Karikatūra bija tikai iesildīšanās. Ušakovs sūdz bēdas Briselei 32
Rīgas mērs Nils Ušakovs vakar Briselē ticies ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu un sūdzējies viņam par dažādu brīvību ierobežošanu Latvijā.
Kā piemēru vārda brīvības ierobežošanai Ušakovs piesaucis tiesu darbus pret cilvēkiem, kuri internetā vāc parakstus par Latvijas pievienošanu citām valstīm. Jau ziņojām, ka kāds Maksims Koptelovs, kurš internetā vāca parakstus petīcijai par Latvijas pievienošanu Krievijai, saņēmis sešu mēnešu cietumsodu. Savukārt kāds Deniss Barteckis pašlaik tiek tiesāts par līdzīgu prasību pievienot Latviju ASV. Ušakova ieskatā, šie cilvēki tiekot nepamatoti represēti, jo esot tikai jokojušies. Gluži tāpat kā mērs ar savu karikatūru, no kuras izriet, ka okupācijā vainojama pati Latvija. Ušakovs abu “jokotāju” atbalstam rīko kampaņu interneta sociālajos tīklos, daloties ar attēlu “Es esmu Koptelovs&Barteckis”, bet atsaucību šī aktivitāte nav guvusi.
“Ar M. Šulcu runājām par Krimināllikuma grozījumiem un Koptelova lietu. Runājām par to, kā nepieļaut vārda brīvības ierobežošanu Latvijā,” pēc tikšanās ar EP prezidentu stāstīja Ušakovs. Šis pasākums bijis gards kumoss Krievijas medijiem. Kremļa oficiālais izdevums “Rossijskaja gazeta” jau vakar savā interneta versijā ziņoja: “Rīgas mērs Eiroparlamentā stāsta par represijām Latvijā.”
Šī nav pirmā reize, kad viņš realizē savu ārpolitiku, kurai ne vien nav nekāda sakara ar Latvijas oficiālo pozīciju, tā pat ir atklātā opozīcijā valsts politikai. Atgādināšu, ka 2014. gada septembrī, kad Ukrainas konflikta dēļ saasinājās Krievijas un Rietumu attiecības, Rīgas mērs aizsteidzās vizītē uz Maskavu. Tādēļ viņa kārtējais izgājiens nav pārsteigums. Pārsteidzošāks ir Latvijas ārpolitikas veidotāju reakcijas trūkums uz faktu, ka galvaspilsētas vadītājs augstām ārzemju amatpersonām par Latviju stāsta šausmu lietas. Latvijas galvenais ārlietu politikas virzītājs ir Ārlietu ministrija (ĀM), bet, kā noprotams no šīs iestādes atbildes, tā netaisās īpaši reaģēt uz Ušakova izteikumiem vai tos atspēkot. “Šāda vizīte ar Ārlietu ministriju nav saskaņota, taču vienlaikus jau agrāk esam aicinājuši Latvijas pašvaldību pārstāvjus, tiekoties vai pārstāvot savu pašvaldību ārvalstīs, pieturēties pie apstiprinātajām Latvijas ārpolitikas nostādnēm,” informēja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Viņš arī piebilda, ka ĀM jaunos Krimināllikuma grozījumus, tāpat kā jebkurus citus Saeimas pieņemtos likumus, to grozījumus un valsts oficiālās nostājas pastāvīgi skaidro EDSO, ES un citām starptautiskajām organizācijām. Latvijas ārpolitiku veido arī Valsts prezidents, bet Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji par Ušakova aktivitātēm uzzināja no manis, tādēļ nebija gatavi spriest par to, vai un kāda valsts galvas reakcija uz to būtu nepieciešama. “Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, Ušakova kungs nav iepazinies ar Krimināllikuma galīgo versiju, jo viņa minētās nepilnības tajā novērstas. Arī tiesībsargam un Latvijas pārstāvim Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret galīgo versiju nebija iebildumu,” man teica prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme. Viņa nevarēja atbildēt, vai prezidents kā rīkosies, lai labotu izplatīto dezinformāciju. Padomniece atgādināja, ka šādu jautājumu skaidrošana vairāk piederas Ārlietu ministrijas funkcijām. Jāpiebilst, ka arī bēdīgi slaveno Ušakova karikatūru par okupāciju Valsts prezidents R. Vējonis līdz šim nav komentējis.
Politologs Ivars Ījabs pieļauj, ka klusēšanas taktika šajā gadījumā varētu būt gluži laba izvēle: “Šulcam kā EP sociāldemokrātu frakcijas līderim katru dienu nāk dučiem tādu opozīcijā esošu sociāldemokrātu pārstāvju, lai paraudātu uz pleca par to, cik ļauna viņu valstīs ir valdošā vara. Tas nav nekas īpašs. Bet, ja mēs tagad sāktu eksaltēti taisnoties, tad tas tikai pievērstu šim gadījumam papildu uzmanību un radītu iespaidu, ka Latvijā patiešām kaut kas nav īsti kārtībā. Pieļauju, ka liela daļa ietekmīgu kreisi orientētu izdevumu šajā ziņā nostātos Ušakova pusē.” Tajā pašā laikā politologs ir neizpratnē, kādēļ Ušakovs pēdējā laikā nācis klajā ar sev netipiskiem sabiedrību konfrontējošiem izlēcieniem: “Ne tikai latviešu, bet arī krievu auditorijā viņš ir pievilcīgs ar to, ka necilā sāpīgus vēsturiskus jautājumus. “Saskaņas” radikalizēšanos varētu saprast, ja viņiem vēlētājus ņemtu nost kāds radikālāks krievisks politiskais spēks, bet šajā flangā šobrīd ir panīkums un viņiem īstas konkurences nav.” Politologs pieļāva, ka šajā gadījumā vienkārši nostrādājusi Ušakova emocionālā daba.
