Kara situācijā vieglāk uzņemt sabiedrotos 0
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Igaunijas Zemessardzes – “Kaitseliit” vadītāju, brigādes ģenerāli Riho Ihtegi sarunājās Veiko Spolītis.
Vai NATO procedūras un spēku klātbūtne Baltijas jūras reģionā šobrīd ir pietiekama, lai garantētu Baltijas valstu pilsoņu drošību?
NATO ir liela organizācija, un tās procedūras ir balstītas uz vienprātību. Tāpēc nevar teikt, ka organizācijas reakcijas ātrums ir tāds, kādu mēs to vēlamies. Vienlaikus pēdējo desmit gadu laikā NATO ir veikusi lielu lēcienu uz priekšu, ir ieviestas dažādas procedūras un spēki, lai būtiski paātrinātu reaģēšanu. Tomēr katrai dalībvalstij ir jāņem vērā sava primārā aizsardzības gatavība, un viena no iespējām ir redzēt “reģionalizāciju”, kurā valstis un spēki vienā reģionā cieši sadarbojas, pamatojoties uz kopīgu plānu. Nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, vai ir pietiekami daudz karavīru, lai garantētu Baltijas valstu drošību. Vispirms tas ir atkarīgs no apdraudējuma un aizsardzības, ko mēs apsveram. Svarīgi arī saprast, cik lielu kontingentu esam gatavi uzņemt. Kara gadījumā situācija būtu vieglāka, mums nebūtu jānodrošina sabiedrotajiem atbilstoši dzīves apstākļi, taču miera laikā NATO sabiedroto klātbūtne varētu atbalsoties nodokļu maksātāju maciņos.
Kā Igaunija īstermiņā plāno palielināt savas aizsardzības spējas, vai pieaugs “Kaitseliit” loma valsts aizsardzībā?
“Kaitseliit” loma valsts aizsardzībā pēdējo divu gadu laikā ir būtiski augusi, veidojot trešdaļu no kara laika bruņoto spēku operatīvās struktūras. “Kaitseliit” uzdevums ir izveidot efektīvu sauszemes aizsardzības sistēmu, kuras galvenais uzdevums ir mazināt pretinieka spēkus nelineārā vidē. Papildus tam “Kaitseliit” attīsta sešas nemilitāras liela mēroga valsts aizsardzības jomas, kuru uzdevums ir atbalstīt militāro valsts aizsardzību un nodrošināt vitāli svarīgu valsts dienestu nepārtrauktību. “Kaitseliit” pielieto visaptverošas valsts aizsardzības principu. Tas paredz dalībnieku sadalīšanu trīs aktoros – cīnītājos, pastiprinātājos un veicinātājos. Kaujinieki ir militārās vienības, pastiprinātāji nepieder pie militārā spārna, bet piedalās dažādās atbalsta aktivitātēs, lai pastiprinātu t. s. kaujinieku efektivitāti, kuru veicina vietējā sabiedrība, institūcijas un organizācijas, cieši savstarpēji sadarbojoties.
Vai 2022. gadā NATO pastiprinātā kaujas grupa Igaunijā skaitliski pieaugs?
Jā, pašreizējās Ukrainas krīzes apstākļos NATO kaujas grupu Igaunijā pastiprinās dubultīgi. Cik ilgi tas turpināsies, ir atkarīgs no valstīm (šobrīd Lielbritānijas vadībā dien Francijas karavīri un Islandes sakaru virsnieks), kuras sniedz ieguldījumu atturēšanas politikā.
Kā jūs vērtējat Krievijas karaspēka koncentrāciju Baltkrievijas teritorijā? Vai mums Baltijas valstīs un Polijā būtu jādara kaut kas vairāk, lai atturētu Krievijas vadīto kolektīvās drošības savienības organizāciju (KDSO) Baltkrievijā?
Personīgi es domāju, ka notiek Baltkrievijas galīgā pievienošanās Krievijai. Zem mācību karoga Baltkrievijā dislocētie karavīri, šķiet, tur atrodas jau ilgu laiku. Tāda ir Krievijas attieksme pret Baltkrieviju, un mēs to nekādi nevaram ietekmēt. Kas attiecas uz atturēšanu, mēs šajā ziņā jau speram soļus – ASV un daži citi NATO partneri palielina savu klātbūtni mūsu valstīs, arī pašas Baltijas valstis sadarbojas daudz ciešāk un efektīvāk. NATO visplašākajā nozīmē ir gatava spert arī radikālākus soļus drošības nodrošināšanai reģionā. Bet es atkārtoju, ka man personīgi šķiet, ka Krievijas spēku aktivitātes Baltkrievijā šodien ir vairāk saistītas ar Krievijas mērķu realizāciju Baltkrievijas, nevis mūsu virzienā. Es šeit uzsveru vārdu “šodien”, jo to, kas būs rīt, ir grūti paredzēt. Daudz kas atkarīgs no tā, kas notiks Ukrainā.
Kādus kopīgus uzdevumus (mācības, kopīgus iepirkumus) Baltijas aizsardzības spēki varētu apvienot, ņemot vērā, ka KDSO valstis ir būtiski palielinājušas savu militāro klātbūtni uz austrumu robežas starp Baltijas valstīm un Poliju?
Principā atbilde šeit ir jāsadala trīs daļās. Pirmkārt, ir vajadzīga politiska un diplomātiska vienošanās, lai mēs varētu vienkāršāk palīdzēt viens otram. Otrkārt, rīcības plāni ir jāsinhronizē un jāpraktizē, lai mēs varētu cīnīties pēc līdzīgiem principiem, un mūsu rīcība būtu saskaņota, kā arī lai mūsu sakaru sistēmas ir savietojamas. Treškārt, piemēram, ir ieroču sistēmas, kas palīdzētu aizsargāt Latviju un pat Lietuvu no Igaunijas teritorijas. Ja mums reģionā būtu šādi ieroči un noteikumi par to lietošanu, tā būtu ļoti efektīva aizsardzība uzbrukuma gadījumā pat tikai vienai valstij.
Ko Igaunijas valdība pašlaik dara, lai sagatavotu Igaunijas iedzīvotājus iespējamai mūsu nedemokrātisko kaimiņvalstu agresijai?
Igaunijas valsts tikko pabeigusi jauna valsts aizsardzības rīcības plāna izstrādi. Mums ir arī jauns iekšējās aizsardzības operatīvais plāns, un pagājušajā gadā tika aktualizēts aizsardzības darbības plāns. Tiks attīstītas plašas valsts aizsardzības spējas, kā arī tiks rīkotas valdības līmeņa krīzes vadības mācības kara situācijas simulēšanai. Papildus plānotajiem 2% aizsardzības budžetā Igaunijas valdība nolēma aizsardzības izdevumiem vienreizēji piešķirt vēl gandrīz 400 miljonus eiro.
