Kara ēna pār Eiropas nākotni 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā no četrām Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām konferences par Eiropas nākotni ietvaros norisinājās Dublinā 25. un 26. februārī. Paneļdiskusijas noslēdzošās sesijas sākās tieši dienu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paneļdiskusijas darba jautājumi saistījās ar ekonomiku, digitālo transformāciju, sociālo taisnīgumu, nodarbinātību, jaunatni, izglītību, kultūru un sportu, tomēr konferences dalībniekiem un organizatoriem bija grūti distancēties arī no drošības situācijas Eiropas austrumos.
Dalībnieki neslēpj emocijas
Konferences atklāšanas dienā emocionālus vārdus, paužot atbalstu Ukrainai un nosodot Krievijas agresiju, teica gan Dublinas lordmēre Elisona Džililenda, gan Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica. Arī zālē pulcējušies Eiropas pilsoņi no dažādām dalībvalstīm tiecās paust savas bažas par drošības situāciju Eiropā un apliecināt simpātijas Ukrainai.
Pirms darba sesijas sākuma improvizēts brīvais mikrofons ceļoja no rokas rokā, cilvēki no Itālijas, Kipras, kādreizējās Dienvidslāvijas un citām valstīm dalījās satraucošajās sajūtās, kuras piedzīvo vai pieredzējuši kara situācijā pagātnē. Katrs šāds vēstījums izpelnījās vētrainus auditorijas aplausus. Vēlāk preses pasākumā pat izskanēja ierosinājums nekavējoties sākt domāt par jaunu Eiropas nākotnes konferenci, apšaubot, vai iepriekšējais nākotnes redzējums Krievijas–Ukrainas kara kontekstā Eiropai turpmāk būs reāls.
Eitanāzija un brīvāka adopcija
Konferences par Eiropas nākotni paneļdiskusijā Dublinā pulcējās 200 nejauši izvēlēti ES pilsoņi, kuru mērķis bija formulēt Eiropas iedzīvotāju redzējumu par Eiropas Savienības ekonomikas, sociālā taisnīguma un nodarbinātības, kā arī izglītības, kultūras, jaunatnes, sporta un digitālās transformācijas jautājumiem.
Trīs dienas aizvadījuši diskusijās darba grupās, konferences dalībnieki apstiprināšanai iesniedza 51 ierosinājumu, no kuriem tālākajai virzīšanai kopīgā balsojumā tika apstiprināti 48.
Visvairāk ierosinājumu uzlabojumiem iesniedza darba grupa, kas diskutēja par taisnīgas sabiedrības nodrošināšanu nākotnes Eiropā. No sagatavotajiem 15 priekšlikumiem divi neguva atbalstu kopīgajā balsojumā. Tomēr radikālākais ierosinājums – atbalstīt kontrolētu eitanāziju – turpina savu virzību pretī Eiropas politikas galvenajiem lēmumpieņēmējiem. Precīzi tas skan šādi: “Mēs iesakām ES atbalstīt paliatīvo aprūpi un asistētu nāvi, ievērojot konkrētus noteikumus un regulējumus.”
Darba grupas pārstāvji neslēpa, ka šis ierosinājums izraisījis viskarstākās diskusijas. “Izvēle veikt eitanāziju ir viena no būtiskām smagi slimu cilvēku brīvībām. Ja tiek ievēroti ētikas principi, to ir iespējams nodrošināt,” plenārsēdē uzsver darba grupas pārstāve no Spānijas. “Mēs esam katoļu valsts, tomēr arī šis apstāklis Spānijā var mierīgi pastāvēt līdzās legālai iespējai pieņemt lēmumu par eitanāziju.”
Vienlīdzīgu tiesību vārdā apstiprināts arī šīs darba grupas ieteikums “ES rīkoties, lai garantētu, ka visās dalībvalstīs visām ģimenēm ir vienlīdzīgas ģimenes tiesības”, kas ietvertu arī “tiesības uz laulību un adopciju”. Ierosinājuma autori paskaidrojumā norāda, kas tiek saprasts ar ģimenes jēdzienu: “Visiem pilsoņiem ir tiesības uz ģimeni neatkarīgi no viņu dzimuma, pilngadības, etniskās piederības vai fiziskās veselības stāvokļa.”
Vairāki šajā darba grupā sagatavotie ierosinājumi sasaucas ar citu darba grupu piedāvājumiem, kas liecina par to, ka konkrētā tematika ir sabiedrības aktualitāšu degpunktā daudzviet Eiropā. Piemēram, ierosinājums katrai dalībvalstij uzlikt par pienākumu noteikt minimālo algu, kas ir saistīta ar dzīves dārdzību un var nodrošināt dzīvi virs nabadzības robežas, sasaucas ar līdzīgu ierosinājumu, ko piedāvājusi darba grupa, kas diskutēja par darba tirgu Eiropā.
Savukārt ieteikums “saskaņot nodokļus ES dalībvalstīs, lai izvairītos no nodokļu oāzēm ES un lai novērstu darba vietu pārvietošanu ārpus Eiropas” sasaucas ar darba grupas, kas veidoja ierosinājumus plūsmā “Nākotnes ekonomika”, piedāvāto ierosinājumu ieviest vienādus fiskālos noteikumus Eiropā un savstarpēji saskaņot fiskālo politiku.
Iekļaujoši pret senioriem
Ievērojams akcents nākotnes Eiropas vizionāru vidū tika likts uz jauniešu izglītošanu un integrēšanu darba tirgū, tomēr ne mazāk uzmanības tika veltīts iekļaujošas politikas veidošanai attiecībā pret senioriem.
Viens no ierosinājumiem, kas atšķirīgos formulējumos tika iestrādāts priekšlikumos vairākās darba grupās, bija – nodrošināt digitālās transformācijas izvēles iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem. “Mēs iesakām ES pielikt pūles, lai padarītu tehnoloģijas pieejamākas vecākajai paaudzei, veicinot programmas un iniciatīvas, piemēram, organizējot viņu vajadzībām piemērotas nodarbības,” ierosina sabiedrības pārstāvji no darba grupas “Mācības Eiropā”.
Tālāk tā turpina: “ES būtu jāgarantē tiesības izmantot digitalizāciju tiem, kas to vēlas, un jāpiedāvā alternatīvas tiem, kas to nevēlas.” Skaidrojumā tiek minēts, ka priekšlikums izteikts, jo “ES ir jānodrošina, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu piedalīties digitālajā pasaulē un neviens netiktu diskriminēts”.
Līdzīgi arī darba grupas “Ētiska un droša digitālā transformācija” pārstāvji uzsver: “Mēs pieprasām, lai ES veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības digitalizācija neatstāj novārtā vecāka gadagājuma cilvēkus, nodrošinot, ka būtiskus pakalpojumus var saņemt arī klātienē.”
Kā pārvaldīt infrastruktūru?
Rūpēs par nākotnes Eiropas enerģētisko neatkarību diskusiju dalībnieki iesaka ne tikai visādi veicināt un atbalstīt dabai draudzīgas enerģijas ražošanu, bet arī ES līmenī noteikt, ka “piekļuve enerģijai un enerģijas pieejamība ir iedzīvotāju pamattiesības”.
Viņuprāt, elektropārvades infrastruktūras uzturēšana būtu vismaz daļēji jāfinansē no ES budžeta: “ES būtu jāiegulda līdzekļi, lai uzlabotu un uzturētu elektriskās infrastruktūras un elektrotīkla kvalitāti.” Vēl vairāk, lai “novērstu telekomunikāciju un interneta monopolu veidošanos”, ilgtspējas vārdā tiek piedāvāts “infrastruktūru padarīt par valsts īpašumu”. Šāds ierosinājums izteikts, lai “digitālā transformācija notiktu taisnīgi”, turklāt darba grupas ieskatā “piekļuve internetam ir demokrātijas pamatā un visu Eiropas pilsoņu tiesības”.
Savukārt, domājot par Eiropas konkurētspēju, sabiedrības pārstāvji iesaka ES radīt iespējas un uzņemties pastāvīgas ilgtermiņa saistības, nodrošinot, lai dažādi dalībvalstu pētniecības institūti, universitātes un uzņēmumi varētu ieguldīt līdzekļus pētniecībā un inovācijās, radot jaunas, ilgtspējīgas alternatīvas tradicionālajiem materiāliem un inovatīvi izmantot esošos materiālus, balstoties uz to otrreizējo pārstrādi.
Jāveido publiskas datubāzes
Citu ierosinājumu vidū ir, piemēram, ieviest vienotu, viegli uztveramu marķēšanas sistēmu patēriņa un uztura produktiem, kas turklāt būtu vienuviet atrodama standartizētā Eiropas līmeņa lietotnē, līdz ar to varētu sniegt patērētājam papildu informāciju par produktu un tā ražošanas ķēdi. Tāpat tiek rosināts veidot ES platformu, kurā tiktu apkopoti faktos balstīti mācību materiāli par klimata pārmaiņām, ilgtspēju un vides jautājumiem. “Svarīgi jēdzieni, piemēram, ekoloģiskā pēda, ir jāizprot ikvienam, it īpaši jauniešiem, jo tas, ko mēs iemācāmies bērnībā, tiek izmantots visu mūžu. Šie temati ir sarežģīti, un dezinformācija ir plaši izplatīta,” teikts ierosinājuma anotācijā.
Vairāki ierosinājumi saistās ar prasībām uzlabot kiberdrošību, padarīt caurspīdīgu un efektīvu personas datu aizsardzību darījumos internetā, kā arī aktīvāk vērsties pret dezinformāciju un viltus ziņām, gan izglītojot sabiedrību, gan arī apkarojot melus informatīvajā telpā tiešā veidā.
Viedokļi
Dubravka Šuica, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos, konferences atklāšanā teica: “Tā kā esmu no Dubrovnikas, esmu pati pieredzējusi asiņaino karu Horvātijā. Tādēļ es domāju, ka Eiropa savas vērtības un mieru, kas valda dalībvalstīs, nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu. Krievijas agresija Ukrainā mums to atgādina. Esmu pieredzējusi, kas notiek, ja iedzīvotāju vēlmes netiek ņemtas vērā. Tā nav demokrātija. Tādēļ domāju, ka šī demokrātijas mācībstunda, konference par Eiropas nākotni pašlaik ir nepieciešama vairāk nekā jebkad iepriekš.”
Mihāls Mārtins, Īrijas premjerministrs, konferences dalībniekiem attālināti: “Īrija ir lepna par iespēju būt viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Plurālisms un nevis diskriminācija, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un vienlīdzība ir Eiropas vērtības, ko neviens mums nevar atņemt.”
UZZIŅA
Konference par Eiropas nākotni
Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju – ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas – iniciatīva.
Mērķis ir uzklausīt iedzīvotājus, sniedzot tiem iespēju ietekmēt Eiropas nākotni.
Konference tika atklāta 2021. gada 9. maijā, un sagaidāms, ka tā noslēgsies šī gada vasarā.
Konference par Eiropas nākotni ietver daudzvalodu digitālās platformas darbību, kur ES iedzīvotājiem ir iespēja iesūtīt savus ierosinājumus tiešsaistē.
Katrā no četrām konferences paneļdiskusijām piedalījās 200 pēc nejaušības principa atlasīti Eiropas pilsoņi no visām 27 dalībvalstīm.
Kritēriji dalībnieku atlasei tika veidoti, ignorējot pilsoņu politisko piederību, bet atspoguļojot ES iedzīvotāju daudzveidību – valstspiederību, dzimumu, vecumu, sociālekonomisko izcelsmi, izglītību un pilsētu un lauku pārstāvniecību.
Diskusijā “Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība” tika pieņemti 39 ieteikumi, paneļdiskusijā “Klimata pārmaiņas, vide un veselība” – 51 ieteikums, bet “ES pasaulē/migrācija” – 40 priekšlikumi.
