“Aizvediet mani uz Poliju!” 1
Sīrijas bēgļu pilnas ir arī citas Turcijas pierobežā esošās pilsētas, un viņu dzīvesstāsti ir ļoti dažādi, tāpat kā domas par to, kur pavadīt turpmākos gadus.
Kilisā sastopu Muhamedu, kuram ir ģimene – sieva, bērni, kurš strādā nelielā pārtikas veikalā un skaidri un gaiši saka, ka ļoti vēlas uz Eiropu, vienalga uz kuru valsti. To dzirdu arī kādā telefona sarunā ar citu gados jaunu sīrieti, kurš piepelnās Turcijas ostā un par visu varu mēģina atvest uz šejieni sievu, kas joprojām ir Sīrijā, un lūdzas, lai viņu aizved uz Poliju.
Kā vēlāk Gaziantepā sacīs kāds agrāk Turcijas apmeklējumos satikts sīrietis, kurš strādā nevalstiskajā organizācijā un iepriekš, pirms kara, Alepo izmācījies interneta tehnoloģijas, projām grib tie, kuriem Turcijā ir grūti ar darbu un iztikšanu un kuri ir dzirdējuši par labākiem apstākļiem Eiropā. Tiesa, liela daļa cilvēku joprojām negrib nekur doties tā iemesla dēļ, ka Turcija atrodas tuvu Sīrijas robežai, un viņi joprojām cer, ka karš kādu dienu beigsies.
