Ukrainā uzņēmums apmāca darbiniekus krīzes situācijā un palīdz pārcelties 0
Kara apstākļos vissvarīgākais ir uzņēmuma darbinieks, savukārt uzņēmējdarbību var turpināt arī neapdraudētā teritorijā. Tās īstenošanai ir vajadzīgs ārkārtas situācijas un krīzes vadības plāns. Vai un cik Latvijas uzņēmumiem patlaban ir šāds plāns? Atbildes uz šo jautājumu nav. Kāds labums no šādiem plāniem?
Par savu uzņēmējdarbības pieredzi Ukrainā Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (KSA Latvija) un Korporatīvās sociālās atbildības centra (CSR Ukraine) rīkotajā diskusijā un sarunā ar “Latvijas Avīzi” dalījās Ukrainas akciju sabiedrības “JTI International Company” ārējo un kopienas attiecību vadītājs VASILS GUBARECS.
– Kā patlaban Ukrainā uzņēmēji uztver karadarbību valstī?
– Masveida depresijas nav. Visi uzņēmēji ļoti labi saprot sarežģīto situāciju. Noskaņojums ir salīdzinoši optimistisks tāpēc, ka valsts sāk īstenot reformas, tostarp arī pretkorupcijas reformu. Valdība ieklausās uzņēmējos. Valdība ir ieinteresēta cīņā pret korupciju tāpēc, ka bez tās izskaušanas nevarēs īstenot iecerētās reformas.
– Kā Ukrainas sabiedrība uzņem ziņu, ka valdības un tās iestāžu darbībā iesaista citus valstu ekspertus?
– Par šo tēmu sabiedrībā notika diskusija, patlaban cilvēki pie ekspertu klātbūtnes ir pieraduši. Šie eksperti ir kļuvuši par Ukrainas pilsoņiem, viņi ir saņēmuši Ukrainas pilsoņa pasi. Jāsaprot, ka nevar būt valsts ierēdnis, neesot pilsonis.
Citu valstu ekspertu aicināšanu var salīdzināt ar situāciju futbola komandā, kur atsevišķās pozīcijās nepietiek labu vietējo spēlētāju. Tad aicina leģionārus viesspēlētājus. Patlaban ir aizvadīts pārāk īss laiks (vien daži mēneši), lai novērtētu šo cilvēku darbību. Redzam, ka viņi piedāvā interesantas un ambiciozas iniciatīvas, kas Ukrainā nav vērtētas. Lielākā daļa no aicinātajiem padomdevējiem ir gruzīni, darbojas arī viens lietuvietis. Dzirdamas runas, ka Ukrainas muitā varētu darboties arī latvietis, tomēr patlaban tās vēl ir spekulācijas. Šie cilvēki par lēmumu veltīt daļu savas dzīves Ukrainai pelna cieņu.
– Kā “Japan Tobacco International” reaģēja uz kara darbību?
– Mūsu grupa darbojas 120 valstīs, tajā ir 25 000 darbinieku. Ukrainā Poltavas apgabalā ražojam cigaretes. Karadarbība cilvēku ikdienas dzīvē ienāca ļoti agresīvi un strauji. Vispirms bija šoks, vēlāk cilvēki pie tā pierada.
Mēs centāmies vērst uzmanību uz trīs vissvarīgākajām darbībām. Vispirms rūpējāmies par mūsu darbiniekiem no valsts austrumu rajoniem, palīdzot viņiem ar ģimenēm pārcelties uz drošu dzīvesvietu, sniedzot finansiālu un psiholoģisku atbalstu, nodrošinot ar pagaidu darbu. Tātad pirmais darbības virziens bija drošība.
Vislabākā aizsargāšanās ir būt gatavībā. Šā iemeslā dēļ otrais mūsu darbības virziens bija sagatavotība, aizsardzība un darbinieku spēcināšana. Viņu aizsargāšanai pērn koncentrējāmies uz krīzes vadības procedūru atjaunināšanu un ārkārtas situācijas rīcības plāna gatavošanu.
Trešā vissvarīgākā darbība – atbalsts plašākai sabiedrībai. Izveidojām projektu, kas deva iespēju atbalstīt vairāk nekā 6000 no militārās darbības Austrumukrainā cietušo cilvēku.
– Cik daudz uzņēmuma darbinieku ģimeņu saņēma atbalstu?
– Kompensējām pārcelšanās izdevumus vairāk nekā 30 darbinieku ģimenēm. Dzīvokļu pabalstus maksāsim līdz jūlija beigām. Rezultāts ir tāds, ka lielākā daļa no mūsu darbiniekiem, kas devās projām no kara darbības zonas, turpināja darboties “Japan Tobacco International”. Mēs darījām visu iespējamo, lai mūsu darbinieki no Austrumukrainas justos droši, aizsargāti un justu uzņēmuma rūpes par viņiem.
Izveidojām arī “karstā” tālruņa un interneta līniju, kas ļāva ievākt vajadzīgo informāciju par mūsu kolēģiem, skaidrot pārcelšanās procesu, nodrošināt atbalstu, sniegt cilvēkiem ieteikumus. Saistībā ar ļoti steidzamo pārcelšanos un gadalaiku maiņu cilvēkiem vajadzēja drēbes un apavus. Pērn septembrī vairāk nekā trīs nedēļu laikā savācām 200 drēbju un apavu pāru, vairāk nekā 20 bērnu saņēma siltas ziemas drēbes un apavus.
– Kas iekļauts uzņēmuma krīzes situācijas un ārkārtas situācijas rīcības plānā?
– Abi plāni ir viegli saprotami. Tie vajadzīgi, lai varētu nodrošināt darbinieku drošību un uzņēmējdarbības nepārtrauktību, kā arī ātrai reaģēšanai ārkārtas situācijā. Ārkārtas situācijas plāna mērķis ir aizsargāt darbiniekus, transporta līdzekļus, iekārtas un biznesu dažādās iespējamās situācijās, tostarp gadījumā, ja konflikts izplešas uz Kijevu un citiem valsts rajoniem, un gadījumā, ja īsteno iesaukumu. Ikviens darbinieks saņēma detalizētu informāciju un instrukciju rīcībai dažādās situācijās.
Vienlaikus ar šo plānu atjaunojām krīzes gatavības un vadības procedūru. Tajā ir nosacījumi, lai uzņēmums varētu efektīvi darboties arī krīzes periodā, darbinieku adreses un kontakttālruņi. Ārkārtas pakalpojumu sniedzēju kontaktinformācija, uzskaitītas iekārtas, kas vajadzīgs uzņēmējdarbības pārcelšanas gadījumā, visu biroju evakuācijas plāns, informācija par saziņas iespējām riska situācijas gadījumā.
– Vai notika arī praktiskas mācības atbilstoši kara laika situācijai?
– Darbinieku pārliecības celšanai, viņu iedrošināšanai Kijevā un reģionu birojos rīkojām deviņus seminārus par pirmās palīdzības sniegšanu. Šajās mācībās piedalījās aptuveni 300 darbinieku un viņu radinieku. Patlaban šie cilvēki zina, ka rīkoties asiņošanas, lūzumu, galvas traumas, triekas un sirdslēkmes gadījumā. Viņi arī prot nodrošināt sirds un plaušu reanimāciju, zina, kam jāatrodas pirmās palīdzības komplektā un kā šos līdzekļus lietot.
Nemierīgā laikā saziņai ar darbiniekiem ir jāpievērš vairāk uzmanības nekā miera laikā. Ir izveidota komanda, kas darbiniekus informē par svarīgākajiem notikumiem, sniedz ieteikumus viņu drošībai. Saziņā pārgājām uz neitrālu balss toni, balsij ir jābūt pārliecinātai un atbalstošai, turklāt pati saziņa ir jābalsta uz faktiem. Prioritizējām saziņas kanālus ar darbiniekiem, priekšroku dodot visefektīvākajiem kanāliem, tostarp elektroniskajam pastam.
– Pieminējāt atbalstu arī plašākai sabiedrībai. Cik aptverošs bija šis projekts?
– 2014. gada Jaunā gada svinībās darbiniekiem ziņojām, ka no visas grupas ietaupījuma tēriņiem korporatīvos svētkos 125 miljonus dolāru piešķiram cilvēkiem, kas cietuši Austrumukrainā. Naudu apsaimniekoja Austrumeiropas fonds. Par mūsu piešķirtajiem naudas līdzekļiem cilvēki maksāja par sociālajiem pakalpojumiem, par īpašu aprīkojumu un ierīcēm cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, Ļvovas slimnīca saņēma augsto tehnoloģiju ķirurģiskās iekārtas, Dņepropetrovskā – sterilizēšanas un dezinfekcijas iekārtas, bet Kijevā – palīgmateriālus ķirurģiskajām iekārtām. Pieci sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centri saņems masāžas galdus, krēslus, trenažierus. Savukārt no Austrumukrainas pārvietotie cilvēki ar īpašām vajadzībām – ratiņkrēslus, kruķus, pretizgulējumu matračus, spieķus vājredzīgajiem cilvēkiem un personiskās higiēnas priekšmetus.
Uzziņa
Ukrainas Korporatīvās sociālās atbildības centra (CSR Ukraine) ieteikumi uzņēmējiem krīzes situācijā:
ārkārtas rīcības plāna ikgadējo mācību rīkošana,
antistresa programmu īstenošana darbiniekiem,
budžeta izveide sociālajām investīcijām + 10% papildu rezerve neparedzētiem gadījumiem,
iekšējās saziņas stiprināšana uzņēmumā,
atgriešanās pie sociālās kultūras.
Latvijas Korporatīvās sociālās platformas (KSA Latvija) ieteikumi valdībām ieguldījumu nodrošināšanai konflikta laikā:
nopietna korupcijas profilakses darba īstenošana visos valsts institūciju un vietējo pašvaldību līmeņos,
investīciju aizsardzība – vienošanās starp valstīm,
godīgas biznesa kultūras veicināšana,
sociāli atbildīgi investoru izvēles nosacījumi,
likumdošanas atbalsts ar mērķi sniegt krīzes situācijā elastīgu atbalstu uzņēmējdarbībai un sabiedrībai,
ieinteresēto pušu dialogs – aktuāla informācija par konflikta ietekmi un eskalāciju,
OECD vadlīniju adaptēšana un lietojums multinacionālajiem uzņēmumiem,
ANO antikorupcijas konvencijas adaptēšana un lietojums.
