Kononova lietas politiskie aspekti 26
Īpašu rezonansi V. Kononova lieta izsauca Krievijā, kur ar publiskiem izteikumiem uzstājās ne tikai virkne politiķu un amatpersonu, bet par Krievijas Federācijas līdzekļiem tika noalgots advokāts, sarīkota demonstrācija pie Latvijas Republikas vēstniecības Maskavā un apmaksāta viņa uzturēšanās sanatorijā Jūrmalā. Kaut arī V. Kononovs tika apsūdzēts par deviņu civiliedzīvotāju iznīcināšanu, tas 2000. gada aprīlī netraucēja toreizējam Krievijas Federācijas vēstniekam Latvijā Aleksandram Udaļcovam sagaidīt tobrīd atbrīvoto apsūdzēto ar glaunu limuzīnu, sadzert glāzi degvīna un uzdāvināt viņam Krievijas Federācijas pilsoņa pasi. Trīs gadus vēlāk savā 80. dzimšanas dienā V. Kononovs pat saņēma Krievijas Valsts prezidenta Vladimira Putina apsveikumu ar tam klāt dāvanā pievienotu rokaspulksteni.
V. Kononovs mira 2011. gada aprīlī 89 gadu vecumā un tika apglabāts Matīsa kapos Rīgā. Tolaik masu mediji ziņoja, ka viņa bēru izdevumi segti par Krievijas Federācijas līdzekļiem un tajās piedalījušies arī Latvijas politiskās partijas “Saskaņas centrs” pārstāvji. Sašutumu Latvijas sabiedrībā izraisīja arī mēģinājumi t.s. uzvaras svētku pasākumu laikā 2011. gada 9. maijā vākt ziedojumus kara noziedznieka V. Kononova piemineklim. Divus mēnešus vēlāk Drošības policija gan atteicās sākt kriminālprocesu šajā lietā, neapmierinot žurnālista Ivara Āboliņa iesniegumu, kurš uzskatīja, ka šādi ir pārkāpts Krimināllikuma pants, kas aizliedz attaisnot vai slavināt kara noziegumus. Latvijas un starptautisko tiesu institūciju spriedumu ignorējošs un diplomātiskām manierēm neatbilstošs reveranss bija arī pašreizējā Krievijas Federācijas vēstnieka Latvijā A. Vešņakova ziedu nolikšana pie V. Kononova kapa vietas viņa dzimšanas dienā šī gada 1. janvārī, kas demonstrēja Maskavas tendenciozo izpratni par Latvijas Otrā pasaules kara notikumiem. Šādā kontekstā atceroties arī Rīgas mēra N. Ušakova nesenos izteikumus par padomju armiju kā atbrīvotāju, ir skaidrs, ka pusgadsimtu ilgās okupācijas sekas ir arī mūsdienu Latvijas sabiedrības sašķeltā vēstures apziņa un nepietiekamās zināšanas pašiem par savas valsts vēsturi.
