IZM grib reformēt prēmiju sistēmu, savukārt sporta sabiedrībā jūtama pretstāve 5
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas valdība veikusi tradicionālu gada izskaņas žestu, prēmējot sporta saimi par sasniegtajām virsotnēm. Kopumā tam atvēlēti teju trīs miljoni eiro, un, lai gan salīdzinājumā ar agrākiem laikiem vērojams progress, piemēram, nav makšķernieki, lidmodelisms un citi hobija sporti, tomēr netrūkst neskaidru zemūdens akmeņu.
Asistenta prēmija
“Latvijā ir degradēts jēdziens par to, kas ir izcils sasniegums sportā, un esošā prēmēšanas sistēma ir sevi izsmēlusi, tādēļ notiek darbs pie tās reformēšanas,” Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs “Latvijas Avīzei” atzīst problēmu kopumu, piebilstot, ka priekšlikumi jāiesniedz pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm. Paredzēts būtiski paaugstināt kritērijus naudas balvu piešķiršanai.
Šā gada prēmējamo sportistu un viņiem apkārt stāvošo cilvēku sarakstā uzmanību piesaista vairākas sadaļas. Piemēram, 3×3 basketbola olimpisko čempionu izlases galvenā trenera Raimonda Feldmaņa asistenta Dāvja Feiknera prēmija – 124 tūkstoši eiro (Feldmanim ir 138 tūkstoši).
“Katra sporta veida federācija iesniedz pieteikumu naudas balvas piešķiršanai, norādot sportistus un trenerus, tai skaitā katram procentuālo ieguldījumu – kurš ieguldījis vairāk darba, kurš mazāk, un tālāk ir matemātikas aprēķini,” skaidro Severs.
“Asistentam sanāk ļoti liela summa 3×3 specifikas dēļ – tā ir individuālo sporta veidu komanda, līdzīgi kā bobsleja četrinieks, pludmales volejbola pāris, kamaniņu divnieks vai stafete. Treneriem un apkalpojošajam personālam kopā pienākas puse no komandas naudas balvas. 3×3 personāla saraksts nav ļoti garš, un sanāk, ka procentuāli vienam ir liela naudas balva. Nesaku, ka ir adekvāta, bet – atbilstoša esošajai kārtībai.”
Spēlētāju lēmums
Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss, kurš agrāk strādāja ministrijā Severa padotībā, arī atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem, bet ciparu samēru noteikusi nevis savienība, bet gan 3×3 izlases spēlētāji: “Viņi izcīnīja zeltu, devām pilnu varu noteikt, kam ir jāsaņem. Mēs netraucējam, mūsu uzdevums ir palīdzēt un atbalstīt. Ja kādam kremt un ir žēl, paši var spēlēt, attīstīt un nopelnīt. Prēmija ir tas, kas notiek ļoti reti, un varoņus nedrīkst aizmirst.”
Pie 3×3 palīgiem pierakstīts arī Latvijas izlašu menedžeris Emīls Toms, kurš ir Latvijas Basketbola savienības darbinieks, viņam prēmijā 13 tūkstoši. Tikmēr spēlētāju bieži piesauktais fizioterapeits Oskars Urbanovičs nav prēmējamo vidū.
“Urbanovičs ir Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) darbinieks, saņem algu. Prēmiju samērus noteica pati komanda,” tā Cipruss. Citi LOV darbinieki gan ir tikuši pie prēmijas. Severs atzīst, ka algotu darbinieku prēmēšana ir jāpārskata un tas arī tikšot darīts.
Vēsturiska pieeja
Valdībai ir tiesības piešķirt arī mazāku summu par maksimālo. Edgars Severs uzsver, ka attiecībā uz olimpiskajām spēlēm allaž bijusi pieeja dot maksimālo saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem: “Turklāt trenera gadījumā noteikumos nav teikts, ka var mazāk, bet – puse no sportista prēmijas apjoma.”
IZM neinteresējas par to, kuriem sportistu palīgiem un cik liela prēmija pienākas, tā esot federāciju loma un atbildība. “Ir gandrīz simt sportistu pieteikumā, tad mums par katru būtu jāprasa. Attiecīgo sporta veidu vada un koordinē federācija, kam būtu jāredz, kurš ieguldījis vairāk un kurš mazāk darba,” teic Sporta departamenta direktors, norādot, ka valsts tām uzticoties.
“Mēs pārbaudām, vai pieteiktais sasniegums atbilst valdības noteikumiem, vai bijusi pietiekama konkurence – vismaz desmit valstis, vai apmērs nepārkāpj kopējos griestus, vai treneru kopsumma atbilst MK noteikumiem, un, ja federācija norādījusi procentus, atbilstoši procentiem sadalām summu,” saka Severs.
Šogad pirmo reizi Nacionālā sporta padome nodalīja sportistus un federācijas no treneriem. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ.
“Kamaniņu sporta federācijai pieteikumos bija ļoti garš personāla saraksts – pie katra sportista seši septiņi un vēl vairāk cilvēku. Vienas sporta organizācijas vadītājs, nesaukšu vārdu, bija norādījis sevi kā apkalpojošo personālu. Tāpēc naudas balvu piešķiršanu treneriem atlika, konkrētās federācijas tika aicinātas pārvērtēt šo sadaļu,” tā Severs.
Māte-meita-tante
Latvijas paralimpieši no Tokijas pārveda piecas medaļas – trīs sudraba un divas bronzas. Kopumā prēmēti seši sportisti par nepilnu pusmiljonu eiro. Viņus apkalpojošajiem darbiniekiem prēmijās izmaksāti vairāk nekā 230 tūkstoši.
Visvairāk jeb aptuveni 50 tūkstoši paredzēti Zanei Skujiņai – Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidentes Daigas Dadzītes meitai. Jāatgādina, ka divas medaļas ieguvusī Diāna Dadzīte ir Daigas jaunākā māsa.
Zane Skujiņa pabeigusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes studiju nodaļu, ir LPK sabiedrisko attiecību speciāliste, bija Latvijas delegācijas vadītāja Tokijas paralimpiskajās spēlēs un tāpat arī 2016. gada spēlēs Riodežaneiro.
“Esmu Diānai palīdzējusi kā asistente, treniņprocesā, devusies līdzi trīs gadus. Tas bija Diānas lēmums, droši vien redzēja, cik daudz darba ieguldīts, lai sportisti tiktu uz starptautiskām sacensībām, lai tiktu viss izdarīts uz paralimpisko spēļu laiku,” skaidro Skujiņa.
“Ņemot vērā to, kāda (LPK) ir algu atšķirība ar Latvijas Olimpisko komiteju un to, ka principā katrs darām trīs cilvēku darbu, saņemot aptuveni par viena cilvēka padarīto, – Diāna to redzēja un tā izlēma. Es prēmiju sadalījumu neietekmēju. Nevaru objektīvi spriest, vai ir pelnīti.”
Interešu konfliktu saistībā ar to, ka lielāko prēmiju saņem radiniece, viņa neredzot. Skujiņai prēmija izmaksāta kā apkalpojošajam sporta darbiniekam, bet viņas profesionālās zināšanas nav saistītas ar sportu, trenēšanu vai medicīnu – jomām, kas prioritāri nāk prātā, domājot par sportista ceļu pretī panākumiem.
“Esat bijis treniņā, kur ir cilvēki ratiņkrēslā? Atbrauciet, paskatieties. Tāpēc, ka esmu pabeigusi maģistru stratēģiskajā komunikācijā, neko nesaprotu no sporta?” vaicāja Zane Skujiņa.
Daiga Dadzīte norādīja, ka viņas meita asistējusi tantei treniņos Murjāņos aptuveni pusgadu, arī pirms tam ik pa laikam – brīžos, kad sportiste uzturējusies Latvijā, ir arī braukusi pie viņas uz Vāciju, tāpat uz sacensībām un treniņu nometnēm.
Tāda vienošanās
“Ja tas būtu neētiski vai kā citādi, gan jau valdība, Nacionālā sporta padome nebūtu apstiprinājusi,” lēmuma pamatotību aizstāv Daiga Dadzīte. LPK bija viena no organizācijām, kuras prēmiju pieteikums sākotnēji tiešām netika pieņemts, jo tajā bija iekļauta arī organizācijas prezidente, proti, medaļnieces māsa, kura pati pārvietojas ratiņkrēslā.
Viņa sarunā ar “Latvijas Avīzi” vispirms sacīja, ka nebija prēmējamo sarakstā, bet vēlāk tomēr teica “laikam biju”.
“Diānai nebija trenera, vācietis atteicās (no sadarbības), bet trenera prēmija pienācās. Kāpēc citiem var būt un Diānai – ne? Es netrenēju, bet sameklēju trenerus, par viņiem (publiski) nestāstām, jo viņi negribēja, tie ir Latvijā zināmi treneri, kuriem ir savas saistības ar olimpiešiem. Tāda bija vienošanās, ka sākumā mani ierakstīja pieteikumā, lai es pēc tam kaut kā treneriem pateiktu paldies,” norādīja Dadzīte, bet pēc precizējošiem jautājumiem netapa skaidrs, kā tad šobrīd plānots pateikties speciālistiem par palīdzību. Viņas atbildes bija pretrunīgas un izvairīgas.
Ar Diānu Dadzīti vakar neizdevās sazināties. Viņa iepriekš medijos izteikusies, ka agrāk Vācijā dzīvojusi un strādājusi algotu darbu, bet tad radušās problēmas ar treneri, kurš pārvācies uz citu pilsētu, un maijā bija par vēlu meklēt citu treneri.
Pēc Tokijā iegūtās medaļas diska mešanā viņa sacīja, ka ir gandarīta, jo paveikusi to viena un bez trenera. Daiga Dadzīte tagad saka: “Protams, ka viņai bija treneris, jūs iedomājaties, ka viņa ir brīnumbērns, kas pati var sevi uztrenēt?”
Degradēts skatījums
Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors: “Pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm tiks reformēta naudas balvu sistēma un būtiski paaugstināti kritēriji. Ir darba procesā vairākas redakcijas, daļu pirms nepilna gada ar sporta organizācijām skatījām, nebija vienprātības, tāpēc tālāk neaizvirzījām.
Esam degradējuši to, kas ir izcils sasniegums, jo saraksts, sporta attīstība ir būtiski mainījusies, sporta veidu klāsts, kas Latvijā tiek attīstīts, ir būtiski plašāks.
Prasās noteikt konkrētākus aprakstošus kritērijus, jāpārskata maksimālie apmēri, tajā skaitā diferenciācija, jāveic diskusija par paralimpisko naudas balvu un līdzsvaru starp atbalstu sportistam ikdienā un prēmijas apjomu, tāpat pasākumiem, par kuriem runāts jau iepriekš, piemēram, tenisa, boksa kontekstā.”
Sporta prēmijas
* Tokijas olimpisko spēļu čempioni 3×3 basketbolā Angis Čavars, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš saņems katrs pa 138 tūkstošiem eiro*.
* Olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs svarcelšanā Artūrs Plēsnieks – 66 tūkstošus.
* Paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus par divām sudraba medaļām Tokijā – 220 tūkstošus.
* Paralimpiete Diāna Dadzīte par sudrabu diska mešanā un bronzu šķēpa mešanā – 176 tūkstošus.
* Paralimpietis Aigars Apinis par bronzu diska mešanā – 66 tūkstošus.
* 3×3 izlases galvenais treneris Raimonds Feldmanis – 138 tūkstošus, asistents Dāvis Feikners – 124 tūkstošus.
* Naudas balvas piešķirtas kopumā 64 sportistiem/federācijām par kopumā aptuveni diviem miljoniem eiro. 22 federāciju priekšlikumi par atlētu prēmēšanu noraidīti.
* Summas noapaļotas.
