Kapitālisma bieds, komunistu elks, reklāmas tēls. Če Gevaram – 88 5
Svarīgā ģenealoģija
Kubiešu fotogrāfs Alberto Korda nenojauta, ka viņa fotogrāfija kļūs par 20. gadsimta beigu daļā visatpazīstamāko reklāmas tēla kanonu visā pasaulē. Tas imperiālistiskais kapitālisms, pret kuru kaismīgi cīnījās Ernesto Če Gevara, sava ideoloģiskā pretinieka tēlu elementāri pārvērta reklāmas zvaigznē, tāpēc vēl joprojām šo konkrēto Ernesto attēlu var redzēt faktiski visur – uz sporta krekliem un biksēm, degvīna pudelēm un šķiltavām un tamlīdzīgi.
1928. gada 14. jūnijā vidēji pārtikušā kreolu ģimenē Argentīnas pilsētā Rosario piedzima Ernesto (Če) Gevara de la Serna. Bez Ernesto ģimenē bija vēl četri bērni.
Pētnieki izkalkulējuši, ka Ernesto bija īstens iedzimtais argentīnietis: 12. paaudzē pa tēva, 8. paaudzē pa mātes līniju.
Izpētot Ernesto ģenealoģisko koku, secināts, ka revolucionārisms, brīvdomība, nepiekāpība un nosliece uz piedzīvojumiem ir viņa asinsbalss. Šā koka saknes veido patiešām spēcīgas personības. Viena no tām ir Īrijas Atbrīvošanas cīņu dalībnieks Patriks Linčs, kurš, bēgot no vajāšanas dzimtenē, aizbrauca vispirms uz Spāniju, bet tad pārcēlās uz Argentīnu. Viņa pēcnācējs Giljermo Linčs, kurš bija Ernesto vecātēva brālis, savukārt aktīvi iesaistījās Argentīnas buržuāziskajā revolūcijā 1890. gadā, kas gan, jāpiebilst, beidzās nesekmīgi.
Paralēli attīstījās de la Sernu ģimenes vēsture. Hose de la Serna i Inohoss bija pēdējais spāņu vicekaralis Peru. 1824. gadā viņš komandēja koloniālo karaspēku leģendārajā kaujā pie Ajakučo, kas kļuva par kulminācijas mirkli karā par Latīņamerikas neatkarību. Savukārt Huans Martins de la Serna piedalījās 1890. gada revolūcijā kā viens no Pilsoniskās radikālās savienības līderiem. Vēlāk viņš iegāja vēsturē kā netālu no Buenosairesas esošās pilsētas Aveljanedas dibinātājs.
Huana Manuela Rosasa diktatūras (1835–1852) laikā Gevaru ģimene nostājās opozīcijas pusē, kā dēļ nācās emigrēt uz Čīli, pametot visu iedzīvi un īpašumus. Tur tad arī Linči un Gevaras saradojās: revolucionāra Giljermo māsa Anna apprecējās ar Roberto Gevaru – līdz itin augstam amatam Argentīnas valdībā uzkalpoties iespējušu mērnieku. Un katrā ziņā arī šo dzimtu pārstāvji, kuri nāca pasaulē 20. gadsimta sākumā – Ernesto vecāki Ernesto Gevara Linčs un Selija de la Serna –, izrādījās absolūti savu senču cienīgi ļaudis.
Ernesto vecākais bija apveltīts ar ļoti neatkarīgu raksturu. Zīmīgi, ka no Nacionālās koledžas viņu izslēdza par to, ka viņš iekrāmēja pa seju savam kursa biedram Horhe Luisam Borhesam, proti, nākamajam pasaulslavenajam rakstniekam – par sūdzēšanos skolotājiem… 20. gadu beigās Ernesto vecākais, kurš studēja arhitektūru, no sava tēva saņēma mantojumu un Paragvajas pierobežā nopirka muižu Altaparanu ar 200 hektāriem zemes, kur kļuva… par plantatoru, kurš nodarbina citus cilvēkus. Tiesa, laikabiedri vēstījuši, ka viņš bijis “labais plantators” – nav pārspīlējis ar darba ilgumu, maksājis itin solīdu atalgojumu, aizliedzis savā muižā tirgot alkoholu. Citi plantatori vispirms noturēja viņu par prātā jukušu, bet vēlāk apsaukāja par komunistu.
Ernesto māte Selija bija guvusi stingru katolisko izglītību, taču jau kopš jaunības bija aizrāvusies ar liberālām idejām. Vēlāk viņa vadīja feministu kustību Buenosairesā, cīnoties par sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanās. Selija bija pirmā argentīniete, kura publiski nogrieza savas bizes, atklāti smēķēja, cilvēkos sēžot atļāvās likt sev vienu kāju pāri otrai, sēdās pie automobiļa stūres, pati parakstīja bankas čekus.
