Latīņamerikas iepazīšana, leprozorijs tuvplānā 5
1950. gadā, pārtraucis studijas augstskolā, Ernesto ar vienkāršu motociklu devās ceļojumā pa Latīņameriku. Viņš apmeklēja Trinidadu, Britu Gviānu, Čīli, Peru, Kolumbiju un Venecuēlu. Visnotaļ pailgu laiku viņš uzturējās Peru leprozorijā, pat nodarbojoties tur ar ārstniecību.
Gan sava pirmā, gan otrā (kopā ar Alberto Granado) Latīņamerikas apceļojuma laikā Ernesto iztiku pelnīja, pildot gadījuma darbus: restorānos mazgāja traukus, ārstēja zemniekus un pildīja veterināra darbus, laboja radiouztvērējus, strādāja par krāvēju, kurjeru un matrozi.
Kad Ernesto un Alberto sasniedza Kolumbiju, viņus arestēja ar savdabīgu motīvu – par nogurušu un aizdomīgu izskatu. Palaimējās ar policijas iecirkņa priekšnieku, kurš bija kaismīgs Argentīnas futbola līdzjutējs, un viņš aizturētos labvēlīgi atbrīvoja, tiklīdz uzzināja, no kuras valsts viņi ieradušies. Tiesa, abiem bija jāapsola, ka viņi trenēs vietējo futbola komandu, ko starp citu viņi arī darīja. Grūti pārbaudāma informācija pauž, ka tieši tā rezultātā šī komanda uzvarējusi rajona čempionātā, par ko pateicīgie līdzjutēji Ernesto un Alberto nopirkuši lidmašīnas biļetes lidojumam uz Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu. Bet tur draugi atkal acumirklī nokļuva aiz restēm. Šoreiz, lai izkļūtu brīvībā, bija jāapsola nekavējoties doties prom no Kolumbijas.
