Tiesa spriedumā atzīst, ka vakuuma vadi aizsērējuši ne “DeLaval” darbības vai bezdarbības, bet gan paša Kāposta pienācīgās rūpības trūkuma dēļ. Nevienā no līgumiem – ne spēkā esošajiem, ne iepriekš noslēgtajiem – neesot iekļauta vakuuma vadu tīrības uzraudzība un mazgāšana no “DeLaval” puses. Tiesa gan pieļauj, Kāpostam, iespējams, radušies zaudējumi, bet neesot pierādījumu, ka tie radušies “DeLaval” dēļ.

Viedokļi

Velns slēpjas dokumentos

Lasītākie

TV24

“Maskava ir tā vieta, kur slēpjas Kaščeja nāve…” Slaidiņš analizē, kāpēc Ukrainas droni netiek līdz Krievijas galvaspilsētai un Kremlim 9

VIDEO. Alojā pazuduši medību suņi tiek atrasti kopā ar… lāci: “Nodomājām, ka nevar būt lācis, gan jau lielāks kuilis” 4

Kokteilis

Auns – velotrenažieris, Lauva – balets. Kuras fiziskās aktivitātes tev sagādās prieku pēc zodiaka zīmes? 1

Lasīt citas ziņas

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra piena kvalitātes konsultants Ilmārs Gruduls: “Šim strīdam patiesība ir kaut kur pa vidu. No juridiskā viedokļa svarīgi, kas rakstīts līgumos un citos dokumentos – kas par ko uzņemas atbildību? Tas, ka vakuuma vadi jātīra, ir skaidrs: jau piecpadsmit gadu to mācu zemniekiem, saku, ka tas jādara divreiz gadā. Tāpat skaidrs, ka aizauguši vadi samazina vakuumu un tas traumē tesmeņus. Esmu bijis pie Kāposta, un man ir divi neskaidri jautājumi. Kāpēc netika uzstādīti kondensāta vārsti, kurus liek sistēmas zemākajās vietās un caur kuriem iztek liekais kondensāts vai iesūktais piens, un tādējādi vadi tik ātri neaizaug? Un kāpēc meistars nepievērsa uzmanību vadiem, kad Kāposts norādīja, ka ar vakuuma sistēmu kaut kas nav kārtībā?”

Slaukšanas iekārtu ražotāja “GEA Farm Technologies” pārstāvniecības Latvijā direktors Andris Kurgs (uzņēmums kopā ar “DeLaval” šajā nozarē ir vadošie Latvijā): “Viss atkarīgs no tā, kas rakstīts līgumos. Dīleri, kas liek mūsu iekārtas, ar klientiem slēdz dažādus līgumus. Piemēram, ir lielas fermas, kur meistars ierodas pat reizi nedēļā un atbild faktiski par visu, kas lietotājam ir izdevīgi, jo ražošanas jaudas ir lielas un slaukšanas sistēma ir liela. Ir mazas fermas, kur daudz ko uzņemas darīt pats saimnieks, uzņemas arī risku, jo tas viņam ir izdevīgāk mazā apgrozījuma un darba mazā apjoma dēļ, nekā maksāt meistaram par katru vizīti. Runājot par Kāposta gadījumu, ir arī daudz emociju, bet maz pierādījumu. Ja grib pierādīt cēloņsakarību starp slaukšanas iekārtas darbību un piena kvalitātes samazināšanos mastīta dēļ, vairāku mēnešu ilgumā jābūt precīzām piena analīzēm un tesmeņu fotogrāfijām. Jo pētījumi rāda, ka slaukšanas iekārtas mastītu ierosina 6 – 10% gadījumu. No tā, ko es zinu, Kāposts var pretendēt, lai viņam “DeLaval” atmaksā rēķinus par nekvalitatīvi veikto apkopi.”