“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 180
Iekšlietu ministrs Ihors Klimenko uzskata, ka Ukrainā pašlaik nav nosacījumu militārpersonu demobilizācijai. Pēc viņa teiktā, frontē nepieciešami pieredzējuši kaujinieki, – tie pasi, kuri jau cīnās uz vietas vairāk nekā divus gadus. Par to viņš runāja intervijā “Radio Svoboda”. Klimenko norāda, ka apspriedis šo tēmu ar komandieriem, kuri atrodas ugunslīnijā. Viņi nonāca pie secinājuma, ka, demobilizējoties tiem, kas karo jau ar divu gadu praktisko pieredzi, pastāv reāli frontes sabrukšanas draudi.
“Ja mēs demobilizēsim tos cilvēkus, kuri, piemēram, nodienējuši 2 gadus, tad mūsu fronte “uzkārsies” un vienības būs nepilnvērtīgas. Tagad ir jāatjauno vienību kaujas spējas un ir jābūt līdzvērtīgai nomaiņai aktīvo brigāžu un bataljonu rotācijas laikā. Mums nav tiesību pārraut fronti,” uzsvēra ministrs.
Viņš norādīja, ka saprot karavīrus, kuri ilgstoši karo un vēlas demobilizēties, taču situācija frontē un Ukrainā kopumā to pagaidām nepieļauj. Frontei nepieciešami pieredzējuši karavīri. Pēc Klimenko teiktā, runas par “lielāku demobilizāciju” var būt tikai tad, kad parādīsies jauni karavīri ar pieredzi. Jo īpaši cilvēki, kas pašlaik mācās, pēc dažiem mēnešiem kļūs par pieredzējušiem karavīriem.
“Lai fronti noturētu, mums ir vajadzīgi pieredzējuši karavīri. Piemēram, šie cilvēki, kuri šobrīd mācās poligonā, viņi pēc dažiem mēnešiem kļūs par pieredzējušiem karavīriem. Ja ir divi formējumi, tad var runāt par sava veida lielāku demobilizāciju,” secināja IeM vadītājs.
Nesen deputāte, Augstākās Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas locekle Irina Friza sacīja, ka, ja nākamajos 3-4 mēnešos būs tikpat pozitīva mobilizācijas dinamika, tad oktobrī projektu varēs izskatīt likumā par demobilizāciju. Tomēr pašlaik Ukrainas karavīru demobilizācija nav iespējama, pamatojoties uz rādītājiem par vervēšanu armijai, pirmkārt, ir jārunā par problēmjautājumu risināšanu ar kadru trūkumu, kas pastāv.
“Tad par adekvātu rotāciju un atpūtas, un atveseļošanās iespējām brigādēm, kuras pamestu frontes aktīvākos rajonus. Jo līdz šim “atpūta” bija kā vienkārši pārcelšanās uz mierīgākiem rajoniem.”
