Kāpēc Zelenskis vairs nesaka visu, ko domā? Ukraina maina stratēģiju 0
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sapratis, ka Trampa komanda sagaida pozitīvu noskaņu, un nav lielas jēgas mēģināt “iepludināt realitāti”, kas neatbilst šim vēlamajam tonim, raksta The Guardian.
Preses konferencē Kijivā otrdien, skaidrojot ASV starpniecības miera sarunu progresu, Zelenskis izvēlējās ievērojami atšķirīgu toni. Ir pagājis laiks, kad viņa retorikā bija jūtams asums, kāds bija vērojams Londonā pēc katastrofālās vizītes Baltajā namā. Tā vietā bija manāms optimisms – tik izteikts, ka to varēja saprast tikai kā politisku pozicionēšanos.
Lai gan Zelenskis kritizēja Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa (Steve Witkoff) izteikumus, ka četros Ukrainas reģionos, kurus Krievija pilnībā vai daļēji okupējusi, esot “lielākā daļa” iedzīvotāju, kas vēlas dzīvot Maskavas pārvaldē – kas, pēc Zelenska vārdiem, “atbilst Kremļa vēstījumiem” –, viņš vienlaikus norādīja, ka tam ir arī zināmas priekšrocības.
Zelenskis pauda pārliecību, ka ar laiku Baltā nama komanda sapratīs, kādi ir Kremļa motīvi.
Viņš uzsvēra, ka kļūs acīmredzams – “krievi negrib” beznosacījumu pamieru, jo, sarunām attīstoties, Maskava nāk klajā ar aizvien jauniem iebildumiem. “Cilvēki,” viņš sacīja, domājot Trampa tuvākos līdzgaitniekus, “ar katru dienu arvien mazāk ticēs krieviem.”
Lai gan Zelenskis piekrita ASV piedāvātajam enerģētikas un jūras satiksmes pamieram, viņš zināja, ka Krievijai ir savi nosacījumi. Dažu stundu laikā pēc vienošanās izziņošanas Kremlis paziņoja, ka tā dalība jūras satiksmes pamierā būs iespējama tikai gadījumā, ja tiks atceltas lauksaimniecības sankcijas.
Ceturtdien ziņotais par elektrības pārrāvumiem Hersonā pēc Krievijas apšaudes liecina, ka arī enerģētikas pamiers netiek pilnībā ievērots.
Nevienlīdzīgi piemēroti pamieri, iespējams, acīmredzami nav Ukrainas labā, taču prezidents Volodimirs Zelenskis atzina, ka daudzos jautājumos trūka konkrētības divos ASV izplatītajos paziņojumos (viens saskaņots ar Ukrainu, otrs – ar Krieviju), jo Trampa Baltais nams steigā centās panākt jebkāda veida vienošanos.
“Nav noteikts, kas notiek, ja kāds pārkāpj pamieru; ASV nevēlējās, lai vienošanās sabrūk,” sacīja Zelenskis, preses brīfingā piebilstot: “Nevajag iedziļināties pārāk dziļi.” Ukraina savā pusē dokumentēs jebkādus Krievijas pārkāpumus un dalīsies ar tiem gan ar ASV, gan starptautisko sabiedrību, lai gan ietekme uz Kremļa uzvedību varētu būt ierobežota.
Krievijas eksperts Kīrs Džailss (Keir Giles) no domnīcas Chatham House norādīja: “Zelenskis ir sapratis, ka labāk ir piedalīties procesā, kas tiek ‘vārīts’, nevis mēģināt tajā ieviest realitāti, jo viņš jau ir redzējis, kas notiek, ja viņš mēģina to darīt.”
Kad mēneša sākumā Zelenskis, joprojām atgūstoties pēc vizītes Ovālā kabinetā, preses konferencē Londonā pateica, ka vienošanās par kara izbeigšanu “joprojām ir ļoti, ļoti tālu”, Baltais nams izmantoja šo teikumu kā ieganstu, lai apturētu militāro palīdzību un izlūkošanas informācijas apmaiņu.
Palīdzība tika atjaunota tikai pēc tam, kad Ukraina piekrita pilnīgam pamieram Saūda Arābijā aptuveni nedēļu vēlāk – saistības, ko Krievija līdz šim vēl nav atbildējusi ar līdzvērtīgu soli. Vladimirs Putins norādījis, ka jebkuram pamieram būtu jāved pie “konflikta cēloņu izskaušanas”, tāpēc esot nepieciešamas papildu sarunas, kamēr karadarbība – gan uz zemes, gan gaisā – turpinās.
Zelenska stratēģijas problēma ir tā, ka, ja Krievija veic nopietnus uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai vai parādās citas nevienlīdzības, piemēram, Melnajā jūrā, nav skaidrs, cik ilgi Kijiva varēs saglabāt savaldību.
Pašā pamiera izziņošanas dienā Ukrainas aizsardzības ministrs nekavējoties brīdināja Krieviju neizmantot pamieru kā aizsegu, lai pārvietotu savu floti no Melnās jūras austrumu daļas, kur tā šobrīd ir ierobežota.
Nav arī droši zināms, vai Baltais nams būtu gatavs palielināt spiedienu uz Kremli, ja miera sarunās netiktu panākts būtisks progress. Tas prasītu būtisku kursa maiņu no ASV puses. Līdz šim ASV ir izrādījušas piekāpību Maskavai, piemēram, atsakoties no Ukrainas uzņemšanas NATO, savukārt Tramps šķiet daudz ērtāk jūtas, runājot ar Putinu nekā ar Zelenski.
“Putins un viņa sabiedrotie rēķinās, cik tālu viņi var iet un cik daudz izspiest no amerikāņiem, pirms tas kļūst tik neērti, ka pat Tramps, kuram nav ne kauna, ne vainas apziņas, būs spiests teikt – pietiek,” sacīja Džailss.
Pirmdien Saūda Arābijā ASV un Krievija apsprieda Ukrainas teritorijas jautājumu, lai gan nekā konkrēta no šīm sarunām neizrietēja. Otrdien Zelenskis par to runāja visai atturīgi, tikai atzīmējot, ka viņš ir “noraizējies”. Taču tuvākajās nedēļās prezidenta nesenā pacietība, visticamāk, tiks nopietni pārbaudīta.
