Olafs Zvejnieks: “Kapu tramvaju” vēl pāragri “apbedīt” 0
Pagājušajā nedēļā notika Latvijas jaunlaiku vēsturē gandrīz nebijis gadījums. Proti, gadiem ilgusī plāpāšana un vaimanāšana par un ap korupciju beidzot panākusi liela projekta apturēšanu.
Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra, kas pārrauga ar Eiropas fondiem saistītos projektus Latvijā, pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu izbeigt līgumu ar “Rīgas satiksmi” par 97,4 miljonus eiro lielā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu.
CFLA direktors Mārtiņš Brencis stāsta, ka pamatojumā savam lēmumam CFLA norāda uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK).
“Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir “nulles tolerance”. Rezumējot – viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,” uzsvēr Brencis.
Visai klajš mājiens par patiesajiem līguma izbeigšanas iemesliem.
Jāatgādina, ka arī Skanstes tramvaja projekta sagatavošanās darbu aizkavēšanās ticamākais iemesls ir jau pusgadu ilgstošais haoss “Rīgas satiksmes” pārvaldībā, kas sākās pēc KNAB veiktajiem arestiem uzņēmumā decembrī un krimināllietas uzsākšanu saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” iepirkumiem par transportlīdzekļu iegādi.
Tomēr apmierinātībai par negaidītajiem un necerētajiem korupcijas apkarošanas panākumiem nevajadzētu aizēnot to faktu, ka Skanstes ielas rajons – visstraujāk augošais rajons Rīgā – ir un paliek slikti savienots ar pārējo pilsētu un vēsturisko centru.
Skanstes ielas rajonā, pēc Skanstes attīstības aģentūras datiem, jau ieguldīti vismaz 320 miljoni eiro un tuvāko astoņu gadu laikā šī summa pieaugs līdz 800 miljoniem.
Pārsvarā tur tiek būvēti biroji, dzīvojamās mājas, konferenču centri un kultūras objekti – proti, objekti, līdz kuriem ikdienā jānokļūst lielam cilvēku skaitam.
Šādu objektu būve prasa arī atbilstošu pilsētas infrastruktūru, tostarp arī sabiedrisko transportu.
Kā uzsver Skanstes attīstības aģentūra, nekustamā īpašuma attīstības jomā publiskās infrastruktūras izveide un attīstība ir fundamentāli svarīgs jautājums, kas pielīdzināms investīciju vides stabilitātei un prognozējamībai.
Un Rīga jau tā pēdējos gados atpaliek no Viļņas un Tallinas biroju infrastruktūras un starptautisku liela mēroga nomnieku piesaistē.
Tādēļ domāt, ka Skanstes tramvaja projekts ir miris un apglabāts smilšu kalniņā, ir nedaudz pāragri. Visticamāk, tramvaja sliedes, kā no satiksmes sastrēgumiem vismazāk atkarīgā transporta veida, nākotnē būs jābūvē tik un tā.
