KAS NOTIEK SMADZENĒS? 0
Visas atkarības savā ziņā ir līdzīgas cita citai. Piemēram, alkohola atkarībai ir trīs fāzes: tieksme, tolerance un abstinence. Tieksme ir tad, kas cilvēks visu laiku patur prātā, ka derētu ieraut vienu mēriņu, tolerance – lai sasniegtu iekšējo komfortu, viņam jāpatērē arvien vairāk alkohola, bet, iestājoties abstinencei, alkohola lietotājs jūtas slikti, kad pārtrauc dzert. Līdzīgi jūtas arī cilvēks, kas atkarīgs no narkotikām vai azartspēlēm.
Pretestību alkohola un citu vielu atkarībai nodrošina tā sauktā smadzeņu kateholamīnu (tās ir ķīmiskas vielas, kas pārnes nervu impulsus) atalgojuma sistēma, kuru veido smadzeņu struktūras un šūnas, kas sintezē dopamīnu. Dopamīns savukārt piedalās cilvēka emocionālā stāvokļa uzturēšanā, tajā skaitā labsajūtas radīšanā. Ne jau velti dopamīnu dēvē arī par laimes hormonu. Gandrīz visas narkotiskās vielas, arī alkohols spēj mainīt šīs sistēmas darbību, izjaucot kateholamīnu vielmaiņu un apturot to dabīgo veidošanos. Izņēmums ir dopamīns, kura daudzums, dzerot vai lietojot narkotikas, pieaug. Narkologs Jānis Strazdiņš skaidro: pārmērīga alkohola lietošana vispirms izraisa pastiprinātu dopamīna izdalīšanos, kas savienojumā ar vienu no alkohola sadalīšanās produktiem – acetaldehīdu – veido morfijam līdzīgu vielu, kas pārplūdina endorfīnu receptorus, bloķējot to dabīgo izdalīšanos (endorfīni rodas neironos, piemēram, fizisku aktivitāšu vai seksa laikā).
“Te slēpjas galvenā problēma, kāpēc daudzi sāk dzert. Šī viela uzlabo labsajūtu, izraisa eiforiju, pacēlumu. Šajā stāvoklī pieaug arī seksualitāte, īpaši sākuma stadijā. Tas alkohola lietotājam rada daudzus patīkamus pārdzīvojumus un sajūtas.
Ir arī otra forma – dzeršana aiz bēdām. Tā rīkojas vīrieši, kas zaudējuši kaut ko dārgu, piemēram, mīļoto sievieti, sievu, bērnus, palikuši bez darba, nonākuši kreditoru atkarībā,” saka speciālists. Dabīgo endorfīnu trūkums izraisa tieksmi un atkarību. Alkohola radītā mākslīgā labsajūta ātri zūd, tādēļ atkarīgais spiests uzņemt arvien jaunas alkohola devas, lai to atjaunotu.
Mākslīgā laimes hormona ietekme – superjutība pret alkoholu vai narkotikām – atkarīgā smadzeņu neironu receptoros saglabājas visu mūžu, tādēļ pat pēc ilgāka laika, iedzerot vienu glāzīti vai tikai pamēģinot narkotikas, patoloģiskā reakcija atkārtojas.
Lai arī atkarības rašanos ietekmē gan sociālie, gan psiholoģiskie, gan bioloģiskie faktori, to īpaši iespaido iedzimtība. Zināms, ka alkoholiķu bērniem ir četras reizes lielāka varbūtība saslimt nekā bērniem, kuru vecāki nedzer. “Daļai vīriešu jau kopš dzimšanas nav mēra izjūtas, un viņi piedzeras katrā alkohola lietošanas reizē. Savā mūžā esmu ārstējis vienas ģimenes vairāku paaudžu vīriešus. Katrā nākamajā paaudzē alkoholisma vai citas atkarības norise ir smagāka,” atzīst narkologs. Tādēļ, ja ģimenē šī problēma bijusi, jau no agras bērnības bērni jāaudzina kā atturībnieki.
