Kardiologs Skride: Latvijā bieži vien cilvēki gūst invaliditāti 50+ gadu vecumā, jo neveic riska faktoru kontroli 76
“Veselīgi nodzīvotie dzīves gadi Latvijā ir zemākie visā Eiropā. Tie ir 52 gadi. Respektīvi, cilvēkam vēl ir jāstrādā vismaz 20 gadi, bet pie mums diemžēl bieži vien cilvēks gūst invaliditāti 50+ gadu vecumā,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja profesors un kardiologs Andris Skride, diskutējot par valsts ekonomikas jautājumiem, tostarp cilvēku spēju strādāt, veselīgu dzīvesveidu un dzīvildzi.
Zviedrijā un tepat Lietuvā, Igaunijā šie rādītāji ir labāki, atzina Skride. Zviedrijā šis vecums esot 70+ gadi, kamēr mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tie ir 55+ gadi. “Mēs turpinām cilvēkiem maksāt dažādas slimības lapas, pabalstus. Problēma Nr.1 ir kardiovaskulārā jeb sirds un asinsvadu veselība. Un tās ir tās slimības, kas ir novēršamas. Tie ir tie saucamie novēršamie nāves un invaliditātes cēloņi. Tur nav runa par retajām slimībām, ar kurām es arī daudz strādāju, jo tur ir ģenētika bieži vien, ” skaidroja Skride.
Kardiologs uzskata, ka šajā situācijā vainojama esot pati sabiedrība. “Pirmkārt, tas ir dzīvesveids. Otrkārt, kas ir ļoti svarīgi, ka tā ir riska faktoru kontrole. Riska faktori ir palielināts asinsspiediens, lai cik tas liktos arī vienkārši. Man nesen pieņemšanā pieciem cilvēkiem no desmit bija milzīgs asinsspiediens, un neviens no viņiem to neārstē līdz šim,” piemēru no savas ārsta prakses minēja kardiologs TV24 raidījumā.
90% gadījumu paaugstinātu asinsspiedienu cilvēks nejūt, norādīja Skride. “Ja asinsspiediens ir virs 120 uz 80, piemēram, 130 uz 90, tad tas jau ir stipri palielināts asinsspiediens – tas palielina jau divas reizes jeb par 50% infarkta un insulta risku. Ja tas ir vēl lielāks, tas palielina risku jau trīs reizes,” skaidroja ārsts. Turklāt cilvēkiem bieži vien esot bailes šos riska faktorus koriģēt.
“Mūsdienās mums nav jābaidās ar medikamentiem koriģēt šos riska faktorus, kā, piemēram, assinsspiedu, holesterīnu, lai mēs dzīvotu tā, kā dzīvo Japānā, Francijā, Austrijā. Respektīvi, medikamenti, kas ir domāti palielinātam asinsspiedienam, infarkta mazināšanai, – tie neko sliktu nevienam nav nodarījuši! Tie tikai palielina jūsu dzīvildzi,” mudināja rūpēties par savu veselību kardiologs Skride. Pie tam cilvēka “aknas un nieres tikai priecāsies”, ka ir normāls assinspiediens.
Skride uzsvēra, ka nav vairs 1945.gads, kad, piemēram, Franklins Rūzvelts mira ar palielinātu asinsspiedienu un asinsizplūduma dēļ galvas smadzenēs.
“Jo tajā laikā nebija medikamenti asinsspiediena mazināšanai. Šobrīd ir! Jau 30-40 gadus ir. Tajā laikā arī nezināja, ko tas nozīmē. Šiem diviem faktoriem, ejot kopā, – dzīvesveidam un plus riska faktoru mazināšanai ar profilkatiskajiem medikamentiem, ja ir vajadzība, mēs varam uzlabot mūsu dzīvildzi un arī veselīgi nodzīvot tos dzīves gadus no 52 gadiem, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā un Eiropā, palielinot vismaz uz vidējo, un tad mēs iegūsim gan ekonomikā, gan reklāmā, ļoti daudz kur,” sacīja Skride TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā.
