1991. gada janvārī Rīgā uz barikādēm bija ne tikai latvieši. Un arī starp miličiem, kas nostājās Tautas frontes pusē gan janvārī, gan augusta puča laikā, bija ne tikai latvieši. Patlaban mūsu bruņotajos spēkos, arī Zemessardzē, ir dažādu tautību cilvēki. Par ko tas liecina? 11
Tas liecina, ka Latvijas valstiskuma ideja ir svarīga ne tikai latviešiem. Decembra sākumā svinējām Zemessardzes divdesmit piecu gadu jubileju. Man bija gods piedalīties Daugavpils Zemessardzes bataljona svinībās. Divas trešdaļas zemessargu, kam pasniedzu atzinības rakstus un apbalvojumus, nebija latvieši. Arī bruņotajos spēkos vadošos amatos ir cilvēki, kas nav latvieši. Tiem, kas vēlas dienēt bruņotajos spēkos vai Zemessardzē, mēs nejautājam par nacionālo piederību, svarīgi ir, lai viņi būtu lojāli Latvijas pilsoņi, lai kalpot Latvijai būtu viņu pārliecība un gods. Tā ir reāla integrācija darbībā.
Sabiedrība nereti ir koncentrējusies uz Latgali, jo tā robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Bet īstenībā vajag koncentrēties uz visu Latviju, arī uz Rīgu! Ir vēl dažas lielas pilsētas, kur varētu gribēt aktīvāku sabiedrības iesaisti Zemessardzē, – Ventspils, Valmiera, Liepāja. Pēdējā laikā labi ar Zemessardzi sokas Jelgavā. Arī Rīgā, piemēram, ir 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons, ko vada bataljona komandieris Krjukovs, kas ir reāls līderis. Viņa vienība aptver reģionu, kur dzīvo ļoti labi situēti pilsoņi, tad, lūk, zemessargu skaits pēdējos trīs gados te ir pieckāršojies. Pareizi strādājot, pareizi formulējot mērķus un uzdevumus, arī Rīgā varam iegūt lielu atbalstu. Es ne mirkli neļaujos pesimismam. Cilvēki, kas gribēja labklājību, tagad saprot, ka tā kādam ir arī jāaizsargā.
Drošības spēju rada ne tikai pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, bet arī cilvēki patrioti un nācijas vienotība. Kāda nozīme valsts aizsardzībā ir sadarbībai ar civiliedzīvotājiem?
Ļoti liela. Ja bataljona komandieris ir harismātisks līderis, kas spēj izveidot sadarbību arī ar pašvaldībām un nevalstiskām organizācijām, bataljona kaujas spējas daudzkāršojas. Ja komandieris spēj mobilizēt un iedvesmot gan savus padotos, gan sabiedrību, tad esam droši par Latvijas aizsardzību. Kā jau teicu – gara spēks ir viens no trim pīlāriem. Tas izpaužas kā aukstasinība, stipra nervu sistēma, iekšēja pārliecība par to, ko dari. Tāds cilvēks ir nesalaužams, informatīvais karš viņu neietekmē. Šo spēku jūt arī pretinieks. Labākā uzvara ir tā, kurā militāri līdzekļi nav jālieto.
Ģenerālis Džeks Kīns, kas novembrī noraidīja piedāvājumu kļūt par ASV aizsardzības ministru, decembra vidū britu laikrakstam “Daily Mirror” pauda bažas, ka Krievijas prezidents Putins varētu plānot militāru invāziju Baltijas valstīs ar mērķi izaicināt prezidentu Trampu un NATO. Cik nopietnas un pamatotas ir ģenerāļa Kīna bažas?
Gribu nomierināt sabiedrību. Reālu draudu līmenis patlaban ir samērā zems. Taču tas saglabāsies zems tikai tad, ja varbūtējie draudētāji redzēs, ka mēs adekvāti reaģējam uz viņu darbībām. Mēs ne mirkli nedrīkstam atslābt, nedrīkstam paļauties, ka gan jau atbrauks kāds glābējs no Marsa. Mēs un tikai mēs esam tie, kas aizsargās Latviju. Un tad, ja vajadzēs, palīgā nāks arī citi. Tā darbojas kolektīvā drošības sistēma. Tagad daudzi Rietumeiropā saka: drošības ziņā Latvija ir paradīze. To ir sasniegusi Latvijas sabiedrība, kas atbalstījusi gan drošības struktūras, gan bruņotos spēkus. Ieguvēji esam mēs visi.
Protams, kopš paša sākuma, kopš 2014. gada pavasara regulāri tiekamies ar Ukrainas karavīriem. Decembrī notika kārtējā tikšanās, iepazīstinājām ukraiņu karavīrus ar mūsu aizsardzības sistēmu, viņi dalījās ar pieredzi, ko guvuši Austrumukrainā. Iegūto informāciju nekavējoties iekļaujam vingrinājumu un scenāriju programmā gan regulārajiem spēkiem, gan zemessargiem. Studējam ne tikai Ukrainas pieredzi, skatāmies, kas notiek Tuvajos Austrumos, Sīrijā, kādā veidā notiek operācijas Afganistānā un citos reģionos, kāda ir augstāko tehnoloģiju attīstība.
