Endija Kaševska: Kāpēc vispārīgās prasmes arvien vairāk ietekmē darbinieku konkurētspēju? 10
Endija Kaševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā liecina profesionālās sociālo mediju platformas “LinkedIn” 2022. gadā apkopotie dati, vispārīgās prasmes jau šobrīd tiek norādītas 78% darba sludinājumu, un to nozīme dažādās nozarēs arvien pieaug. Kāpēc vispārīgās prasmes šobrīd kļuvušas tik svarīgas, un kā tās ietekmē darba ņēmēju konkurētspēju?
Tā paša pētījuma dati rāda, ka kopš 2015. gada darba ņēmēju norādīto prasmju kopums ir mainījies 25% apmērā, bet līdz 2025. gadam tas būs mainījies jau 41% apjomā. Tātad mēs runājam par ļoti mērķtiecīgu darbaspēka transformāciju.
Lai gan darbinieku profesionālās iemaņas ir ļoti būtiskas un šobrīd arvien augstāk tiek vērtētas prasmes klientu apkalpošanā, pārdošanā, biznesa vadībā, mārketingā, inženierijā, grāmatvedībā, programmēšanā un citās jomās, esmu pārliecināta, ka mūsdienās tās ir kļuvušas par spēcīgu pamatu vispārīgo un sociālo prasmju attīstīšanai, bez kurām darbinieku konkurētspēja darba tirgū ir apgrūtināta. Ne velti darba devēji aktīvi piedāvā dažāda veida apmācības par, piemēram, laika plānošanu, stresa noturību, līderību, darbu komandā u. tml., apzinoties sociālo prasmju nozīmi.
Vispārīgo prasmju nozīmi ietekmējis arī šobrīd aktuālais hibrīda darba modelis. Piemēram, ja darbinieki ikdienā nesatiekas vai strādā attālināti vismaz dažas dienas nedēļā, spējas komunicēt un individuāli plānot laiku ieņem būtiski augstāku nozīmi. Vēl viena vispārīgā prasme, kas ir bijusi ļoti pieprasīta pēdējo divu gadu laikā un turpinās tāda būt, ir spēja pielāgoties – turklāt šajā gadījumā vairs nav runa par darba modeli un pielāgošanos tam, runa ir par spēju nemitīgi pārslēgt uzmanību no viena uzdevuma vai vienas biznesa prioritātes uz citu.
To pieprasa nemitīgie tirgus izaicinājumi, nestandarta situācijas, pieaugošie konkurences apstākļi un tehnoloģiju attīstība. Darba devēji meklē prasmīgus darbiniekus ar augstām pielāgošanās spējām, analītisko domāšanu, orientētus uz sadarbību, ar labākām laika plānošanas un problēmu risināšanas spējām un attīstītām komunikācijas spējām, tādā veidā stiprinot savu konkurētspēju ar daudzpusīgiem cilvēkresursiem, kas, vienkāršiem vārdiem sakot, nemierīgā jūrā nemēdz apjukt.
Darba devēji vēlas savā komandā profesionālus darbiniekus, kuri vienlaikus spēj adaptēties un māk sadarboties. Arī biznesa un finanšu ziņu medija CNBC pērn publicētā pētījumā atklāts, ka 93% darba devēju vēlētos CV redzēt arī vispārīgās prasmes.
Līdz ar to nevairos apgalvot, ka profesionālo un vispārīgo prasmju kopums ir kļuvis par vienotu mehānismu, kas viens bez otra īsti vairs nespēj pastāvēt. Daudziem var šķist, ka ir specialitātes, kur no darba ņēmēja netiek sagaidīts vairāk par spējām “būt precīziem ar skaitļiem un programmēšanas kodiem”, taču tā ir pagātne, kur bieži mēdz kavēties darba ņēmēji, kas vairās no pārmaiņām un strauji zaudē savu konkurētspēju.
Arī telekomunikāciju nozarē, kur raksturīga dinamika, inovācijas un pārmaiņas, pieprasītas ir gan tehniskās, gan vispārīgās prasmes. Nozare ir strauji augoša, kurā nepieciešamas spēcīgas problēmu risināšanas spējas un zināšanas par nozares tendencēm, spējot operatīvi reaģēt. Piemēram, šajā nozarē pārdošanas jomas pozīcijās neiztikt bez labām prezentēšanas prasmēm, empātijas un saskarsmes spējām.
Ņemot vērā, ka šobrīd jau atkal esam uz milzīgu pārmaiņu sliekšņa, ieviešot 5G tehnoloģiju, esmu pārliecināta, tuvākie gadi spilgti parādīs, ka priekšplānā izvirzās tie darba devēji, kas pulcējuši sev apkārt talantus, kuriem “soft skills” netrūkst.
* “Bite” klimata kontroles vadītāja
