administratīvs amats, tāpēc latviešu valodu gan vajadzētu zināt.