Kā vieglāk pārciest lielo karstumu? Palīdz arī humors 0
Edgars KramftsMadonas novada Bērzaunes pagastā: “Es nodarbojos ar biškopību, bitēm lielajā karstumā patiešām grūti, tāpēc cenšos tām paplašināt dzīves telpu, ieliekot stropos papildu rāmīšus, lai būtu kur izvietoties. Arī cilvēkam karstumā “jāpaplašina” dzīves telpa. Viena no iespējām – no karstuma meklēt patvērumu pie ūdeņiem un ēnā zem lieliem kokiem. Cenšos izkārtot tā, lai smagākos darbus padarītu agrās rīta stundās. Arī vakaros elpot vieglāk. Varu teikt, ka ar karsto laiku tieku galā tīri labi, īpašu problēmu nav.”
Jānis Dzenis Kokneses pagastā: “Karstumam jāstājas pretī ar humoru. Esmu viens no lauksaimniekiem, kam karstums ilgtermiņā radījis lielus zaudējumus. Vai raudāt? Smagumu pagriežu uz viegluma pusi – raža tik niecīga, ka ar diviem kombainiem vienā dienā varējām nopļaut visus ziemājus 40 hektāru platībā. Tagad vairāk laika sagatavoties vasarāju pļaujai. Kad karstums tomēr sāk saņemt knīpstangās pamatīgi, izlīdzos ar jaunības dienās pieredzēto. Sporta nometnē Taškentā no pārsteiguma skatījos, muti atplētis – ārā 40 grādu svelme, bet kāds vīrs kafejnīcā sēž karakula kažokā un karakula cepurē. Un dzer karstu tēju. Tagad izkurinu pirti, sēžu 100 grādu karstumā, pēc tam izeju ārā, kur termometra stabiņš tuvojas 30 grādiem – un gandrīz vai auksti metas. Gribu sacīt tā – karstā laikā jāmāk attiecīgi uzvesties, un viss kārtībā.”
Arvīds Lācis Talsos: “Mums “dubultkarstums” – reizēm jūtam arī deguma smaku, kas nāk no lielās nelaimes vietas Vald-gales. Logus ciet, jāieslēdz ventilators. Un, kad vien iespējams, – prom uz Laidzes ezeru.”
Aija Dūle Skultē: “Vakaros braucam uz jūru nopeldēties. Mūsu lielākais dēls skolā jau apguvis pareizas peldēšanas gudrības, var mazāko mācīt. Ģimeniskā vidē viss vieglāk pārciešams.”
