Kāpnes, logi, durvis, mēbeles. Meistars Marģers Lācis atklāj sava ēvelsola noslēpumus 0
Ēvelsols vienmēr bijis neatņemama galdnieku darbnīcas sastāvdaļa. Tā bija sendienās, kad šādus solus ikdienā izmantoja ne tikai galdnieki, bet arī tie, kuri labprāt saimniecībā nepieciešamās lietas izgatavoja paši, un tā ir arī tagad. Noēvelēt vai noslīpēt detaļu ir daudz vieglāk, ja tā ir droši un stabili nostiprināta.
Baušķenieks Marģers Lācis visu savu darba mūžu pavadījis pie ēvelsola Codes galdniecībā, izgatavojot kāpnes, logus, durvis, mēbeles un daudzus citus koka priekšmetus. “Praktiskajam Latvietim” viņš atklāj dažus sava ēvelsola noslēpumus. Šo ikdienā nepieciešamo darbgaldu viņš pats izgatavojis teju pirms pusgadsimta no izturīgām bērza plankām.
Īpaša konstrukcija
– Mana krusttēva tēvs bija galdnieks un mucinieks Cēsu pusē. Viņa ēvelsolam bija tik vienkārša konstrukcija, ka to varēja tikai apbrīnot. Es to biju iedomājies daudz sarežģītāku. Savulaik uz ēvelsola vajadzēja nostiprināt ļoti garas un plānas detaļas. Piemēram, līnijdroškai dažas bija pat piecus metrus garas. Garas ir arī ratu ilksis, un arī tās jāvar nostiprināt, lai var ēvelēt, – skaidro Lāča kungs. – Man savukārt bija svarīgi, lai ēvelsolā var iestiprināt, piemēram, visu ķeblīti. Tad var viegli noslīpēt tā virsmu.
Problēma tā, ka tradicionālajiem ēvelsoliem apstrādājamās detaļas pie darbgalda piespiež ar salīdzinoši plānu koka planku. Šāda konstrukcija neļauj lielākas un sarežģītākas detaļas nostiprināt pietiekami stabili – apstrādes laikā tās grozās, tāpēc manam ēvelsolam plankas aizstātas ar lielākām un masīvākām konstrukcijām, kuras papildinātas ar īpašiem atbalstiem. Tāpat šāda konstrukcija ļauj stingri iespiest arī plānas detaļas, arī vairākas kopā un apstrādāt vienlaikus.
Par galdnieka amatu ieinteresējos jau bērnībā un sevi citā amatā nemaz nespēju iedomāties. Vēlāk šo amatu mācījos Cēsu arodskolā.
Savu ēvelsolu izgatavoju 1971.–1972. gada ziemā, kad sāku strādāt Codes galdniecībā. Materiāls bija, bet galdniecībā ēvelsola nebija.
Vislabāk no bērza
Vislabākais materiāls ēvelsola izgatavošanai ir bērzs. Noderēs 75 mm biezas plankas. Pēc apstrādes to biezums būs 65 milimetri. Lai arī bērzs nav viscietākais koks, tam ir vispateicīgākā šķiedra – mehāniski uz to iedarbojoties, tā nesadalās, kā tas mēdz būt citām koku sugām, piemēram, ozolam. Ēvelsolam tā garajā mūžā jāiztur liela slodze.
Tagad ēvelsola spīlēm izmanto metāla skrūves, bet savulaik tās bija no koka un tieši bērza. Mūsdienās šīs ēvelsola sastāvdaļas jāpasūta pie virpotāja. Vajadzīgas gan skrūves ar noteiktu vītnes soli, gan atbilstoši uzgriežņi, gan uzmava, kas nodrošina bīdāmo daļu kustību.
Tāpat vajadzīgas izturīgas savilcējskrūves, kas konstrukciju palīdz saturēt kopā, – kad ēvelsolā iestiprina kādu detaļu, darbgaldam jāiztur ļoti liela slodze.
Stūru savienojumus veido ar rokas instrumentiem
Konstrukcijā jāparedz stabilas un salīdzinoši masīvas kājas. Savukārt virsmai stūros jālieto pusapslēptie stūru dzeguļu savienojumi. Tie ir nesalīdzināmi izturīgāki par skrūvētiem savienojumiem un nodrošina to, ka virsma un kustīgās detaļas nešķobīsies. Tiesa, tie ar vislielāko rūpību jāizgatavo ar rokas instrumentiem. Mehanizēti to paveikt nevar.
Virsmas platums – 600 mm. Tajā ierīko aptuveni 200 mm platu sili, kurā darba laikā var nolikt rokas instrumentus. Darbgalda augstums un garums nav noteikts – to vislabāk pieskaņot meistara augumam un darba specifikai.
Caurumus tapām galda virsmā var ieurbt, taču labāk izgatavot atsevišķi planku ar kvadrātveida atverēm, kurās ievietot metāla tapas. Ar tām detaļas var nostiprināt daudz stingrāk. Planku pie ēvelsola pielīmē. Šāds savienojums būs visizturīgākais.
Marģers Lācis atklāj, ka vislabāk viņam patīk izgatavot kāpnes. Jo tās sarežģītākas, jo darbs šķiet interesantāks. Savulaik viņš pievērsies arī koka šķīvju virpošanai un intarsijai – kompozīcijai, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes. Šajā jomā viņš 1970. gadā saņēmis Tautas daiļamata meistara nosaukumu.
UZZIŅA
Ēvelsola izgatavošana saviem spēkiem aizņems ļoti daudz laika, taču tas kalpos ne tikai jums, bet arī nākamajām paaudzēm. Protams, var iet vieglāko ceļu un šādu darbgaldu nopirkt gatavu. Taču jārēķinās, ka par pietiekami kvalitatīvu izstrādājumu var nākties tērēt no 500 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro.
