Karaliene Elizabete II – 60 gadi britu tronī 0
Viņa kļuva par karalieni 25 gadu vecumā 1952. gadā, pārdzīvoja britu impērijas sabrukumu un pašas bērnu laulību iziršanu, taču pēc globālajiem politiskajiem un saimnieciskajiem satricinājumiem, kā arī likstām karaliskajā ģimenē, dimanta jubilejas gadā 86 gadus vecā karaliene Elizabete II ir populārāka nekā jebkad agrāk starp saviem pavalstniekiem 16 suverēnās valstīs, kuru konstitucionālā galva ir britu monarhs.
Pirms 20 gadiem karaliene nodēvēja 1992. gadu par “annus horribilis” (“briesmīgo gadu”), jo izjuka trīs viņas bērnu laulības un nodega karaļnama mītne Vindzoras pils. Pērn Vindzoru karaļnams uzņēma savā vidū šarmanto Keitu Midltoni, kura kļuva par prinča Čārlza un princeses Diānas vecākā dēla prinča Viljama dzīvesbiedri. Pat daudzi britu monarhiju kritizējošie republikāņi atzīst, ka Keita un Viljams varētu turpināt Vindzoru karaliskās dzimtas tradīcijas. Koncerta noslēgumā pie Bakingemas pils, kur pirmdienas vakarā bija sapulcējušies tūkstošiem cilvēku, troņmantnieks un karalienes vecākais dēls princis Čārlzs pateicās mātei un tēvam princim Filipam par “iedvesmojumu ar jūsu nesavtīgo pienākumu un kalpošanu, liekot mums lepoties, ka esam briti”.
Jau kā padsmitniece pilda karaļnama sabiedriskos pienākumus
Kā karaļa Džordža V otrajam dēlam Elizabetes tēvam Albertam (1895 – 1952) nebija paredzēts mantot troni, uz kuru pretendēja vecākais dēls Edvards, kurš kļuva par karali 1936. gadā. Taču tajā pašā gadā Edvards izraisīja sensāciju, paziņojot, ka vēlas precēties ar amerikāņu sabiedrības dāmu, šķirteni Vollisu Simpsoni. Britu premjerministrs Stenlijs Boldvins paziņoja Edvardam, ka politisku un reliģisku iemeslu dēļ viņš nevar precēt Simpsones kundzi un palikt karalis. Edvards izlēma atteikties no troņa un precēties. Alberts kļuva par karali Džordžu VI, trešo monarhu no Vindzoru karaļnama, kuram bija lemts būt pēdējam Indijas imperatoram un pirmajam Nāciju sadraudzības galvam. Valdīšanas pēdējos gados Džordžs VI bieži slimoja un mira 1952. gadā 56 gadu vecumā. Elizabete, kura bija uzņēmusies karaļnama sabiedriskos pienākumus jau kā padsmitniece Otrā pasaules kara laikā, kad nākamā karaliene dienēja teritoriālajos palīgspēkos, tika atsaukta no vizītes Kenijā un kāpa tronī 25 gadu vecumā.
1947. gadā viņa apprecējās ar princi Filipu, kurš dzimis Grieķijā un kuram ir radniecības saites ar Dānijas un Vācijas karaļnamiem. Elizabete esot ieskatījusies Filipā jau 1939. gadā 13 gadu vecumā, kad viņš bija jūrskolas kadets Dārtmutā, un viņi sāka apmainīties vēstulēm. Pirms laulībām Filips atteicās no grieķu un dāņu tituliem un no grieķu pareizticīgās baznīcas pārgāja anglikāņu baznīcā. Elizabetes un Filipa ģimenē ir četri bērni. Kā atzinusi karaliene Elizabete, princis Filips, kuram pēc dažām dienām, 10. jūnijā, apritēs 91 gads, jau 65 gadus ir viņas stiprais balsts, palīdzot izturēt politiskā kroņa smagumu un personiskās likstas.
60 valdīšanas gados karaliene Elizabete II ir devusies vairāk ārzemju vizītēs nekā jebkuras citas valsts galva. Starp karalienes Elizabetes II daudzajiem ārzemju braucieniem īpaša vieta ir viņas nesenajai valsts vizītei Īrijā pirmo reizi vēsturē un augstākā līmeņa vizīšu apmaiņai ar Vatikānu. Briti sāka Īrijas kolonizāciju jau 14. gadsimtā, kopš tā laika izlejot daudz asiņu un atšķeļot Īrijas ziemeļu daļu. Vēl vajadzēs gadus seno brūču un aizvainojumu dziedēšanai, taču ir ielikts labs pamats civilizētam problēmu risinājumam. Apmeklējot Vatikānu un pirmo reizi uzņemot Britānijā valsts vizītē pāvestu Benediktu XVI, tika mazināta diplomātiskā plaisa starp britu karaļnamu un Svēto krēslu, ko bija izveidojis karalis Henrijs VIII vēl 16. gadsimtā, saraujot saites ar katoļu baznīcu un pasludinot sevi par anglikāņu baznīcas galvu. Apvienotajā Karalistē Elizabete II pārraudzījusi svarīgas konstitucionālas pārmaiņas, izveidojot Skotijas parlamentu un Velsas nacionālo asambleju.
1997. gadā, kad autokatastrofā traģiski gāja bojā princese Diāna, kura tolaik jau bija šķīrusies ar princi Čārlzu un formāli vairs nebija karaliskās ģimenes locekle, karaliene Elizabete II apliecināja politisku drosmi un tālredzību, mainot savu nostāju pēc premjerministra Tonija Blēra ieteikuma un piekrītot nolaist karogu pusmastā virs oficiālās rezidences Bakingemas pilī.
Meitene ar raksturu
Elizabeti un viņas četrus gadus jaunāko māsu Mārgaretu izglītoja privāti mājskolotāji, pievēršot savu audzēkņu vērību vēsturei, valodai, literatūrai un mūzikai. Bērnībā ģimenes lokā viņu sauca par “Lilibeti”. Kā nepatīkamu pārsteigumu karaliskā ģimene uzņēma 1950. gadā Elizabetes un Mārgaretas mājskolotājas Krofordes publicēto atmiņu grāmatu “Mazās princeses” par viņu jaunības gadiem. Grāmatā aprakstīta Elizabetes mīlestība uz zirgiem un suņiem, viņas disciplinētība un atbildības izjūta, kas garajā mūžā viņu nav pametusi ne mirkli. Pazīstamais britu politiķis Vinstons Čērčils jau 1928. gadā, kad Elizabetei bija divi gadi, raksturojis viņu kā “meiteni ar raksturu”, kurai piemitusi patstāvība un apdomība, pārsteidzoša tik mazam bērnam. Viņa mācījās konstitucionālo vēsturi Ītonas koledžas mācībspēka Henrija Mārtena vadībā un apguva franču valodu, sarunājoties ar audzinātājām, kurām tā bija dzimtā valoda. Lai nākamā karaliene varētu biežāk uzturēties sava vecuma meiteņu sabiedrībā, tika izveidots īpašs Bakingemas pils gaidu vads. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada septembrī Elizabete ar māsu vairākus mēnešus pavadīja Belmoralas pilī Skotijā, bet kopš 1940. gada sākuma dzīvoja Vindzoras pilī Londonas tuvumā. Karaliskā ģimene ne uz mirkli nepieļāva domu par valsts pamešanu, izvēršoties vācu aviācijas uzlidojumiem. 1945. gadā 18 gadu vecumā Elizabete iestājās teritoriālo palīgspēku sieviešu vienībā, apgūstot autovadītājas un mehāniķes prasmi.
Karalienei Elizabetei II vajadzēja izmantot visas viņas savaldības rezerves, lai tiktu galā ar preses stāstiem un izdomājumiem par karaļnama piederīgo dzīvi.
Elizabete II spējusi nodzīvot garu mūžu bez nopietnām veselības problēmām. Kad pirms dažiem gadiem viņa parādījās sabiedrībā ar apsēju uz labās rokas, presē tika izteikti dažādi minējumi, taču karalienei bija iekodis kāds no viņas mīļajiem korgiju sugas suņiem, kuru ķīviņu viņa centās izbeigt. Karaliene ir vairāk nekā 600 sabiedrisko organizāciju un labdarības fondu aizbildne.
2010. gadā uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju kā Britānijas karaliene un Sadraudzības valstu galva, ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns viņu nodēvēja par “mūsu laikmeta enkuru”. Karalienei Elizabetei II paredzēts atklāt 2012. gada olimpiskās spēles Londonā 27. jūlijā. Savulaik viņas tēvs karalis Džordžs VI atklāja 1948. gada Londonas olimpiādi, bet vecvectēvs Edvards VII atklāja 1908. gada Londonas olimpiādi.
