Karaliskais sviests gī. Kas tajā vērtīgs un kā to pašam pagatavot 0
Tikpat kā par brīnumlīdzekli tiek dēvēts kausētais sviests gī. To sevišķi popularizē ajūrvēdisko tradīciju piekritēji. Gī ļauj pasargāt sevi no nezināmas izcelsmes vielām, jo to var lietot cepšanai, kulinārijā, skaistumkopšanā un veselības uzlabošanai. Turklāt to iespējams pagatavot arī pašam.
“Es šo sviestu saucu par piena zeltu, jo tas ir koncentrāts, kurā saglabājies viss labais un cilvēkam vērtīgais, kas ir pienā, attīrot to no nevēlamā,” skaidro veselīga dzīvesveida piekritējs Jānis Polis, kas gatavo gī sviestu ajūrvēdas restorānam. Gī (tulkojumā no sanskrita – kausēts sviests) ir patīkama smarža, garša, skaisti zeltaina krāsa. Tajā gatavotie produkti ir ļoti gardi, šis sviests nepiedeg. Izmantojot kosmētikā (kā lūpu balzamu, krēmu, matu masku u. c.), nav jābaidās no parastam sviestam raksturīgās skāņās smaržas, tas ātri iesūcas ādā.
Par sviesta lietošanu var atrast daudz informācijas gan interneta plašumos, gan grāmatās. Protams, arī konsultējoties ar ajūrvēdas medicīnas pārstāvjiem. Taču šis sviesta veids uzskatāms arī par tīri latvisku produktu, jo agrāk, kad katram lauciniekam bija govs, tādu gatavoja. Viens no iemesliem – šis sviests nepaliek vecs, tas nav jātur ledusskapī. Turklāt ar laiku tā ārstnieciskās īpašības vairojas, iesaka šā sviesta lietošanas speciālisti.
Kā pašam pie tā tikt? Vispirms jātiek pie laba sviesta. Ja nav pašgatavota, veikalā izvēlas sviestu, kam ir 82,5% tauku. Bez sāls. Lai darbošanās atmaksātos, vienā reizē vajag vismaz vienu kilogramu sviesta. Jārēķinās, ka apmēram ¼ daļa vārot ies mazumā. Gatavošanai ņem katlu ar biezu dibenu. Ajūrvēdas speciālisti iesaka, ka pareizāk būtu lietot dzīvu uguni. Taču katrs izmanto tādu pavardu, kāds ir. Turklāt uz elektriskās vai indukcijas plīts vārīt vieglāk. Gatavošanas process ilgst apmēram stundu, bet viss atkarīgs no sviesta daudzuma, katla, pavarda, u. c.
Sviestu uzkarsē līdz viršanas temperatūrai un tādā siltumā uztur. Nedrīkst vārīt! Virsmai tikai viegli jāvirmo. Nemaisa! Procesā daļa nevajadzīgo piemaisījumu nosēdīsies lejā un izveidos kārtiņu. Otra daļa lieko vielu kļūs par putām. Kad parādījušās putas, vēro sviestu. Ik pa laikam pašķir putas un apskata sviestu. Vienā brīdī katliņa saturs kļūs dzidrs. Tad sviests ir gatavs, to neturpina vārīt. Ar putu karoti noņem putas. Ja tās ir nevis viegli brūnganas, sausas, bet gļotainas, sviestam bijusi pievienota eļļa. Taču kausētais sviests nu būs atbrīvots no tās. Sviestu lej hermētiski noslēgtā traukā. Lai neiekļūtu nogulsnes, var kāst caur marli.
Gatavs glabājams ilgi. Vēlams tumšā, vēsā vietā.
Jānis Polis piebilst, ka piena zeltu ieteicams lietot ar mēru – dienā ne vairāk kā divas tējkarotes, jo tas ir koncentrāts. Tas neattiecas uz cepšanu, tur lieto tik, cik vajadzīgs.
