Krievijas karakuģis mēģina kavēt somu pētnieku darbu Baltijas jūrā 2
Somijas Vides institūta paziņojums, ka Krievijas karakuģis divas reizes – pirmo reizi augustā un otrreiz septembrī – taranējis somu jūras pētnieku kuģi “Aranda” starptautiskajos ūdeņos Baltijas jūrā netālu no Gotlandes krastiem, izpelnījies Somijas amatpersonu asu reakciju. Jūras pētnieki no Somijas atklājuši, ka abos gadījumos Krievijas karakuģa apkalpes locekļi izteikuši draudus, mēģinot liegt somu pētnieku kuģim iebraukt starptautiskajos ūdeņos, kuros, kā paredz virkne starptautisko līgumu, kuģiem ir tiesības brīvi pārvietoties.
Atsaucoties uz Somijas Vides institūta ziņoto, Somijas raidsabiedrības “YLE” interneta vietne informē, ka incidenti notikuši brīdī, kad Somijas pētnieki bija devušies veikt pētījumus Zviedrijas Meteoroloģiskā un hidroloģiskā institūta uzdevumā. Pirmais negadījumus notika 2. augustā, kad Krievijas karakuģis, pa radiosakariem sazinoties ar kuģa “Aranda” apkalpi, lika tam mainīt kursu. Sākotnēji paklausījuši krievu karakuģa norādījumiem, somu pētnieki tomēr vēlāk ignorēja turpmākās norādes un karakuģa apkalpei paskaidroja, ka veiks nepieciešamos pētījumus. Mirkli vēlāk kuģim “Aranda” jau pietuvojās arī Krievijas kara flotes zemūdene.
Savukārt otrs incidents notika mēnesi vēlāk – 2. septembrī. Tad somu pētnieku kuģi vairākkārt taranēja Krievijas helikopters. Somijas Vides institūta direktors Mari Valls sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” arī atklāja, ka otrajā gadījumā Krievijas karakuģis esot piepeldējis pētnieku kuģim bīstami tuvu. Taču arī par spīti šim traucēklim Somijas jūras pētnieki veikuši nepieciešamos mērījumus. Negadījumu laikā uz “Arandas” klāja atradās gan Somijas, gan Zviedrijas pētnieki, kuri pārdzīvoto situāciju raksturojuši kā “draudīgu”.
Somijas mediji informē, ka abos incidentos iesaistītais kuģis bija “Stereguščij” klases korvete “Boikij”, kas kuģoja ar numuru “532”. Šāda paša numura korvete septembra sākumā pietuvojās arī Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem iepretim Pāvilostai. 105 metrus garā korvete “Boikij” ar simts cilvēku apkalpi ir viens no jaunākajiem Krievijas karakuģu modeļiem un jūras flotē iekļauta tikai pērnajā maijā. Šāda tipa karakuģi parasti tiek izmantoti piekrastes zonas operācijās, kā arī kaujās ar pretinieka zemūdenēm.
Krievijas kara flotes pretlikumīgā iejaukšanās Somijas un Zviedrijas pētnieku darbā nav palikusi bez Somijas amatpersonu atbildes reakcijas. Somijas aizsardzības ministrs Karls Haglunds sarunā ar raidsabiedrību “YLE” paziņoja, ka šo incidentu dēļ Krievija ir jāsauc pie atbildības. “Tas ir nejauks incidents, kas ir jāizmeklē. Manuprāt, atbildīgajām iestādēm jādara viss, lai nepieļautu līdzīgu incidentu atkārtošanos nākotnē,” raidsabiedrībai “YLE” sacīja Haglunds, piebilstot, ka viņš lūgs Krieviju sniegt pilnu informāciju par notikušo starpgadījumu. Somijas raidsabiedrība “YLE” informē, ka pētnieku kuģa taranēšana nav vienīgie militāra rakstura incidenti pēdējā laikā. Krievijas gaisa spēku lidaparāti augusta beigās vairākkārt pārkāpa Somijas gaisa telpu. Somijas bruņotie spēki apstiprinājuši, ka šādas Krievijas provokācijas fiksētas 23., 25. un 28. augustā, kā arī septembra beigās.
Līdz ar Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā aizvien biežāk tiek cilāts jautājums par Somijas iespējamo dalību NATO. Pagājušajā nedēļā britu raidsabiedrības BBC raidījumā “Hard Talk”, taujāts par Somijas iestāšanos militārajā aliansē, Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs atzina, ka viņš personīgi atbalsta valsts iestāšanos NATO, taču šobrīd tas nevarot notikt, jo tikai 25 procenti Somijas iedzīvotāju vēloties pievienošanos militārajai aliansei. Tiesa, kā raksta Somijas nedēļas izdevuma “Helsinki Times” interneta vietne, nesenajā vizītē Londonā Stubs ir izteicies, ka Somijas nākamā valdība varētu būt vairāk orientēta uz dalību NATO. Somijas parlamenta vēlēšanas paredzētas nākamā gada aprīlī.
