Parlamentāro izmeklēšanu komisiju vadīs Vilis Krištopans. Kāds ir darba plāns? 29
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Parlamentāro izmeklēšanu komisiju, kas izvērtēs pēdējo gadu notikumus finanšu un banku sektorā, vadīs Vilis Krištopans. Viņa pārstāvētā partija “Latvija pirmajā vietā” ierosināja komisijas izveidi, savācot vienas trešās daļas deputātu parakstus.
V. Krištopana ievēlēšanu neatbalstīja tikai Ģirts Lapiņš (NA) un Edmunds Jurēvics (“JV”), pēc kura domām politiski neitrālāk komisiju varētu vadīt Andris Šuvajevs (“Progresīvie”). Taču viņš no piedāvājuma atteicās un, tāpat kā koalīcijā esošā “Apvienotā saraksta” pārstāvis Andris Kulbergs, atbalstīja V. Krištopanu.
Izmeklēšanas komisija sešu mēnešu laikā plāno izvērtēt finanšu sektora “kapitālā remonta” sekas, kā arī “PNP” bankas novešanu līdz maksātnespējai un apstākļus, kādos notikusi “ABLV” bankas novešana līdz piespiedu pašlikvidācijai. Izmeklēšanas komisijas plānos ir arī izpētīt “Baltic International Bank” (“BIB”) darbības apturēšanas apstākļus. Izmeklēšanas komisijā katru frakciju pārstāvēs viens deputāts. “Jaunā Vienotība” tajā deleģēja E. Jurēvicu, ZZS – Hariju Rokpelni, “Apvienotais saraksts” – A. Kulbergu, Nacionālā apvienība – Ģ. Lapiņu, “Stabilitātei” – Viktoriju Pleškāni, “Progresīvie” – A. Šuvajevu, “Latvija pirmajā vietā” – V. Krištopanu.
Par izmeklēšanas komisijas izveidošanu sākotnēji parakstījās deputāti no “Latvija pirmajā vietā”, “Stabilitātei”, kā arī no ZZS, bet cita opozīcijas frakcija “Progresīvie” iniciatīvas pieteicējiem nepievienojās. Tas ir viens no iemesliem, ar ko atteikšanos vadīt komisiju “Latvijas Avīzei” pamatoja A. Šuvajevs. Viņš teica: “Šī nav “Progresīvo” prioritāte. Primārā atbildība par komisijas darbu ir jāuzņemas partijai, kas ierosināja tās izveidošanu.” E. Jurēvics piekrīt, ka izmeklēšanas komisija ir jāvada opozīcijai, bet, viņaprāt, tam vajadzēja būt A. Šuvajevam, jo “LPV” deputātu uzstāšanās radījušas iespaidu, ka partija apšauba iepriekšējās valdības laikā veikto finanšu sektora “kapitālo remontu”, kas paglāba Latviju no valsts iekļaušanas pelēkajā zonā. Ņemot vērā, ka komisija plāno pētīt arī trīs bankas, par kurām notiek tiesvedības, varot rasties aizdomas, ka ir nodoms tajās iejaukties. “Par Andra Šuvajeva godaprātu man nav šaubu,” piebilda E. Jurēvics.
A. Šuvajevs ir apņēmības pilns raudzīties, lai komisijā nenotiek šauru interešu lobēšana. “Ja jutīšu, ka komisijas vadībai ir kādi citi mērķi, tad mēs neklusēsim,” teica A. Šuvajevs. Viņš gan esot pamanījis, ka V. Krištopana retorika ir pamainījusies – viņš vairs neliekot uzsvaru uz bankām, bet vairāk runā par “kapitālā remonta” sekām. To V. Krištopans uzsvēra arī “Latvijas Avīzei”, jo, viņaprāt, kaut kas nav noticis pareizi, ja Latvija atpaliek no Igaunijas kreditēšanā, uzņēmēji reģistrē savu biznesu kaimiņvalstīs, jo Latvijā nevar atvērt kontus. V. Krištopans noskaņots strādāt koleģiāli, viņš līdz trešdienai, kad notiks pirmā komisijas darba sēde, aicinājis visu partiju pārstāvjus iesniegt savus priekšlikumus.
Komisijas sēdes būšot atklātas, iespējams, ar retiem izņēmumiem, kad varētu tikt aizskartas klientu intereses. Katru nedēļu par komisijas paveikto V. Krištopans plāno informēt speciālā videouzrunā. Viņš atgādināja, ka reiz jau ir vadījis vienu parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Tas bija 90. gadu vidū, kad Saeimas deputāti pētīja “Bankas Baltija” krīzes cēloņus un bankrota pamatotību. Viņaprāt, komisijas darbības rezultātā toreiz esot izdevies izglābt citas bankas.
