Kardiologs: Holesterīna līmenis būtu jānosaka jau bērniem piecu līdz sešu gadu vecumā 11
Holesterīna līmenis būtu jānosaka jau bērniem piecu līdz sešu gadu vecumā, uzskata Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kardiologs Gustavs Latkovskis.
Kardiologs uzskata, ka holesterīnu nepieciešams zināt ikvienam pieaugušajam, tomēr ideāli būtu to noteikt jau bērnībā, kad dzīvesveids vēl nav tik ļoti paspējis sabojāt vielmaiņu – tas ir vislabākais brīdis, kad var atpazīt no vecākiem pārmantoto ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH).
Pēc kardiologa sniegtās informācijas, ĢH raksturīgs ļoti augsts holesterīna līmenis, kas tiek pārmantots no vecākiem. Tā skar vienu no 250 cilvēkiem, līdz ar to Latvijā šobrīd varētu būt ap 7000-8000 pacientu, kas pakļauti šīs slimības riskam. Pateicoties Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistram, šobrīd Latvijā ir identificēti 620 cilvēki ar apstiprinātu ĢH, kas saņem atbilstošu ārstēšanu un aprūpi.
Kardiologs uzsver, ka par holesterīnu nav jāsāk domāt tikai pēc 40-50 gadiem, bet jau krietni agrāk. Tāpat Latkovkis apgalvo, ka tipiskos ĢH gadījumos “sliktais” jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) pārsniedz 6,5 mmol/l, bet jaunākiem cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam nopietnām aizdomām par slimību jābūt, jau sākot no 5,0 mmol/l.
Savukārt, ja bērnam konstatē, ka ZBLH ir virs 3,5 mmol/l, noteikti vajadzētu konsultēties ne tikai ar ģimenes ārstu, bet arī ar bērnu endokrinologu. Tāpat, kardiologa ieskatā, šādos gadījumos vēlams pārbaudīt arī vecākus.
Līdztekus Latkovskis apgalvo, ka nereti novērojami gadījumi, kad slimības novēlotās diagnostikas un neārstēšanas dēļ jau 30-40 gadu vecumā ir attīstījusies holesterīna izgulsnēšanās sirds artērijās, lai gan tas būtu bijis viegli novēršams.
Kā informē kardiologs, šobrīd 620 jeb ap 8% Latvijas iedzīvotāju zina savu diagnozi un atrodas pastāvīgā uzraudzībā, turklāt uzskaitē ir vēl apmēram tikpat daudz pacientu ar izteikti augstu holesterīna līmeni, kam šī slimība nav apstiprinājusies.
Daļā gadījumu iespējas precizēt diagnozi ierobežo tas, ka valsts neapmaksā ģenētisko izmeklēšanu šādiem pacientiem, uzsver Latkovskis.
Viņš aicina ikkatru pie ģimenes ārsta noteikt visus sešus holesterīna rādītājus, tostarp ZBL holesterīnu, kopējo holesterīnu, augsta blīvuma lipoproteīnu jeb ABL holesterīnu, ne-ABL holesterīnu, triglicerīdu līmeni un lipoproteīna līmeni asinīs.
Vienlaikus speciālists mudina konsultēties ar ģimenes ārstu vai kardiologu par nākamajiem soļiem, lai veiktu izmaiņas dzīvesveidā un nepieciešamības gadījumā sāktu ārstēšanu.
