Kardiologs: Piesātināto tauku loma sirdsslimību izcelsmē tiek pārspīlēta 0
Jaunākie pētījumi liecina, ka piesātinātie tauki, kas ilgstoši tiek uzskatīts par lielāko sirdsslimību riska faktoru, patiesībā maz ietekmē sirdsslimību vai insulta risku un, iespējams, pat aizsargā pret to, publikācijā žurnālā “British Medical Journal” norāda Londonas Kroidona universitātes slimnīcas kardiologs Malhotra.
Turpretī ļoti liela problēma ir transtaukskābes, kas veidojas augu eļļas cietināšanas procesā un tiek izmantotas daudzos ātrās ēdināšanas produktos, konditorijas izstrādājumos un margarīnā.
Malhorta skaidro, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, no kādas pārtikas piesātinātie tauki tiek uzņemti.
Piemēram, piena produktu piesātinātie tauki satur bagātīgu daudzumu A un D vitamīnu, kā deficīts tiek saistīts ar paaugstinātu sirdsslimību risku, kā arī kalciju un fosforu, kas var mazināt asinsspiedienu. Savukārt gaļas pārstrādes produktu lietošana uzturā tiek saistīta ar augstāku sirdsslimību un diabēta risku, taču tas neattiecas uz liesas sarkanās gaļas lietošanu.
Turklāt mēģinājumi samazināt piesātināto tauku līmeni uzturā patiesībā var palielināt kaitējumu veselībai, jo pārtikas industrija samazināto tauku saturu produktos bieži aizstāj ar palielinātu cukura daudzumu. Savukārt palielināts cukurs daudzums uzturā ir pārliecinoši saistīts ar paaugstinātu sirdsslimību risku.
Kaut arī brīdinājumi par piesātināto tauku lietošanu uztura vadlīnijās iekļauti jau gandrīz 40 gadus, paradoksālā kārtā cilvēku sirds un asinsvadu slimību riski ir palielinājušies, raksta kardiologs, norādot, ka piesātinātie tauki tiek demonizēti, taču nav zinātnisku pierādījumu par to saistību ar sirdsslimībām.
Pēc Malhotra novērtējuma, miljoniem cilvēku nevajadzīgi lieto statīnus holesterīna līmeņa samazināšanai, jo ārsti nepareizi novērtē viņu sirdsslimību risku.
Nemitīgie brīdinājumi un apmātība ar holesterīna kopējo līmeni radījuši veselīgu pacientu pārmērīgu sazāļošanu un novērsuši uzmanību no galvenā riska faktora – holesterīna veidu neveselīgas savstarpējās proporcijas, uzskata kardiologs.
Tā vietā, lai koncentrētos uz pacienta kopīgo holesterīna daudzumu, ārstiem vajadzētu novērtēt, vai viņi uzņem veselīgu taukvielu daudzumu no dažādiem pārtikas produktiem, skaidroja Malhotra.
Komentējot Malhotras rakstu, Britu sirds veselības fonds norādīja, ka pētījumi par piesātināto tauku lietošanu uzturā un ar to saistīto sirdsslimību risku bieži vien ir pretrunīgi, jo ir sarežģīti veikt kontrolētu nejaušinātu pētījumu.
“Tomēr cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni ir augstāks sirdslēkmes risks, līdz ar to ir skaidrs, ka holesterīna līmeņa pazemināšana mazina šo risku,” norādīja fonda medicīnas direktors profesors Pīters Vaisbergs.
Holesterīna līmeni ietekmē daudzi faktori, tostarp uzturs, fizisko aktivitāšu līmenis un medikamenti, īpaši statīni.
“Ir skaidri pierādījumi, ka pacientiem, kuriem ir bijusi sirdslēkme vai ir augsts sirdslēkmes risks, statīnu lietošana atstāj pozitīvu iespaidu,” sacīja Vaisbergs.
Savukārt Malhorta norāda, ka statīnu ietekme sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanā nav saistāma tikai ar holesterīna līmeni.
“Fakts, ka neviens cits holesterīna līmeni pazeminošs medikaments nepanāk mirstības riska samazināšanos, apliecina hipotēzi, ka statīnu labvēlīgais iespaids ir neatkarīgs no to iespaida uz holesterīnu,” raksta kardiologs.
Taču pēc pārdzīvotas sirdslēkmes pievēršanās Vidusjūras uzturam, lietojot olīveļļu, riekstus, treknas zivis, daudz augļu un dārzeņu un mērenu daudzumu sarkanvīna, mirstības risks samazinās gandrīz trīs reizes vairāk, nekā lietojot statīnus, norāda Malhorta.
