Igaunijas drošības dienests brīdina 15
Igaunijas iekšējās drošības dienests “Kapo” publicējis ikgadējo izvērtējumu par drošības situāciju valstī. Četrdesmit lappušu garajā ziņojumā, kas ievietots “Kapo” interneta vietnē, uzsvērts, ka notikumi Ukrainā apliecinājuši – Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms un tā nacionālistiskā daba Igaunijas un pasaules drošībai rada daudz lielākas briesmas nekā pirms dažiem gadiem. “Krievija grib izplest Krievijas impēriju, izmantojot krieviski runājošos iedzīvotājus kā instrumentu šā mērķa sasniegšanā. Nepieciešamība aizsargāt krievu cilvēkus tiek izmantota kā attaisnojums agresijai, pilnībā ignorējot visai pasaulei skaidri redzamos un dzirdamos faktus, par ko ziņo brīvā prese,” ziņojuma ievadā uzsver “Kapo” ģenerāldirektors Arnolds Sinisalu.
Maksā par ekstrēmismu
“Kapo” secina, ka pērn ne labējais, ne kreisais ekstrēmisms neradīja tiešus draudus Igaunijas nacionālajai drošībai. “Mūsu sabiedrībā nav tieša atbalsta kreisajam vai labējam ekstrēmismam. Tāpat nav atbalsta krievu nacionālistiem, kuri šeit un citviet mēģina iemantot uzmanību. Diemžēl šis nelielais atbalsts nav spējis aizkavēt mēģinājumus radīt iespaidu par savām aktivitātēm,” secina Igaunijas drošības dienests. Tas norāda, ka valstī darbojas indivīdi, kuri uzdodas par dažādu organizāciju pārstāvjiem, taču šādu cilvēku un viņu atbalstītāju skaits nav lielāks aptuveni par simtu. Vienlaikus Igaunijas drošības iestādes ziņojumā skaidrots, ka dažiem indivīdiem “ekstrēmisms kļuvis par ienākumu avotu un dzīvesstilu”. “Aktīvākie krievu nacionālisti saņem atbalstu no Krievijas fondiem un aģentūrām un iztiku nopelna, izplatot Krievijas ziņojumus un šķeļot etniskās un valodas grupas, kas dzīvo Igaunijā,” skaidro “Kapo”, norādot, ka ir trīs galvenās tēmas, ap kurām tiek būvēta pret Igauniju vērstā propaganda. Pirmkārt, Igaunija tiek apsūdzēta nacisma atdzimšanā, otrkārt, Igaunija tiek kritizēta par krieviski runājošās sabiedrības daļas “apspiešanu” un igauņu valodas kā vienīgās mācību valodas aizstāvēšanu, un, treškārt, Igaunija tiek pasniegta kā “neizdevusies maza valsts, kas no labākās Padomju Savienībā kļuvusi par nabadzīgāko Eiropas Savienībā”.
Uzņēmēji, ”mediju klubi” un spiegi
Igaunijas drošības dienests norāda, ka šādu vēsti par Igauniju Krievija uztur ar dažādiem instrumentiem. Viens no ietekmīgākajiem ir tā dēvētā tautiešu politika. “Notikumi Ukrainā atvēruši acis daudziem, ļaujot saskatīt Krievijas tautiešu politikas patiesos mērķus un dabu,” uzsver “Kapo” ģenerāldirektors Sinisalu. Pagājušā gada sākumā Krievijas publicētajā ārpolitikas doktrīnā pirmo reizi tika atzīts, ka tautiešu programma “Rossotrudnichestvo” tiks izmantota Krievijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Šīs organizācijas vadītājs Konstantīns Kosačevs atzinis, ka Krievija ir ieinteresēta, lai ārvalstīs dzīvojošās krievu kopienas kļūst “neatkarīgākas” un “uzstājīgāk aizstāv savas tiesības”. Lai to īstenotu, Kosačevs iecerējis stiprināt attiecības ar Krievijas uzņēmējiem un investoriem, kuri ir aktīvi ārvalstīs. “Kapo” ziņojumā skaidrots, ka Kosačevs iecerējis piesaistīt aizvien vairāk ārvalstīs dzīvojošo krievu uzņēmēju, kuri būtu gatavi finansēt šajās valstīs veidotās krievu tautiešu organizācijas. Tas rada skaidru “ietekmes vertikāli” – no Kremļa Krievijā līdz krievu uzņēmējiem ārvalstīs. Līdz šim tautiešu kustības galvenās naudas devējas bija Krievijas valsts aģentūras, piemēram, 2007. gadā izveidotā organizācija “Krievu pasaule”.
“Kapo” brīdina, ka līdz ar uzņēmēju izmantošanu Kremlis Baltijai naidīgas idejas sludina ar “propagandas klubu” palīdzību. Viens no tādiem ir Igaunijā jau 2008. gada oktobrī vietējā uzņēmēja Igora Teterina un laikraksta “Komsomoļskaja pravda” žurnālistes Gaļinas Sapožņikovas dibinātais “MTU Impressum”. Identiski darbojas arī 2009. gadā nu jau Ukrainai atņemtajā Krimas pussalā dibinātais “starptautiskais mediju klubs” “Format A3”. 2011. gadā šis “Format A3” sāka darbību Latvijā, bet 2012. gadā – arī Lietuvā. Baltijas valstīs, Ukrainā un Moldovā šā kluba pārstāvji organizē saietus ar Krievijas sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri skaidro Krievijas vērtējumu par dažādām politiskām norisēm. “Šajos saietos gandrīz vienmēr tiek runāts par krieviski runājošās sabiedrības diskrimināciju un nacisma izplatīšanos Igaunijā. Pat ja uzaicinātajam viesim nav stingra viedokļa šajos jautājumos, viņš tāpat ir spiests kaut ko pateikt šajā sakarā,” secina “Kapo”. Jāpiebilst, ka līdzīgās noskaņās aizrit arī “Format A3” saieti Latvijā.
Līdz ar Krievijas propagandas aktivitāšu skaidrošanu “Kapo” ziņojumā būtiska vieta atvēlēta aizvien pieaugošajai Krievijas izlūkdienestu interesei par Igauniju. “Kapo” norāda, ka Igaunijā savas darbības izvērš gan Krievijas Federālais drošības dienests, gan ārējais izlūkdienests, gan militārās izlūkošanas dienests. “Iepriekšējos gados Krievijas drošības dienesti mums pievērsa lielu uzmanību, un Krievijas ārpolitikas intereses un ģeopolitiskās darbības apliecina, ka tie var radīt draudu Igaunijas nacionālajai drošībai,” skaidro “Kapo”, norādot, ka pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā aizturēti četri Krievijas spiegi. Igaunijas Drošības policija norāda, ka krievu spiegi tiecas iegūt “dažāda veida” informāciju. Izplatīta ir gan elektroniskā, gan cilvēku, gan diplomātiskā izlūkošana. Informācijas iegūšanai spiegi var gan piedraudēt, gan samaksāt kukuli, brīdina “Kapo”.
