Gribi nopelnīt, audzē Karēlijas bērzus 0
Karēlijas bērzi Latvijā
Tomēr izaudzēt Karēlijas bērzus ir grūti, un zinātāji brīdina, ka vajadzīgo dimensiju un kvalitāti var sasniegt vien desmitā daļa iestādītās plantācijas. Taču, ja tas izdodas, par kubikmetru šādas koksnes nažfiniera ražotāji varot maksāt pat līdz 5000 eiro.
Mežsaimnieks Lars Georgs Hedlunds, kurš darbojas Latvijā, vienu hektāru Karēlijas bērzu iestādījis Rikavas pagastā. Viņš saka – lai to darītu, vajadzīgs entuziasms, interese un saprašana, kur produktu realizēt. Taču pēdējos gados Zviedrijā šāds entuziasms novērots. Karēlijas bērzu stādi tiek vesti no Somijas, kur tos pavairo ar klonēšanas metodi meristēmās līdzīgi kā hibrīdapses. Ar mikropavairošanas metodi iegūtie stādi ir ģenētiski identiski. Somijā šādi pavairo arī melnalkšņus un saldos ķiršus, kas domāti koksnei. Tos, kurus šāda nodarbe varētu interesēt, stādu katalogu var apskatīt internetvietnē www.masurplantor.se.
Hedlunds: “Šogad caur manu plantāciju vilka elektrolīniju un man nācās kādus 50 kokus nocirst. Puse no tiem bija Karēlijas bērzi. Tos nomizoju un noliku, lai ēnā izžūst. Lūgšu, lai no šīs koksnes man izvirpo nelielas krūzītes, kuras varēšu dāvināt draugiem, reklamējot Karēlijas bērza skaisto koksni. No Karēlijas bērza amatnieki taisa suvenīrus – briļļu futlārus, atslēgu piekariņus, pildspalvas, īpaši populāri ir medību nažu rokturi. Bet autobūvētāji Vācijā to izmanto ekskluzīvu modeļu automašīnu paneļos.”
Karēlijas bērzi Igaunijā
Pirms aptuveni 20 gadiem Karēlijas bērzu audzēšana kļuvusi populāra arī Igaunijā. Taču par ražas iegūšanu no plantācijām pieredzes vēl nav nevienam. Patlaban vecākā plantācija Igaunijā, kas ierīkota pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, pieder Igaunijas Lauksaimniecības universitātes docentam, Karēlijas bērzu audzētāju biedrības vadītājam Ivaram Sibulam.
Viens no lielākajiem Karēlijas bērza audzētājiem Igaunijā ir arī Villis Grīnbaums, kurš piecos ha bijušā ābeļdārza iestādījis Karēlijas bērzus. Viņš stāsta, ka soms, kura plantāciju apmeklējis, apmainoties ar pieredzi, rēķinot no ha ieņemt 200 000 eiro. Taču gaidāmos ienākumus no savas plantācijas Grīnbaums prognozē krietni pieticīgākus un lēš, ka tā varētu būt puse no soma cerētās peļņas.
Par lielām summām varot sapņot tie, kas spējuši izaudzēt sešus metrus garu stumbru, lai no tā iegūtu kārtīgus finierklučus. Grīnbaums uzsver, ka ne tikai audzēšana prasa gana pūļu, bet arī pārdošana nav viegla. Galvenie finierkluča pircēji ir Vācijas autorūpnīcas, kas to izmanto mašīnu iekšējai apdarei. Grīnbaums dalās informācijā par koksnes realizāciju: “Ierodas pircējs, izvēlas plantācijā kokus, atzīmē tos ar lentītēm. Tad plantācijas īpašniekam koki līdz sešu metru augstumam jānomizo. Tas nav nekāds joks! Koks stāv, līdz lapas izvelk no tā pēdējo mitrumu. Februārī pircējs atgriežas un rāda, no kuriem kokiem un kāda garuma klučus viņš grib.”
Grīnbaums esot izjautājis Somijas zemnieku, vai tas nebaidās, ka lielās Karēlijas bērza audzēšanas popularitātes dēļ pienāks laiks, kad tirgus būs pārpildīts ar šo preci. Uz to soms atbildējis, ka tā nevarot notikt, jo pagaidām galvenie bērzu noņēmēji esot Vācijas autorūpnīcas, bet Amerikas un Japānas autoražotāji to vēl neesot atklājuši.
Grīnbaums atklāj, ka viņam patīk audzēt Karēlijas bērzu un tad jau arī neviens darbs – ne atzarošana, ne cīņa ar dubultgalotnēm – neliekoties grūts. Viņš pats jau kādu laiku ir pensijā un rēķina, ka nez vai viņa Karēlijas bērzi būšot cērtami jau 35 gados – augsne plantācijā neesot tik labvēlīga. Tāpēc var sanākt, ka izaudzētā raža pienāksies bērniem.
Uzziņa
* Latvijā brīvā dabā Karēlijas bērzs sastopams ļoti reti. Šo bērzu uzskata par āra bērza īpatnēju formu ar mezglotu stumbru. Taču izvirzīta hipotēze, ka Karēlijas bērzs ir radies no pamatsugām kāda vīrusa iespaidā. Bet ir arī zinātnieki, kas to uzskata par atsevišķu sugu.
* Karēlijas bērza koksnei ir viļņains zīmējums, to galvenokārt izmanto kā finieri mēbeļrūpniecībā un galdniecības izstrādājumos, zaru koksni – suvenīru izgatavošanā.
* Karēlijas bērza pazīmes – uzbiezējumi uz stumbriem kokiem parādās 10 – 15 gadu vecumā.
* Karēlijas bērza ciršanas vecums ir 35 līdz 50 gadi.
* Karēlijas bērzu audzētāji iesaka ciršanas gatavību noteikt, ņemot vērā koka diametru krūšu augstumā, kas nedrīkstētu pārsniegt 20 – 23 cm, jo resnākiem kokiem vērojami bojājumi.
