“Meistaros” sagaida labu kāpostu ražu, zemās cenas iegriež nozarei 1
Kāposti Lielplatones pagasta z/s “Meistari” ir tikai viena no dārzeņu kultūrām, ko saimnieki audzē realizācijai. Lielāko daļu aizņem kartupeļi – ap 30 – 35 ha, augu sekas dažādošanai 25 – 30 ha aug graudaugi, bet pārējais atvēlēts dārzeņiem – burkāniem, sīpoliem, galda bietēm, slēgtajās platībās gatavojas salāti, gurķi un tomāti. Senāk kāpostus Bisnieki audzēja lielākās platībās, bet pēdējos gados tās apzināti samazinātas, jo mainās ēšanas paradumi, proti, kāpostus cilvēki patērē mazāk.
Saimniecībā audzē gan agrās, gan vidējās un vēlās šķirnes, taču, samazinoties skābēto kāpostu patēriņam, sarūk arī vidēji vēlīno šķirņu izmantošanas iespējas. Sākot saimniekot pirms 25 gadiem, šis process gan bijis pilnīgi pretējs un skābēto kāpostu patēriņš aizvien audzis. Tagad gan pastāv iespēja visu gadu iegādāties svaigos dārzeņus, augļus, ogas un tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc patērētājiem mainās skābēto kāpostu ēšanas paradumi, stāsta z/s “Meistari” pārvaldniece Tamāra Bisniece.
Ietekmē izmaksas
Jautāta par pašizmaksu, saimniecības pārvaldniece atzīst, ka kādreiz kāpostu pašizmaksa bijusi viena no zemākajām. To gan nevarot teikt par šā brīža situāciju, jo pieaugušas zemes apstrādes izmaksas, darba algas, arī mēslošanas līdzekļu izmaksas. Lai būtu videi draudzīga saimniecība, z/s “Meistari” stādījumus nemēslo ar tradicionālo mēslojumu, bet firmas “Omex” ražoto, kas gatavots uz jūras aļģu bāzes. Šādi saimniecība strādā jau 10 – 15 gadus, un tā ir īpašā tehnoloģija, ar ko saimniecība atšķiras no citām. Savulaik saimniecības pārvaldniece domājusi uzsākt bioloģisko saimniekošanu, tomēr no šīs ieceres atteikusies, jo rietumvalstīs redzētais apliecinājis, ka bioloģiskā produkcija nereti ir vizuāli nepievilcīga un tas var atsaukties uz realizācijas apjomiem. Tāpēc nolemts iet pa vidusceļu – “starp intensīvo un bioloģisko saimniekošanu”. Pavisam auglīgajā Zemgales līdzenumā Bisnieku ģimene apsaimnieko 80 ha, no tiem 60 ha ir pašu īpašumā.
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa atklāj, ka “Meistaros” izvēlēta tikai šai saimniecībai raksturīga sēšanas tehnoloģija – sēt ar roku kasetē, ko paveic viena no darbiniecēm, un šis esot savdabīgs piegājiens, ko daudzi pat neizprot, bet tas esot labs variants. Saimniecībā audzē gan agro, vidējo, gan vēlo šķirņu kāpostus, ko skābē, un tas ir labs papildu rūpals. I. Missa arī uzteic saimniecību par to, ka tā nodrošina darbu strādājošajiem ziemas periodā.
“Saimniecības mīnuss ir tas, ka mums nav savas laistīšanas iekārtas. Kāposti vēl varētu iztikt, bet ziedkāpostiem noteikti laistīšana būtu nepieciešama,” stāsta saimniecības pārvaldniece. Ja gadās sausa vasara, tad viss esot Dieva ziņā. Šogad laikapstākļi kāpostu audzēšanai ir labvēlīgi – pavasarī pēc iedēstīšanas tie ieauguši labi, tiem patīk vēsums un jau šobrīd tie labi padevušies. Ja laikapstākļi arī turpmāk būs pateicīgi, rudenī gan ražotāji, gan pircēji var cerēt uz labu kāpostu ražu. Arī pērn raža bija padevusies – ap 60 t/ha. Pērnruden gan kāpostu cenas bija dramatiski samazinājušās, taču uz jauno gadu jau tā stabilizējās un kāpostus labi varēts pārdot vairumā.
Kas ietekmēja tik būtisku cenu kritumu? T. Bisniece lēš, ka, iespējams, pie vainas bijis eksporta samazinājums uz Krieviju. “Krievija diezgan daudz patērēja kāpostus, bet embargo dēļ tie vairs netika realizēti kaimiņvalstī. Savukārt vietējais tirgus ir ierobežots un, ja nevar izvest, tad ir problēmas. Mēs esam maza saimniecība, un, ja lielās saimniecības nevar savu produkciju izvest ārpus valsts, tad mazajiem un vidējiem ir grūti ar realizāciju lielās konkurences dēļ,” uzsver pārvaldniece.
Kāposti nav rentabla kultūra, neslēpj saimniece. “Vienīgais, kas mani “izvelk”, tie ir skābētie kāposti. Kāpostus sāku skābēt jau tad, kad vēl strādāju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, un tā tas turpinās vēl šodien. Tie ļauj strādāt bez zaudējumiem,” atklāj pārvaldniece.
Saražoto produkciju z/s “Meistari” realizē vairāk nekā 20 skolās un bērnudārzos Jelgavā un Rīgā, kafejnīcās un veikalos. Saimniecība nav iesaistījusies kooperācijā, jo šobrīd loģistika ir sakārtota un saimniece atzīst, ka viņai patīk saimniekot individuāli ar katru pircēju. Tie ēdināšanas uzņēmumi, kas sadarbojas ar saimniecību, piedalās iepirkumos un līdz ar to Lielplatones zemnieku saimniecībai kā nacionālās pārtikas shēmas dalībniecei ir iespējas piedalīties šajos iepirkumos. “Zaļās karotītes” preču zīme dod plusus iepirkumos, līdz ar to vietējiem ražotājiem paveras lielākas iespējas tajos uzvarēt un piegādāt izaudzēto pašvaldības iestādēm.
T. Bisniece saka paldies Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem, kas kontrolē reālo situāciju, līdz ar to izglītības iestāžu audzēkņiem ir iespēja tikt pie pašmāju zemnieku produkcijas. Vai būtu nepieciešami uzlabojumi? “Viss ir labi, tikai PVD jānodrošina uzraudzības un kontroles process,” tā z/s “Meistari” vadītāja. Zemniekiem novados ir izdevīgi piegādāt produkciju pašvaldības un valsts iestādēm, tāpēc šo kārtību nepieciešams turpināt un attīstīt, lai imports nenospiež vietējo preci.
