Maijvaboļu kāpuriem mainīgs izskats 4
“Kādi izskatās maijvaboļu kāpuri otrajā un trešajā dzīves gadā? Ceturtajā gadā ir lidojošas vaboles, pirmajā – kāpuri, kuru attēls redzams arī “Praktiskā Latvieša” 20. numurā. Tādi zemē ir atrasti, bet vai tie maina izskatu?”VIJA L.
– Augsnē bieži var atrast maijvaboļu kāpurus, kā arī dārza vaboļu (Phyllopertha horticola) kāpurus, kas ir mazāka izmēra. Ne degunradžvaboles, ne mēslu vaboles, kas plašāk pazīstamas kā skarabeji, nemēslotā augsnē nedzīvo – to attīstībai vajag ar trūdvielām bagātu zemi. Dārza vaboļu un maijvaboļu uzvedībā un attīstībā ir vērojamas līdzības, – stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis.
Maijvaboles ir visēdāji augu kaitēkļi dārzos, mežos un parkos. Pieaugušās un izlidojušās vaboles pavasarī apgrauž lapu koku jaunās lapas, kāpuri pēc tam bojā augu saknes. Latvijā sastopamas divas sugas – lauka maijvabole (Melolontha melolontha) un meža maijvabole (Melolontha hyppocastani). Atšķirībā no lauka maijvaboles meža maijvabole biežāk sastopama meža biotopos. Sugas var atšķirt pēc vēderiņu pēdējā posma, kāpurus – pēc apmatojuma uz pēdējā segmenta. Maijvaboļu kāpuri ir netīri baltā krāsā ar brūnu galvu, drukni, gaļīgi un saliekti C burta veidā. Izšķiļoties to garums sasniedz 7–8 mm. Pirmās stadijas kāpuri ir līdz 22 mm gari, otrās – līdz 30 mm, bet trešās stadijas kāpuri sasniedz 47 mm. Pienākot kāpura ceturtajam dzīves gadam, tas iekūņojas 25–30 cm dziļi augsnē. Kūniņas stadijā vabole pavada aptuveni 30 dienas.
Arī dārza vabolei kāpurs ir saliekts C burta veidā, tam ir trīs pāri spēcīgi attīstītu krūšu kāju. Jāpiebilst, ka dārza vaboles kāpurs nav spoži balts, drīzāk caurspīdīgs. Tā ir viena no raksturīgākajām pazīmēm, kā, vizuāli apskatot, var atšķirt dārza vaboles un maijvaboles kāpurus. Dārza vabole savu attīstību no olas līdz pieaugušam īpatnim pabeidz viena gada laikā. Kāpuri dzīvo augsnē apmēram 5–10 cm dziļi un barojas ar zālaugu saknēm, bojājot zelmeni. Rušināmaugu dobēs dārza vaboles kāpuri masveidā parasti neieviešas.
