Kāpņutelpā neciešami smird, smaka nāk no blakusdzīvokļa… Ko darīt? 32
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kāpņutelpā valda neciešama smaka, un smirdoņa nāk no blakusdzīvokļa, kur mitinās sieviete vācēja. Esam aizrādījuši dzīvokļa iemītniecei, lai novērš smirdoņu, bet viņa atrunājas, ka neesot ledusskapja. Bet vai tāpēc pārējiem iedzīvotājiem nemitīgi jāpacieš neciešams smārds? Diemžēl mājai nav apsaimniekotāja, un arī dzīvokļu īpašnieku biedrība nav nodibināta. Pie kā vērsties? Leonīds P.
Vērsties policijā vai tiesā
Zvērināta advokāta Rinalda Buša palīdze Ērika Gribonika klāsta, ka par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem mājas iedzīvotāji var ziņot pašvaldības policijai, kas, konstatējot kādu konkrētu pārkāpumu, var piemērot dzīvokļa īpašniecei administratīvo sodu. “Gadījumā ja pašvaldības policija atzīs, ka dzīvokļa īpašnieces rīcībā neviena administratīvā pārkāpuma sastāvs neveidojas, vai pēc administratīvā soda uzlikšanas smaku izraisošās darbības vai bezdarbība novērsta netiek, ikviens cits dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumā noteikto savu tiesību aizsardzībai ar prasību vērsties tiesā,” norāda Ērika Gribonika.
Tiesības tikt netraucētiem
Dzīvokļu īpašuma likuma 9. panta 1. punkts paredz ierobežojumu nekustamā īpašuma īpašniekam attiecībā uz tam piederošās lietas lietošanu.
Atbilstīgi minētā likuma 10. panta pirmās daļas 6. punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, tajā skaitā kāpņutelpu, cita starpā neradot aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.
Izlikšana – tikai rupji pārkāptu tiesību normu gadījumā
Konstatējot minēto vai citu tiesību normu pārkāpumus, kas attiecas uz dzīvokļa īpašuma izmantošanu, arī sanitārās normas un tādējādi rada aizskārumu citu personu drošībai, veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 14. panta 3. un 4. daļu ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs celt prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas. “Tomēr, ievērojot, ka attiecīgās prasības apmierināšanas gadījumā būtiski tiek ierobežotas personas pamattiesības: tiesības uz mājokli, uzsverams, ka šāda prasība ir ceļama un pozitīvs nolēmums sagaidāms tikai rupju tiesību normu pārkāpumu gadījumā,” piebilst juriste.
Ņem vērā
Dzīvokļa īpašniekam ir pilnīgas varas tiesības pār dzīvokļa īpašumu, tiesības to valdīt un lietot, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata, ciktāl netiek pārkāptas likumā noteiktās prasības un netiek radīti traucējumi citiem dzīvokļu īpašniekiem.
