Kara laika budžetā kultūra paliek nenovērtēta 21
Diāna Jance, Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs jau ne reizi vien, runājot par 2024. gada kultūras budžetu, atkārtojuši mitoloģisko frāzi, ka Latvijā kultūra esot pārfinansēta nozare.
“Procentuālie izdevumi no iekšzemes kopprodukta (IKP) kultūrai sarūk, un tas patiesi ir satraucoši,” tā 10. oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Agnese Logina. 2010. gadā – finanšu krīzes gadā – kopējais kultūrai atvēlēto līdzekļu apjoms bija 0,5% no IKP, bet 2024. gada prognoze, ieskaitot arī prioritāros pasākumus, norāda, ka ejam virzienā uz leju, un tie ir 0,39% no IKP, piebilda Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pēc A. Loginas teiktā, vienīgais kultūras segments, kas prognozējami aug līdz ar ekonomiku (kuras attīstība gan realitātē bremzējas), ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums, kas piesaistīts akcīzes nodokļu ieņēmumiem ar augšupejošu dinamiku un finansē radošo procesu visā tā daudzveidībā.
VKKF un radošo cilvēku problemātikai “Kultūrzīmes” pievērsīsies citreiz, šoreiz mūsu fokusā – valstiski nodarbināto kultūras darbinieku un Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto situācija.
Viļņošanās un neapmierinātība
Saskaņā ar aktualizēto grafiku 2024. gada valsts budžeta likumprojektu paketi Saeimā paredzēts iesniegt piektdien, 3. novembrī. Jūnija beigās, lai varētu īstenot kultūras nozares nākamā gada prioritāros pasākumus, Kultūras ministrija no budžeta pieprasīja 67,7 miljonus eiro, no kuriem par neatliekami nepieciešamiem atzina 21,4 miljonus. Ministru kabinets, 26. septembra sēdē izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām – kultūras nozarei 2024. gadā piešķirti papildu 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai – 5,5 miljoni.
Šis lēmums kultūras jomā strādājošajos izsauca plašu viļņošanos.
Skaļi runājot par mūziķu zemo atalgojumu arī pārējo Baltijas valstu kontekstā, savu neapmierinātību pauduši Latvijas profesionālie mūziķi – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), “Sinfonietta Rīga”, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” –, Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto kolektīvu vadītāji u.c.
Latvijas Diriģentu asociācija (LDA) aizvakar aicināja nākamā gada budžeta prioritātēs iekļaut Dziesmu svētku “ikdienas procesam nepieciešamo finansējumu” (Naura Puntuļa šim nolūkam pieprasītie 4,9 miljoni eiro nav iekļauti KM valsts budžeta prioritātēs, un finansējums tam nav paredzēts). LDA arī atgādina, ka patlaban Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāji – koru, deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtēju orķestru vadītāji – par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Savukārt pārējie kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošina pašvaldības, kas varot būtiski atšķirties. LDA uzsver, ka, situācijai nemainoties, Dziesmu svētki 2028. gadā būs apdraudēti un “tādā emocionālā, daudzskaitlīgā apjomā un mākslinieciski augstvērtīgi” kā šovasar vairs nenotikšot. LDA paredz, ka diriģenti “pazemojošā atalgojuma dēļ” Dziesmu svētku procesa regulāru sagatavošanas darbu pārtraukšot jau tuvākajā laikā.
No Daces Vilsones teiktā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izriet, ka 1,2 miljoni eiro šim mērķim tiks meklēti mūzikas un mākslas skolu finansējumā: “Mēs pārskatīsim kultūrizglītības procesā plānotos izdevumus un meklēsim iespēju piesaistīt arī citu finansējuma avotu šīs izglītības nodrošināšanai.” Pagaidām risinājums neesot vēl līdz galam izstrādāts, tas tikšot izdarīts līdz gada beigām.
Algu pieaugums – tikai 6%
Vēl tikai šogad maijā dibinātā Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija nāca klajā ar atklātu vēstuli, kurā pauda mūziķu izjusto aizvien lielāku nedrošību par nākotni, kā arī par bažām par profesionāļu aizplūšanu labāka atalgojuma meklējumos uz citām valstīm. Arī SIA “Latvijas koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis preses konferencē aicināja jauno valdību nodrošināt, lai profesionālie mūziķi tiktu labāk atalgoti, sakot, ka “nevienā valstī, kas sevi uzskata par kultūras valsti, nevar būt situācija, ka profesionāls mūziķis strādā cienījamu darbu lielveikalā, jo par mūziķa algu nevar iztikt”. Tam pievienojās arī Latvijas Mūzikas padome, atbalstot aktualizēto jautājumu par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas finansējuma nodrošināšanu un Latvijas akadēmiskās mūzikas kolektīvu mūziķu atalgojuma celšanu, atklātā vēstulē paužot, ka, palielinoties sabiedriskā un privātā sektora atalgojumam Latvijā, inflācija rada papildu ekonomisko spiedienu uz visiem iedzīvotājiem, “īpaši tas jūtams mūziķu vidū, kuri joprojām saņem nepietiekamu atalgojumu, salīdzinot ar vispārējo atalgojuma līmeni valstī un nozares profesionāļu atalgojumu citās valstīs.
Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš, kurš 10. oktobra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā runāja arī Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas vārdā, teica: “Mēs neredzam nekādu ilgtermiņa risinājumu. Mūziķa profesiju apgūst 16 vai 17 gadus, un tagad jau redzam biedējošu tendenci, ka Mūzikas akadēmijā ir nodaļas, kur cilvēki nestājas. Mēs konkurējam starptautiski, un tās algas, kas mums ir šajā gadā – 1358 eiro –, Igaunijā kultūras darbiniekiem ar augstāko izglītību šāda minimālā alga bija pirms četriem gadiem. Gājām līdzīgi ar Lietuvu, bet tā ir panākusi milzīgu izrāvienu, un tas, ko redzam, ka darba sludinājumi, kas mūziķiem nāk no Lietuvas, nu jau piedāvā 2000 eiro atalgojumu.”
“Būtiska krīze veidojas divās grupās – pirmā ir orķestru mūziķi, arī aktieri, tomēr īpaši mūziķiem veidojas problēmas ar to, ka viņu konkurence jau vairs nav salīdzināma Baltijas valstīs. Līdzīga problēma ir arī ar Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem, jo, lai arī tie līdz šim bijuši atalgoti pārsvarā no pašvaldībām, šis atalgojuma modelis ir bijis pietiekami nepilnīgs, sadrumstalots, nedodot sociāli aizsargātus darba apstākļus un tiesības,” teica Dace Vilsone.
Līdzīgi par nepietiekamu savu atalgojumu sauc daudzi muzeja darbinieki, aktieri un kultūras namu darbinieki. Tiesa, jāšķir valsts un pašvaldību finansētais atalgojuma apmērs, tāpat arī bagātākie un trūcīgākie reģioni.
Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas valsts pētījumu programmā konstatēts, ka katrs viens kultūrā ieguldītais eiro ne tikai atpelna sevi, bet arī papildus pievieno Latvijas ekonomikai 1,53 eiro.
Uzsākot šo tematu, “Kultūrzīmēm” nebija iespējams apjautāt it visus nozarē strādājošos, kā tas ir, ja bērni jāsūta skolā un jāsamaksā arvien pieaugošie dzīvokļa kredīta maksājumi… Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri, ir 32%, kas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2019. gada septembrī ir vienāda ar 132 eiro 2023. gada septembrī… 2024. gada Latvijas valsts kultūras budžeta prioritāro pasākumu (3,8 miljonu eiro palielinājums) iespējas ir palielināt valsts kultūras nozares strādājošo algas par sešiem procentiem.
Paļauties uz saviem spēkiem
Latvijas Nacionālā teātra direktors Māris Vītols “Kultūrzīmēm” pauda, ka, lai gan vēl nav oficiāli iepazīstināts ar nākamā gada valsts budžeta projektu, no publiski pieejamās informācijas spriež, ka sešu procentu atalgojuma pieaugums paredzēts vienīgi aktieriem, bet pārējiem teātra darbiniekiem atalgojuma pieaugums valsts budžetā diemžēl neesot ieplānots. Līdz ar to atalgojuma palielināšana visiem teātra darbiniekiem atkarīga no paša teātra ieņēmumiem, tostarp no biļešu tirdzniecības. Šobrīd teātris pašu ieņēmumus nākamajam gadam plānojot divu miljonu eiro apmērā. “Lai šīs sezonas otrajā pusē mūsu visu skats uz dzīvi kļūtu gaišāks un priecīgāks, jau 2024. gada pavasarī saviem uzticamajiem skatītājiem papildus jau izsludinātajai teātra sezonai piedāvāsim trīs jaunus un mākslinieciski augstvērtīgus teātra mākslas notikumus. Ja teātrim izdosies piesaistīt papildu skatītājus, tad būs iespēja no nākamā gada otrā pusgada lemt par papildu atalgojuma palielinājumu gan aktieriem, gan pārējiem teātra darbiniekiem.” Jautāts, vai, viņaprāt, Latvijas Nacionālā teātra jaunās skatītāju zāles būvniecība būtu ierindojama starp valsts prioritārajiem būvniecības projektiem, Māris Vītols atbildēja, ka visām mūsdienu prasībām atbilstoša zāle būtu ļoti svarīga valsts mēroga kultūrinvestīcija, bez kuras ilgtermiņā nav iedomājama Nacionālā teātra turpmākā mākslinieciskā un arī ekonomiskā attīstība: “Uzskatu, ka no politiskā viedokļa šo projektu nevajadzētu pretnostatīt Rīgas Filharmonijas un Laikmetīgās mākslas muzeja projektiem. Katram no tiem ir sava atšķirīga attīstības stadija un arī savs risinājums šo projektu realizācijā. Nacionālā teātra jaunās zāles projekts šogad tiks pilnībā pabeigts un iesniegts būvvaldē saskaņojuma saņemšanai. Pēc tam būs zināmas precīzas projekta izmaksas un teātris varēs meklēt atbalstu pie Rīgas domes un valdības šī projekta īstenošanai.”
Noplicinot pamatresursu
Par zemo darbinieku atalgojumu sarūgtināta ir arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Arī viņa detalizēti nav iepazinusi visus šobrīd paredzamā finansējuma apjoma skaitļus, bet esot ļoti pārsteigta, ka valsts institūcijām netiks piemērots inflācijas koeficients. “Tie būtu desmit procenti, un tas ir diezgan smags trieciens. Pakalpojumu un materiālu izmaksas aug nesamērīgā ātrumā un mūsu iespējas kļūst arvien mazākas. Īpaši sāpīgs ir darbinieku atlīdzības jautājums, jo nekādi nevaram panākt, lai mūsu speciālistiem tas tuvotos vidējam atalgojuma līmenim valstī. Tas attiecas uz visiem darbiniekiem.” Vaicāta, vai viņas pieredzē bijis kāds laika posms, kad mūsu valstī kultūras nozare saņēmusi samērīgu finansējumu, direktore iesmejas un teic, ka tāds brīdis līdz šim īsti nav bijis. “Bija laiks, kad 20 latu algas pielikums bija ārkārtīga laime, šobrīd 50 eiro pielikums, ja tāds vispār būs, cilvēkiem laimes sajūtu neradīs.”
Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule ir sarūgtināta par izplatīto viedokli, ka kultūra esot pārfinansēta: “Kad ir runa par budžetu, šis mīts uzvirmo katru reizi, mūs tad pretnostata mediķiem. Mani ļoti sāpina, ka muzeja darbiniekiem, līdzīgi kā mūziķiem, nav skatuves, bet tāpat esam profesionāļi un negribētos sajust atšķirīgu attieksmi.” Muzeja darbinieki strādājot pilnu darba dienu un lielākoties viņiem neesot iespēju “paņemt kādu haltūru”. Tagad esot dzirdēts, ka algu pielikums būs seši procenti, bet “sākumpunkts ir ārkārtīgi vājš, nav motivējoši, ja pie, piemēram, 960 eiro mēnešalgas pievieno sešus procentus. Tas ir niecīgs pieaugums. Turklāt kopš 2015. gada nav pieaudzis muzeja pamatbudžets precēm un pakalpojumiem, ar to bija jāiztiek tad, būs jāiztiek arī 2024. gadā. Uzskatu, ka mūsu pamatresurss ir cilvēki, un šogad kā nevienu citu gadu darbinieki, atrodot kaut mazliet labāk atalgotu darbu, ir gājuši prom.”
Atalgojums – galvenā prioritāte
Par nākamā gada prioritārajiem pasākumiem Kultūras ministrijas atbildības jomās “Kultūrzīmes” iztaujāja KM valsts sekretāri DACI VILSONI.
– Kādas ir Kultūras ministrijas nākamā gada budžeta prioritātes?
D. Vilsone: – Kultūras ministrijas pirmā un visbūtiskākā prioritāte nākamā gada budžeta veidošanas sarunās bija kultūras darbinieku atalgojuma paaugstināšana. Tā ir daudzus gadus nemainīga prioritāte, jo mūsu mērķis ir valsts kultūras sektorā strādājošo atalgojumu pietuvināt vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā. Lai tas izdotos, ejams ļoti sarežģīts ceļš, jo nepārtraukti citās nozarēs, kuras tiek paziņotas par prioritārām, atalgojuma celšanas process norit straujāk nekā kultūras jomā un līdz ar to gadu no gada veidojas situācija, ka vidējiem rādītājiem tikai cenšamies pietuvināties. Kopumā kultūras sektors pieprasīja, lai nākamā gada budžetā minimālā apjomā šī pozīcija būtu vismaz 8,5 miljoni eiro. Esam ieguvuši 3,8 miljonus, no tiem 1,3 miljonus veido atlīdzības palielinājums valsts iestādēs strādājošajiem, kas dos iespēju atalgojumu celt par sešiem procentiem līdzīgi kā citās valsts iestādēs.
Otra pozīcija – 2,5 miljoni eiro paredzēti teātros un koncertu organizācijās strādājošajiem māksliniekiem, arī augstskolu neakadēmiskajam personālam un arī augstskolu muzeju darbiniekiem. Tas nozīmē, ka arī viņiem būs iespējams vidēji par sešiem procentiem palielināt atalgojumu.
Turpinot runāt par atalgojumu, Kultūras ministrijas nākamā prioritāte bija Dziesmu un deju svētku kolektīvu atalgojuma reforma, kurai bijām pieprasījuši 4,9 miljonu eiro finansējumu. Diemžēl neizdevās vienoties, ka no valsts puses varētu būt piešķirts prioritāro pasākumu daļas finansējums šai atalgojuma reformai un atlīdzības palielinājumam. Mūsu mērķis bija Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumā savstarpējā paritātē izlīdzināt valsts un pašvaldību finansējuma apjomu, lai varētu ieviest skaidrāku atlīdzības sistēmas modeli, kas garantētu stabilākus darba apstākļus, līgumus ar sociālo nodrošinājumu. Tā kā šos līdzekļus nav izdevies iegūt, tad Kultūras ministrijas ierēdņi šobrīd strādā pie risinājuma, kas varētu dot iespēju vismaz dubultot līdzšinējo Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju mērķdotāciju, iegūt papildu līdzekļus 1,2 miljonu eiro apmērā. To Kultūras ministrija cer atrisināt līdz gada beigām, tad varēsim detalizēti runāt par konkrētiem risinājumiem. Mūsu ieskatā, sākot jauno Dziesmu un deju svētku procesu, ļoti būtiski novērtēt arī kolektīvu darbu un ieguldījumu.
– No kādiem līdzekļiem varētu veidoties šī mērķdotācija?
– Iespējamo risinājumu vēl vērtējam, bet kā vienu no variantiem izskatām iespēju mainīt finansējuma apjomu, kas tiek novirzīts kultūrizglītībai, jo tā ir viena no lielākajām Kultūras ministrijas budžeta sadaļām.
Vēl būtiska prioritāte bija finansējuma palielinājums “Latvijas skolas somas” programmas pieejamības paplašināšanai, to iecerējām 1,4 miljonu eiro apmērā. Tas nodrošinās, ka 2024. gadā vienam skolēnam katru pusgadu būs pieejami 10 eiro līdzšinējo sešu vietā. Šis finansējums tika apstiprināts.
2024. gadā ir svarīgi, lai nacionālā kino ražošanas valsts finansējuma apjoms būtu nodrošināts tādā pašā apjomā kā iepriekšējos gados. Arī šis finansējums 900 000 eiro apmērā ir iekļauts valsts budžetā.
Vēl KM budžeta prioritāte ir risināt globāla rakstura problēmu, proti, uzlabot bērnu un jauniešu lasītprasmi. Arī Izglītības ministrija to norādījusi par ļoti būtisku jautājumu, kuram nepieciešams risinājums. Lai turpinātu Nacionālās bibliotēkas lasīt veicināšanas programmas, KM šim mērķim bija pieprasījusi finansējumu prioritārajos pasākumos. Šīs programmas ir “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, “Grāmatu starts”, “Skaļā lasīšana”, kā arī programmu īstenošanai nepieciešamie grāmatu iepirkumi. Šī pozīcija budžetā atbalstīta 400 000 eiro apmērā.
Vēl ir virkne pozīciju, kuru finansējums bija pieprasīts saistībā ar dažādām kultūras būvēm, kurām nākamajā gadā beidzas būvprocesi vai arī nepieciešami ekspozīciju izveidošanas, sakārtošanas darbi. Tāda ir Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas izveidošana, Jaunā Rīgas teātra (JRT) nodošana ekspluatācijā, Rīgas pils un Stūra mājas ekspozīcijas turpinājums. Šiem mērķiem KM diemžēl neieguva finansējumu prioritāro pasākumu sadaļā, tagad, lai strādātu ar šiem projektiem, jāmeklē turpmāki risinājumi.
– Vai šo finansējumu izdosies rast, turklāt JRT rekonstrukcijas pabeigšana saistīta ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) iespējamo pārvākšanos uz Tabakas fabriku, līdzšinējo JRT mājvietu?
– JRT nodošanu ekspluatācijā nodrošina “Valsts nekustamie īpašumi” un būvnieki, un viss liecina, ka atbilstoši jaunākajiem plānotajiem grafikiem ēka tiks pabeigta un nodota ekspluatācijā. Nākamajā gadā JRT tik tiešām varēs sākt darbību atjaunotajās telpās. Līdz ar to tiks nodrošināts, lai LKA varētu savu darbību sākt vismaz no jauna pārbūvētajās un uzbūvētajās telpās. Risinājums par to ēkas daļu, kur šobrīd atrodas JRT, atkarīgs no pašas LKA lēmuma – vai pārceļot pēc vēl vienas adaptācijas un telpu pārbūves vai jau uzreiz. Nākamajā gadā tiks pabeigta Tabakas fabrikas Kino paviljona būve un to varēs nodot ekspluatācijā, protams, ja nenotiks būvniecības darbu aizkavēšanās. Tam visam finansējums ir nodrošināts.
– Vai šobrīd rasts pietiekams finansējums Rīgas Filharmonijas projekta attīstībai?
– Tā ir viena no kultūras ministres Agneses Loginas paustajām prioritātēm, ministre ir tikusies ar Rīgas domes pārstāvjiem, un savstarpēji apliecināts, ka šobrīd darbi notiek saskaņā ar plānoto grafiku, atbilstoši iecerētajam. KM un Rīgas domes parakstītais protokols paredz, ka līdz šī gada beigām notiek starptautiskais metu konkurss un decembrī ceram uzzināt labākā meta autoru, ar kuru tālāk Rīgas dome slēgs līgumu par būvprojekta izstrādi, kam nākamā gada budžetā nepieciešamais finansējums ir iekļauts.
– Kāda ir Laikmetīgās mākslas projekta virzība?
– Kultūras ministres nostāja pauž, ka šobrīd šo projektu jāturpina attīstīt no otras puses – nevis no ēkas, bet satura viedokļa –, un tādēļ KM veiks darbus, lai taptu tieši muzeja mākslas institūcija, kura nodarbosies gan ar kolekcijas papildināšanu, gan ar eksponēšanas un mākslinieciskās darbības jautājumiem.
– Vai būs iespējams pagarināt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas būvatļauju, kura beidzas nākamgad?
– Šo jautājumu risina Rīgas domes būvvalde, tā ir viņu kompetence.
– Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Arvils Ašeradens LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pieļāva iespēju valsts kultūras budžetā iesaistīt arī Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzekļus. Vai tas tiek apsvērts?
– Šādi priekšlikumi ir izskanējuši, bet VKKF finansējumu veido akcīzes nodokļa atskaitījumi un tas noteikts VKKF likumā. Šajā likumā tāpat noteikts, ka VKKF jāsaņem tam paredzētais finansējums atbilstoši akcīzes nodokļa prognozei. VKKF finansējumu sadala atklātu konkursu kārtībā, un tajos pieteiktos projektus vērtē nozaru eksperti. Finansējums tiek piešķirts atbilstoši ekspertu slēdzieniem, līdz ar to KM ieskatā nav iespējams paņemt daļu no VKKF finansējuma un to novirzīt, piemēram, bāzes izdevumiem mūziķu atalgojuma palielināšanai, šādu rīcību nesaskatām par iespējamu. VKKF finansējums kultūras sektoram ir ļoti būtisks, jo tas nodrošina nevalstiskā sektora darbības spēju un kultūras dzīves bagātināšanu.
– Sabiedrībā arvien vairāk tiek pausts viedoklis, ka kultūras nozare ir pārfinansēta. Vai tiek domāts par šī viedokļa atspēkošanu?
– KM nekādi nevar piekrist uzskatam, ka kultūra būtu labi finansēta vai pārfinansēta. Tāpēc Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) esam pieprasījuši datus, kas, iespējams, rada šo aplamo priekšstatu. Līdz šim esam atraduši vairākas nepilnības, kuras CSP lūgsim labot. Aicināsim uz sarunu un kopīgu sadarbību, lai turpmāk statistikas dati, kas tiek sniegti arī Eiropas statistikas birojam par kultūras funkciju, pirms tam tiktu saskaņoti un mēs varētu autorizēt attiecināmos izdevumus.
– Šobrīd Latvijas kultūras jomas izdevumi kopējos Eiropas valstu statistikas rādījumos ir diezgan zemi, bet pēc jaunajiem aprēķiniem tie var noslīdēt vēl zemāk…
– Turpat līdzās atrodas arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, atšķirība ir tiešām maza, esam līdzīgā situācijā. Kultūras nozari nevar saukt par pārfinansētu, ņemot vērā to, ar cik ierobežotiem līdzekļiem strādājam.
– Samērojot KM vajadzības ar mūsu valsts iespējām un ņemot vērā nepieciešamo finansējuma palielinājumu aizsardzībai, vai jūs 2024. gada budžetu sauktu par kara laika budžeta risinājumu?
– Jā, šis tiešām ir kara laika budžeta risinājums, jo valstī ir ļoti skaidri noteiktas prioritātes – iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība. Protams, prioritārajām jomām budžetā jānodrošina finansējums, vienlaikus ceram, ka valstī uzlabosies nodokļu maksāšana un iekasēšana un tas kultūras sektoram radīs iespēju nodrošināt prioritārās vajadzības, jo tikai kulturālā valstī saredzam mūsu nacionālo valsti un tas ir iemesls, kādēļ vispār mūsu valsts pastāv. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi.
