Kāpēc viņš (viņa) pazūd pēc pāris randiņiem? 0
Mēs iepazīstamies, sākam satikties. Šķiet, ka esam diezgan piemēroti viens otram, taču partneris pazūd. Kāpēc tā notiek un kā šādā situācijā saglabāt pašcieņu? Atbildes uz šiem jautājumiem portālā Psychologies.ru mēģina atrast blogere Steisija Frīmena un geštaltterapeite Nataļja Arcibaševa.
Ideālā pasaulē tas, kurš zaudējis interesi par jauno paziņu, izskaidro situāciju: “Man bija prieks iepazīties un tikties ar tevi, bet mēs vairs nevaram komunicēt, jo…” Realitātē tā nenotiek, un mums nākas risināt nepatīkamo mīklu vienatnē.
Daži nevēlas samierināties ar klusēšanu un pieprasa paskaidrojumus. Tādos gadījumos mūsu jūtas var pasaudzēt un nemaz neatklāt patieso cēloni, jo tas ne vienmēr ir mums glaimojošs.
Sarunas ar vīriešiem un draudzeņu stāsti pārliecināja blogeri, ka iemeslu, kuru dēļ mēs drīz pēc iepazīšanās pārtraucam attiecības, nav daudz un tie gandrīz nemaz nav atkarīgi no dzimuma. Ko stāstīja tie, kas atstājuši partneri?
Viņa: “Jaunā iepazīšanās notika pārāk strauji, un vecās attiecības, kas beidzās ļoti sāpīgi, vēl nebija “palaidušas vaļā”. Man patiešām patika jaunais paziņa, un es cerēju, ka šīs attiecības atbrīvos mani no sāpēm. Bet drīz kļuva skaidrs: man vajadzīgs laiks.”
Viņš: “Viss kaut kā sagadījās reizē: gan darba, gan ģimenes problēmas. Man patika šī meitene, bet mēs nepazinām viens otru tik labi, lai es varētu vērsties pie viņas pēc atbalsta. Man vajadzēja pabūt vienam, un, kad es ar visu tiku skaidrībā, man bija kaut kā neērti no jauna uzrasties viņas dzīvē. Diez vai viņai tas patiktu.”
Viņa: “Es nemaz netaisījos tikties tikai ar viņu. Reiz es mīlēju vīrieti, ticēju viņam, bet viņš piekrāpa mani ar manu draudzeni. Tagad mana kārta dzīvot sev par prieku, neuztraucoties par citu jūtām.”
Viņš: “Viņa teica, ka necieš suņus, un es uzreiz zaudēju interesi par viņu, lai gan pirms tam man viņa patika. Suns ir mans labākais draugs, un man ir svarīgi, lai arī meitene viņu iemīlētu. Varbūt tā arī notiktu, jo viņa vēl nemaz nebija redzējusi manu suni, taču es nolēmu neriskēt.”
Viņa: “Man patika viņa profils iepazīšanās portālā, mēs ilgu laiku tikai sarakstījāmies, radās tuvības ilūzija. Tad mēs tikāmies, un viņš izrādījās citāds. Ne sliktāks vai labāks, vienkārši citāds. Pēc vairākiem randiņiem kļuva pavisam skaidrs: mums nav nākotnes. Bija grūti to izskaidrot, un es vienkārši atteicos tikties ar viņu.”
Viņš: “Bijām tikko iepazinušies, kā es satiku citu meiteni un tūlīt sapratu: mums jābūt kopā. Es spēju domāt tikai par viņu. Tai, pirmajai meitenei, es tā arī neko nepaskaidroju – negribēju viņu sāpināt.”
Viņa: “Pašā attiecību sākumā viņš uz kādu laiku pazuda. Tad atgriezās, izskaidroja pauzes iemeslu un lūdza dot otru iespēju, bet es jau biju zaudējusi interesi par viņu. Tiesa, mēs kādu laiku tikāmies, bet es jutu, ka tagad mana kārta pazust.”
Viņš: “Viņa sāka krist man uz nerviem. Es gribēju, lai attiecības attīstītās pakāpeniski. Man ir grūti, ja man kaut ko grib uzspiest. Ja jau pēc dažiem randiņiem meitene dusmojas, ja es uzreiz neatbildu uz īsziņu vai zvanu, iedomājos, kā tas varētu beigties, un vairs nevēlējos turpināt.”
Lai kāds nebūtu pazušanas iemesls, mēģini pāršķirt šo lapu.
Nevajadzētu gaidīt zvanus, vajāt, mēģināt noskaidrot, kas noticis, un jo īpaši – pārliecināt pārdomāt.
Aizejot bijušais partneris sniedz iespēju satikt cilvēku, kurš kļūs patiešām tuvs.
“Mainiet uz labu tikai to, kas ir jūsu kontroles zonā”
Iesaka Nataļja Arcibaševa, geštaltterapeite
Kamēr tik tikko pazīstam viens otru, mums ir daudz fantāziju un cerību. Pirmajos randiņos notiek “salīdzināšana” ar realitāti. Tas, kā uzvedamies pirmajās tikšanās reizēs: vai uzņemamies iniciatīvu, cik bieži piezvanām, kādus jautājumus uzdodam – kādam izskatīsies kā intereses un rūpju izpausme, bet citam – kā robežu pārkāpšana un mēģinājums kontrolēt.
Jaunā paziņas pazušana var izrādīties spēle “kurš pirmais zvanīs?”. Vai vēlies to spēlēt?
Jo vairāk atklājas atšķirības un nesaderības, jo labāk uzzināsi, kādas jaunā iespējamā partnera īpašības piesaista vai atgrūž.
Pieņemsim, ka viņš (-a) pazuda, un tu esi nesaprašanā. Nevajadzētu pārāk nopūlēties: meklēt, vajāt, spiegot, vainot. Noteikti nevajadzētu vainot sevi. Ja pamani, ka jau trešā meitene pazūd bez pēdām, tiklīdz pastāstīsi par savu vēlmi pamest visu, doties uz laukiem un dzīvot naturālajā saimniecībā, iespējams, ir vērts aizdomāties. No otras puses, kādam citam tu derēsi ar visām individuālajām īpatnībām. Turpinot mēģinājumus un saglabājot ticību sev, tuvināsi šo tikšanos.
Svarīgi neiestrēgt drūmajā pieredzē, bet pārslēgties uz noderīgām un patīkamām aktivitātēm. Fiziskā slodze, komunicēšana ar tuviniekiem, daba, māksla palīdz pārdzīvot vilšanos. Izvēlies sev piemērotāko. Radusies bezpalīdzības sajūta? Daudzas situācijas tu nevari ietekmēt, it īpaši, ja tās rodas citu prātā. Tas ir jāpieņem.
Toties tu vari mainīt uz labu to, kas atrodas tavā kontroles zonā. Jāturpina īstenot nelielus, bet sev svarīgus plānus, darīt ko noderīgu sev vai citiem. Tas atgriež pārliecības sajūtu par sevi.
