Kārdinošie saldie ķirši: kā iegūt labu ražu, kā pareizi veidot vainagu un citi padomi. TOP saldās šķirnes 0
Šovasar ir ķiršu bagāts gads, taču jau tagad pēc ogu novākšanas jāparūpējas, lai labu ražu varētu iegūt arī nākamgad. Kā pareizi veidot saldo ķirškoku vainagus, skaidro Dārzkopības institūta pētniece Daina Feldmane.
“Parasti pirmos ķiršus vāc ap Jāņiem, taču šogad viss notika agrāk. Lielā karstuma un straujās gatavošanās dēļ ne visām šķirnēm bija laba augļu kvalitāte. Dažām augļi bija garšīgi kā vienmēr, bet citām trūka salduma, arī augļi nebija tik stingri,” skaidro Daina Feldmane.
Vainaga veidošana
Vasarā vainagus veido sausā, saulainā laikā. Tad griezuma vietas ātrāk apžūst (mikroorganismi, kas var bojāt augļukokus, ieviešas mitrā laikā). Turklāt saules ultravioletais starojums ir vislabākais dezinfekcijas līdzeklis. Ja augļukoki ir veselīgi, nav vajadzības brūces apziest ar speciālajām ziedēm. Savukārt kauleņkokus ar sveķošanās un vēžveidīgām brūcēm griezuma vietas apstrādā ar Lerānu vai augļukoku stumbru balsināšanai paredzēto kaļķu maisījumu, kam pievienots vara vitriols.
!!! Ja dārzā vai tā tuvumā aug koks ar slimu stumbru, ir lielāka varbūtība, ka no tā pārlidos sporas arī uz veselo ķirsi. Tā uz celmiņa pēc zara apgriešanas var nokļūt arī kāda agresīva sēņu slimība, kas ātri iekļūst stumbrā. Tāpēc šādā situācijā celmiņu labāk apziest, jo kaļķi kopā ar vara preparātu vai arī Lerāns rada nelabvēlīgu vidi sporu dīgšanai.
Ražojošus ķiršus vislabāk veidot vasarā – ražas vākšanas laikā vai pēc tās (mazāk sveķojas, ja griež saulainā laikā – pavasarī vai vasarā, bet vasarā jāveido tādēļ, lai mazinātu koka augšanu). Šajā laikā tiem retina vainagu, bet spēcīgiem kokiem izgriež vai izzāģē galotnes, lai tie neaugtu debesīs. Lai atjaunotu vainaga izgaismojumu, izgriež nevajadzīgi sabiezinošus un krusteniski augošos zarus. Koka vainagu pazemina, izgriežot vadzaru ar visiem augļiem. Veidojot vainagu, visus zarus izgriež vai izzāģē, atstājot pagarus celmiņus.
Kokam jābūt tikai vienam stumbram un vadzaram. Pārējiem pakārtotajiem zariem jābūt vājākiem.
Viens no jauninājumiem saldo ķiršu veidošanā – ražojoša koka augšējā daļā neturēt lielus, 5–6 gadus vecus zarus, bet palaikam mainīt tos pret 1–4 gadus veciem. Tas nozīmē, ka katru gadu kokam jāizgriež viens vai divi vecākie zari, tā ļaujot to vietā izaugt jauniem. Šādi ķirša vainags augšpusē visu laiku būs šaurs, piramidālas formas – ar zariem, kuri nenoēnos cits citu.
!!! Saldajiem ķiršiem kvalitatīvākie augļi veidojas uz labi izgaismotiem trīsgadīgiem zariem.
Pirmajā, dažreiz arī otrajā gadā pēc iestādīšanas, lai kociņiem neveidotos šauri zaru leņķi, veic jauno, stāvo dzinumu atliekšanu ar knaģiem. Ja šo darbu neveic, koks tiek pakļauts sala un slimību bojājumiem un ar laiku var aiziet bojā. Dzinumi jāatliec ar knaģiem jūnijā, tos uz kociņa tur 10–14 dienas.
!!! Jauniem kociņiem (līdz pirmajai ražai) zaru galotnes vasu īsina pavasarī par trešdaļu, lai tie veidotu vairāk dzinumu. Galotnes nedrīkst saīsināt vasarā, citādi atsāksies otrreizēja augšana.
Kas iekāro ķiršus
Šovasar dārzos ļoti izplatījušās laputis. Tām sezonas laikā attīstās vairākas paaudzes, tāpēc kaitēkļi sastopami dažādās attīstības stadijās. Ja laputu nav daudz, tās var apkarot, nogriežot un iznīcinot bojātās zaru galotnes. Turpretī, ja kaitēkļi savairojušies masveidā, jālieto insekticīdi, cenšoties apsmidzināt pašus kaitēkļus lapu apakšpusē. Pēc ķīmisko preparātu lietošanas jāievēro nogaidīšanas laiks, pirms vāc ražu. Drošāk un mazāk kaitīgi, ja insekticīdus pret laputīm smidzina pēc ķiršu ražas novākšanas.
Ja nevēlas lietot ķīmiskos preparātus, var izmantot bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, proti, mārītes, kuras izlaiž pēc koku ziedēšanas maija vidū, beigās. Tur, kur ir laputis, ir arī skudras, kurām garšo laputu atstātie izdalījumi. Lai skudras netiktu augšā lapotnē, ap stumbru apliek lipīgas lentes.
Labi palīgi pret laputīm dārzā ir spīļastes. Lai tās pievilinātu konkrētam augļukokam, tā zarā kā zvanu var iekārt māla puķpodu, kura iekšpusē ievieto sausas sūnas, zāli vai salmus.
Kā ik gadu, arī šovasar vidējās un vēlīnās ķiršu šķirnes bojā ķiršu mušas kāpuri, kas barojas ar augļu mīkstumu. Lai kaut nedaudz ierobežotu šos kaitēkļus, augļu krāsošanās laikā katrā kokā der izkārt vismaz piecus dzeltenos līmes vairogus. Tas ļaus samazināt kaitēkļu daudzumu arī nākamajā gadā. Ķiršu muša pārziemo turpat zem koka vainaga, kur nokrituši un iekūņojušies kāpuri, tāpēc zem lapotnes ieteicams paklāt plēvi. Kad gatavie tārpainie ķirši nobirst uz seguma, bojātos augļus salasa. Ķiršu mušu iespējams efektīvi ierobežot piemājas saimniecībās, kur brīvi ganās vistas. Putni, izrušinot apdobes, novērš kūniņu pārziemošanu.
!!! Pret ķiršu mušu nav oficiāli reģistrētu līdzekļu, bet tās var ierobežot, smidzinot insekticīdus pret laputīm, kuras attīstās tajā pašā laikā.
Cīņā ar strazdiem Daina Feldmane neiesaka izmantot speciālos mīkstos pretputnu tīklus. Visefektīvākie ir stingrie celtniecības tīkli: katram kokam apkārt iedzen 4–5 mietus, tad apliek apkārt tīklu, veidojot arī jumtiņu. Noderīgs ir arī agrotīkls – to katram lielajam apakšējam ķiršu zaram pārliek pāri kā palagu un no apakšas nostiprina ar knaģiem.
Visbiežāk putni knābj jau krāsoties sākušos augļus, negaidot, kad tie nogatavosies. Tas ir mīts, ka lidoņi ēd tikai sarkanos. Tumšos ķiršus putni pamana ātrāk un labāk, taču vēlāk nesmādē arī dzeltenos ķiršus.
Saldo ķiršu TOP šķirnes
‘Amazonka’ – ļoti vēla šķirne, nav visai ziemcietīga, augļi lieli un saldi, diemžēl lietainā laikā var plaisāt. Vēlams audzēt labākajās dārzu vietās Zemgalē un Kurzemē.
• ‘Brjanskaja Rozovaja’ – šķirne ar augstu ziemcietību, koks liela auguma, tā veidošana ir darbietilpīga. Augļi nelieli, blīvi, maz plaisā.
• ‘Tjutčevka’ – vēlīna šķirne ar augstu ziemcietību un viegli veidojamu vainagu. Augļi lieli, blīvi un saldi.
• ‘Techlovan’ – kokam un ziedpumpuriem vidēja ziemcietība, tāpēc ieteicams audzēt labākajās dārzu vietās Zemgalē un Kurzemē. Bargās ziemās koki mēdz daļēji apsalt, taču vēlāk tie atjaunojas. Gados, kad koki labi pārziemo un bagātīgi zied, augļi ienākas ļoti lieli un garšīgi.
Labākās šķirnes tirgum
* ‘Ovstuženka’, ‘Radica’ – šķirnes agras, ar vidēja lieluma mīkstiem augļiem, kas neplaisā.
* ‘Iputj’ – augļi lieli, skaisti, saldi, bet plaisā un pūst.
* ‘Paula’ – sāk ražot agri, turklāt Dobelē un Pierīgā ražo stabili. Šķirne tiek pārbaudīta audzēšanai aukstākajās Latvijas vietās. Augļi dzelteni, ļoti garšīgi, diemžēl ātri brūnē.
* ‘Brjanskas 3-36’ – klasiska ziemcietīga šķirne ar vidēju ienākšanās laiku.
* ‘Doņeckij 42-37’ – šķirne ar ļoti lieliem, saldiem augļiem, kas lietainā laikā var plaisāt.
