Kaprīzais skaistulis – Angoras trusis 0
Viesojoties mini zoodārzā “Dobuļi” Iecavas pagasta “Dzimtmisā” un vērojot dažādos dzīvniekus, starp trušiem pamanām kādu īpaši skaistu radībiņu – Angoras trusi. Kažoks tam balts un pūkains kā pirmais sniegs, bet degungaliņš un ausu gali tumši brūni. Ausis rotā koķeti spalvu pušķīši, bet virs deguna – kušķītis kā pankam.
Angoras trušu dzimtene esot Turcija. Literatūrā teikts, ka visas zināmās trušu šķirnes radušās no savvaļas truša (Oryctolagus cuniculus). Pateicoties selekcijai, šobrīd izveidotas vairāk nekā simts mājas garaušu šķirnes. Angoras truši izceļas ar garu baltu vai ziloņkaula atspīduma nokrāsas apspalvojumu, kas var sasniegt pat divpadsmit centimetru garumu.
Angoras trušu puika mini zoodārzā “Dobuļi” dzīvo sešus gadus. Viņa mamma uz Latviju atceļojusi no Vācijas, bet puika dzimis jau “Dobuļos”. Raksturs šiem trušiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir ļoti atšķirīgs, stāsta zoodārza saimniece Agita Ķelpe. Trušu mamma, kura dzemdībās gāja bojā, raksturā bijusi pavisam mierīga. Viņu cērpot, Agita tikusi galā viena, trusene nebija pat jātur. Ar puiku ir sarežģītāk, jo raksturā viņš ir daudz nepacietīgāks un nemierīgāks. Kamēr Agita atbrīvo trusi no apspalvojuma, kādam tas noteikti ir jātur. Angoras truši jācērp divas reizes gadā. Agitai tas prasa aptuveni divas stundas, gluži tikpat ilgi kā nocirpt aitu, jo truša vilna ir ļoti blīva – kā vate. Reizi vienā vai divās nedēļās, lai kažoks nesaveļas, trusis ir jāķemmē. Šim nolūkam var izmantot kaķu ķemmi ar metāla zobiņiem. No iegūtās vilnas, pievienojot aitas vilnas pavedienu, var adīt jaukus, siltus izstrādājumus – zeķītes, cimdiņus, cepurītes, kas īpaši piemēroti maziem bērniem, jo Angoras truša vilna nav alerģiska. Savēlušies apmatojuma kunkuļi no truša kažoka jāizgriež. Visvairāk vilna saveļas ap ausīm, pie pakaļkājām un virs astītes. Īpaša vērība jāvelta apmatojumam truša dibena rajonā, jo tas no urīna samirkst un tad dupsis izsūt un iekaist. Dibengals jākopj un jāapcērp biežāk.
Garās spalvas dēļ apgrūtināta ir šo trušu pārošanās un mazuļu zīdīšana. Gadās, ka mazais trusēns mammas garajā spalvā sapinas un nosmok. Angoras trušu aprūpe prasa pārāk daudz laika un spēka, tāpēc lielražotāji ar šo šķirni nevēlas ķēpāties. Toties cilvēkiem, kam patīk rūpēties par kādu radībiņu, mīļot un ķemmēt to, šie truši var būt lieliski mājas mīluļi. Ja ar trusi pastāvīgi pacietīgi nodarbojas, var pieradināt pie cilvēka rokām, iemācīt atsaukties uz vārdu un pat veikt dažādus trikus.
Mājvietu trusim ierīko metāla būrī. Tam jābūt vismaz 50 x 50 x 50 cm lielam. Būrī jāievieto mājiņa, kurā dzīvniekam paslēpties. Par pakaišiem izmanto sienu, salmus vai skaidas. Truša māja jātīra reizi nedēļā. Garausi var laist skraidīt arī pa mājokli, bet jāpieskata, lai asie zobi neiegraužas elektrības vai telefona vadā, kas var beigties letāli. Trusis var sabojāt arī mēbeles, tapetes un veikt citus postījumus.
Tāpat kā citu, arī Angoras garaušu pamatbarība ir siens un zāle. Papildus jādod zooveikalos nopērkamais speciālais granulētais maisījums. Turpat var iegādāties arī truša veselībai noderīgos minerālu un sāls akmeņus. Garauši labprāt grauž arī dārzeņus un augļus. Agita Ķelpe stāsta, ka “Dobuļos” mītošajam Angoras trusim īpašs kārums ir garšaugi – pētersīļi, dilles, selerijas – gan kāti, gan saknes. Vienmēr pieejamam trušu mītnē jābūt tīram ūdenim. Jaunā zālīte pavasarī dzīvnieka ēdienkartē jāiekļauj pakāpeniski, citādi var rasties gremošanas traucējumi. Jādod grauzt arī lapu koku zarus, ziemā – egles zariņus. Tie palīdzēs nodeldēt zobus, citādi tie var izaugt tik gari, ka trusis vairs nespēj uzņemt barību. Jāpievērš uzmanība arī nagiem. Ja radībiņa dzīvo uz pārāk mīkstas pamatnes, tie var izaugt tik gari, ka grūti pārvietoties. Vēl viena problēma – Angoras truša vēderā dažkārt sakrājas pārāk daudz norītā apspalvojuma, kas var izraisīt gremošanas trakta nosprostošanos. Lai spalvu kamoli iznāktu ārā dabiski, dzīvnieka uzturā jānodrošina pietiekami daudz šķiedrvielu.
ANGORAS TRUŠI: • dzimtene – Turcija • svars – 2,50 – 5 kg • apmatojums – 6 – 12 cm • grūsnība ilgst 28 – 36 dienas • regulāri jākopj kažoks • dzīves ilgums – 6 – 8 gadi
|
