Kārdinošie testa un veiklības braucieni “Gada auto” pasākuma ietvaros 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielākās bažas nepiepildījās – mākoņi gan pabaidīja, tomēr konkursa atvērto durvju dienu nesaslapināja. Kā vakarā pavisam īsi, bet ļoti smaidīgi rezumēja konkursa organizators Māris Ozoliņš – viss izdevās!
Iespēja pagaršot kārumus
Kas tad īsti izdevās? Testa braucieni, protams, pirmkārt. Piedāvājumu kaut īsu brīdi pavadīt pie jaunu (un dārgu) auto stūres viskārāk izmantoja jaunā paaudze. Ļaudis, kuriem līdz šāda pirkuma realizēšanai vēl droši vien vairāki gadi vadāmi skarbā cīniņā par naudiņu, doto iespēju baudīja kāri un jautri.
Ar cieņu jāsaka – neko nesasita. Par ko prieks dīleriem – auto saimniekiem, kuru atļauju šādi papriecāties skaistas nākotnes vārdā, gribu uzteikt īpaši.
Rezultāts – ap 300 aplīšu Krasta ielas rajonā. Katrs kādi 20 km. Cik sanāk? Seši tūkstoši. Devīgi. Lieliski.
Solītis uz “auto fizkultūru”
Otrs magnēts – veiklības brauciens ar varenu balvu – “Cupra Forementor” ar pilnu bāku uz nākamās nedēļas nogali. Diezgan elementāra trase turpat lielveikala stāvvietā vilināja gan tēvus, gan dēlus (vienu otru drosmīgu meitu arī). Trase elementāra, bet auto svešs (tā pati “Cupra”). Grūti.
Gribu vēlreiz – tādu vēlmi dzirdējām daudzreiz, bet piepildīt ne vienmēr varējām. Rekomendējām – brauciet uz Biķerniekiem, “333” trasi, “Brīvkalniem” (ziemā)! Vai improvizējiet brīvdienās tukšās stāvvietās paši. Iemaņas noderēs – sevišķi, ja jūsu nākamais auto būs kāds no šiem, jaunajiem, kuriem neprasmes skrambas vissāpīgākās.
Drošas braukšanas semināri
Tā rakstīts pasākuma afišā. Laikam jau pārāk vēss pieteikums, kurš lāga nestrādāja. Tikai pāris pusstundās no veselām astoņām piedāvātajām sarunu telts piepildījās. Braukt gribas!!! Kādas te lekcijas?!
Kad tomēr kopā sanācām, valodojām gluži labi. Par to, kā atkratīties no riebīgajiem pakaļā līdējiem, par ātrumu, kurš bīstams tad, ja apkārtni pietiekami plaši pārskatīt nemāki (un, smagajam dibenā pārlieku pietuvojies, nevari), par dinamisku dīdīšanos, kura nedod būtisku laika ieguvumu, toties pamatīgi palielina degvielas patēriņu.
Droši vien dzirdētais dzīvē noderēs. Starp citu – briest šāda ideja. Nākamās reizes (tādas noteikti būs) testa un slaloma braucienos laist tikai tos, kas kaut pārdesmit minūtes drošības sarunās piedalījušies.
Neformālā daļa
Manuprāt, tā labākā. “Seminārs” izklīst, pienāk kungs, kurš gribot parunāt divatā. Nāc, sēdi (šeit nesakām “jūs”, visi esam vienā laivā – ja ne draugi vēl, tad kolēģi pavisam noteikti). Kas uz sirds?
Daudz kas. Minūtes 20 nopļāpājām. Problēmas visai personīgas. Izcelt – kā tuvās ziemas plašu problēmu – gribu vienu. Kā ar tām ķīniešu riepām? Var ņemt? Te varu atbildēt droši, jo pirms gadiem četriem šajā eksperimentā metos pats.
Un secināju – saķere uz sniega un ledus nav būtiski sliktāka kā “premium” zīmoliem. Dilums – pat mazāks. Būtisku trūkumu atradu vienu – ievērojami skaļākas uz tīras šosejas ātrumos virs 100 km/h. Ja tas tev būtiski – neņem.
Ietaupīt vari pamēģināt citā veidā – bēgot no modīgajiem 18, 19, 20 collu ratiem. Nopērc (auto ražotāja pieļautos!) 16 vai 17 collīgos diskus. Un pat “premium” riepas tev kļūs daudz lētākas. Turklāt Latvijas ceļu viļņiem un grambām piemērotākas.
Vai elektroauto manai veselībai nekaitēs?
Ar riepu jautājumu tiku galā labi. Bet tad pienāca cits patiesības meklētājs un iedzina mani strupceļā. Problēma viņa prātā šāda – pat mobilo telefonu ar niecīgu bateriju nevajagot likt kabatā, kas tuvu pie sirds. Kā tad būs ar sēdēšanu visas dienas garumā uz milzīga akumulatora? Nesastaros mani?
Hmm… Atzīstos – par šādu problēmu dzirdu pirmo reizi. Atbildes nav. Meklēšu. Pateikšu.
Nākamajā dienā apgriežu kājām gaisā visus gūgles krājumus. Atbildes nav. Kam pajautāt? Raitis Mazjānis, Autoinženieru asociācijas prezidents, savulaik elektropiedziņas pionieris “Rīgas satiksmē”. Zvanu.
Dzirdu: “Dzīvām būtnēm kaitē nevis elektrības plūsma pa vadiem, kāda tā ir sadzīves tenikā un arī elektromobilī, bet induktīvie bezvadu strāvojumi. Tādēļ var visai droši teikt, ka tuvam cilvēkam kaitīgākais elements, piemēram, šajā “Kia EV6″, ar kuru vakar braucu uz elektromobiļu salidojumu Stāmerienē, ir nevis dižā baterija un jaudīgais motors, bet – mobilā telefona bezvadu lādēšanas piedāvājums…
Indukcija. Dažādi magnētiskie lauki, ar kuriem modernā pasaule ir pārpilna. Tādēļ – saki, tam bailīgajam, lai EV pērk droši.”
Kāpēc man liek braukt daudz?
Te vēl viens kungs, kurš sasparojies savu gluži svaigo benzīna dzīto “Nissan Juke” mainīt uz kaut ko elektrisku. Nelielu. Iespējami lētu. Bez pretenzijām uz lielu vienas uzlādes nobraukumu (“ja uz Dundagu aizbraukšu, palikšu nakšņot un no švāģera štepseles šo piebarošu”). Kuru ņemt?
Stāstu šim par “Dacia Spring”, kurš konkursam diemžēl nav pieteikts. Krietnu brīdi kavējamies pie “Fiat 500e”, kurš te vienīgais viņam interesantais. Un šaubas paliek vienas – bet to valsts dotāciju no manis taču prasīs atpakaļ, ja nebraukšu padsmit tūkstošus kilometru gadā?! Man nevajag tik daudz!
Jā, prasīs. Valsts atbalsta likumā ir noteikta visai prāva nobraukuma norma. Kāpēc?
Kad tiksimies nākamreiz?
Tas vēl viens jautājums, uz kuru pašlaik nevaru atbildēt. “Gada auto” pie “Mola” būs nākamgad. Būs, ja neiejauksies kādi forsmažori. Mazjāņa kungs ir pārliecināts, ka bezizmešu auto īpašnieku saiets Stāmerienē vismaz reizi gadā būs arī turpmāk. Kas vēl? Interneta čati? Piedodiet, digitālie kolēģi, bet tie ir vismaz džungļi, ja ne purvs.
Un nekādi nesasniedz to personīgas domu apmaiņas līmeni, kāds piemīt “Gada auto” publiskās dienas saietam. Varbūt vajag šo rīkot biežāk? Varbūt pameklēt kādas jaunas formas?
Vai atcerēties un reanimēt vecās – pavisam seno satiksmes drošības “Svētdienas skolu”, piemēram, kuras ietvaros uz sarunām kinoteātrī “Pionieris” satiksmes uzraugi sūtīja par “nebūtiskiem” pārkāpumiem. Sūtīja piespiedu kārtā.
Bet neliedza ieeju arī tiem visai daudzajiem, kas šādu komunikāciju iepazinuši, gribēja turp iet vēlreiz un brīvprātīgi. Vai jaunāko “Stūres klubu”, kurš regulāri sanāca “Motormuzeja” paspārnē.
Sarunas aci pret aci ir vajadzīgas. Ticu, ka drošības jomā tās palīdz vairāk nekā sodi un radari. Auto izvēlē sarga no pārlieku subjektīviem un izšķērdīgiem lēmumiem. Centīsimies palīdzēt šādu iespēju organizatoriem.
