Latvijas armiju baros vietējie 3
Latvijas armijai būs vairāk vietējā piena, gaļas un dārzeņu, to paredz trešdien noslēgtais līgums starp lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem un aizsardzības nozares vadību.
Līgumu parakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Vienošanās paredz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nepārtrauktu apgādi ar augstākās kvalitātes un vides standartiem atbilstošu lauksaimniecības un pārtikas nozares produkciju. Tāpat vienošanās paredz, ka to parakstījušās puses veiks konsultācijas par aktuālākajām aizsardzības nozares vajadzībām pārtikas nodrošinājuma jomā, kā arī abu biedrību pārstāvēto uzņēmēju iespējām piedalīties šo vajadzību nodrošināšanā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto.
“Karavīrs diez vai būs karotājs, ja viņš nebūs paēdis. Vēl jo nozīmīgāk tas ir tāpēc, ka nākamgad Latvijā lielā skaitā ieradīsies mūsu sabiedrotie, kuriem būs nepieciešama pārtika un daudzi citi produkti, ko ražo zemkopji, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji,” līguma parakstīšanas brīdī sacīja aizsardzības ministrs. Viņš arī atgādināja jau noslēgto vienošanos ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti par zinātnieku darbu pie sauso uzturdevu izstrādāšanas karavīru vajadzībām, kuru slodze tikai pieaug. Tas ļaus pārtikas piegādēs plašāk izmantot vietējās lauksaimniecības izejvielas.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece cer, ka karavīru vajadzībām turpmāk vairāk tiks iepirkta vietējā cūkgaļa. “Mēs ļoti uz to ceram. Līguma parakstīšana ir tikai pirmais solis. Priekšdarbs ir iepirkuma lotu sagatavošana, lai mēs varētu startēt iepirkumos un konkurēt ar vairumtirgotājiem,” teica Lejniece. Līdz šim iepirkumos uzvarējuši galvenokārt vairumtirgotāji, un tagad pārtikas nozares vadība grib šo tradīciju lauzt par labu vietējiem ražotājiem. Uz regulārām un saprotamām piegādēm armijas vajadzībām cer arī Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks: “Labais stāsts ir tāds, ka Latvijas uzņēmējiem jābaro Latvijas bruņotie spēki, nevis Lietuvas vai Igaunijas.”
Vietējie ražotāji varēs uzvarēt iepirkumā ar kvalitatīviem produktiem un ar nacionālo kvalitātes zīmi “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”, kam ir paaugstināti kvalitātes kritēriji, abu pušu sadarbību skaidro LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Līdz šim vietējiem ražotājiem bijusi maza cerība izkonkurēt vairumtirgotājus ar zemākās cenas principu. Taču tagad prioritāte būs kvalitātes kritēriji un saimnieciski izdevīgākais iepirkums ar paaugstinātiem kvalitātes nosacījumiem, turklāt vērā tiks ņemta loģistika – tā, lai produkts atrastos pēc iespējas tuvāk lietošanas vietai.
Lielākas iespējas abu pušu sadarbībai saredz arī asociācijas “Latvijas dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš. Viņš atklāj, ka kopīgi ar aizsardzības nozares pārstāvjiem produktu grupas jau saskaņotas pa lotēm tā, lai saimniecības varētu piedalīties iepirkumos. Vērā tiks ņemts gan zaļais iepirkums, gan attālums no ražošanas līdz piegādes vietai, nevis kā līdz šim – no komplektācijas jeb vairumbāzes vietas. Tas nozīmē, ka vietējo ražotāju piegādes bruņotajiem spēkiem varētu tikai palielināties. Konkrēti piegāžu apjomi gan netiek atklāti, jo tas saistīts ar ierobežotas pieejamības informāciju. Pārtikas ražotāji cer, ka aizsardzības nozares piemēram sekos arī iekšlietu, veselības un citas nozares, kas vienosies ar ražotājiem par pārtikas piegādēm. Tiesa, daļa uzņēmēju gan ir izbrīnīti, ka tikai tagad – 25 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas – šāds līgums ar ražotājiem tiek noslēgts. Vai tādam nebija jābūt jau agrāk?
