Vai Baidena un Putina sarunas novērsīs Krievijas iebrukumu Ukrainā? 72
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Videokonferences formātā vakar notikušās ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunas uzskatāmas par vienu no izšķirošākajām epizodēm Baidena prezidentūras laikā, jo tajās centrālais bija kara vai miera jautājums Ukrainā, uzskata novērotāji Rietumos.
Abu valstu vadītāju pārrunas notika īpaši aizsargātā sakaru kanālā ap pulksten 19 pēc Latvijas laika. Acīmredzot vairāk informācijas par tām būs šodien. Oficiālais Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs vēl vakar žurnālistiem uzsvēra, ka no Putina nekādi paziņojumi presei par sarunu gaitu vai iznākumu nav gaidāmi.
Amerikāņu mediji atzīmē, ka svarīgā saruna notikusi tieši 80. gadadienā, kopš 1941. gada 7. decembrī notika Japānas aviācijas uzlidojums ASV karabāzei Pērlhārborā, kas toreiz ierāva valsti Otrajā pasaules karā.
Aizdomīgā gatavošanās
Attālinātā tikšanās notika apstākļos, kad Krievija koncentrējusi pie Ukrainas robežām ap 100 tūkstošus karavīru, daudz militārās tehnikas un pēdējās nedēļās aktīvi turpina spēku palielināšanu. ASV armijas Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Džeimss Makkonvils norādījis, ka pie robežas tiek veidota arī apgādes infrastruktūra, iekārtotas degvielas noliktavas un medicīniskās aprūpes punkti.
Medijos izplatījusies ASV izlūkdienestu prognoze, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu notikt nākamā gada janvārī, iesaistot ap 175 tūkstošiem karavīru. Tajā pašā laikā Maskava pārmetumus uzbrukuma gatavošanā noliedz, apgalvojot, ka savā teritorijā var izvietot karaspēku, kā vien vēlas.
Par spīti izlūksatelītu fotouzņēmumos redzamajam, Krievijai neesot agresīvu nodomu pret Ukrainu un NATO apsūdzības tikai izmantojot, lai pastiprinātu klātbūtni pie Krievijas robežām.
Apritē laisti arī apgalvojumi, ka karaspēka koncentrēšanas mērķis esot atturēt Ukrainu no idejām par promaskavisko kaujinieku kontrolētās Austrumukrainas atgūšanu ar militāru spēku. Taču Kijeva nemaz nepretendē uz ko tādu, jo labi saprot, ka karš Austrumukrainā nozīmētu karu ar Krieviju.
Tiesa, redzot notiekošo, tagad arī Ukrainas armija pošas aizsardzībai. Jāpiebilst, ka analītiskie dienesti Rietumos pēdējā laikā konstatējuši strauju Krievijas dezinformācijas kampaņas saasinājumu, kur galvenais virziens ir parādīt tagadējo prezidenta Volodimira Zelenska administrāciju kā nelikumīgu un apšaubāmu.
Pēc dažu novērotāju domām, nav izslēgts, ka Krievija tiešām izmanto spēka koncentrāciju pie Ukrainas robežām nevis lai karotu, bet izdarītu spiedienu un panāktu, lai Rietumi apjūk, sāk ar to runāt un kādā jautājumā piekāpjas – metode, kuru Putins izmantojis ne reizi vien.
Visbargākās sankcijas
Baidena kā ASV prezidenta un Putina pirmās un pagaidām vienīgās klātienes sarunas notika jūnijā Ženēvā. Tad centrālās bija kodolatbruņošanās iespējas un kiberdrošība. Šobrīd Ukrainas situācija to aizēnojusi. Paredz, ka Krievija mēģinās no Vašingtonas panākt kādus solījumus neturpināt NATO tālāko paplašināšanos uz austrumiem, ar to domājot Ukrainu un Gruziju.
Kāda augsta, vārdā nenosaukta Baidena administrācijas amatpersona vēl pirms 7. decembra sarunām telekanālam CNN pauda, ka ASV prezidents necietīs nekādas Maskavas izvirzītās sarkanās līnijas NATO sakarā. Baidens stingri brīdināšot Putinu neatļauties uzbrukumu Ukrainai un skaidri izklāstīs, kas Krieviju gaida, ja brīdinājumu neuzklausīs.
Tādā gadījumā sekos ne tikai visradikālākās ekonomiskās sankcijas, bet arī papildu ASV karaspēka izvietošana Eiropā pie alianses austrumu robežām un bruņojuma piegādes Ukrainai. Kāds informācijas avots ASV administrācijā CNN paudis, ka uzbrukuma gadījumā Ukrainai Krieviju gaida “visbargākās ekonomiskās sankcijas, kādas jebkad ieviestas pret kādu valsti, ja neskaita Irānu un Ziemeļkoreju”.
Runājot par ekonomiskajiem atturēšanas līdzekļiem, aģentūra “Bloomberg” vakar apgalvoja, ka rietumvalstis apspriežot iespēju aizliegt Krievijas bankām un Krievijas Tiešo investīciju fondam konvertēt rubļus pret dolāriem, eiro un mārciņām. Tāpat apsvērts aizliegums investoriem biržās iegādāties Krievijas obligācijas.
Pats radikālākais solis būtu atslēgt Krieviju no starptautiskās banku norēķinu sistēmas SWIFT – solis, par kuru runāts sen, bet kas šķiet mazticams. Citi avoti runāja par bargu vēršanos pret Krievijas energonesēju eksportētājiem. Acīmredzot informācija iepriekš tika noplūdināta, lai ietekmētu Putinu gaidāmajās sarunās, taču Kremļa pārstāvis Peskovs to nosaucis par “informatīvās histērijas turpinājumu”.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pirmdien izteicās, ka nav pamata gaidīt no Baidena un Putina sarunām krasu pavērsienu. “Katrs no runātājiem paudīs savu maksimalizēto skatu uz tālākās rīcības loģiku, bet pēc tam dažādas komandas strādās pie tālākās situācijas attīstības,” Kulebu citē aģentūra “UNIAN”.
Iepriekšējā noruna paredz, ka pēc sarunām ar Putinu Baidens zvana un informē Ukrainas prezidentu Zelenski. Bet dažas dienas vēlāk, ceturtdien vai piektdien, par tikšanās rezultātiem tiks informēti arī Baidena organizētā tiešsaistes “Demokrātijas samita” dalībnieki – vairāk nekā 100 valstu un valdību vadītāji.
