Vai pašvaldībām būs līdzekļi papildu atbalstam mājsaimniecībām pēc elektrības cenas kāpuma? 0
Kamēr valdība diskutē un nespēj vienoties par elektrības cenas pieauguma kompensāciju trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, aptaujā skaidroju, ko par to visu domā un kādu situāciju prognozē pašvaldību vadītāji?
Anita Brakovska, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja: “Atlaide rēķinā, kas paredzēta piecu eiro apmērā mēnesī, protams, ir labāks valsts atbalsta mehānisms. Bet satrauc, ka elektrības sadārdzinājumu izjutīs ne tikai trūcīgie un maznodrošinātie – arī tie iedzīvotāji, kas paliks ārpus atlaides saņēmējiem, īpaši, kas atrodas ļoti tuvu šim slieksnim. Pašvaldībai vajadzētu sniegt savu atbalstu, bet kur lai ņemam līdzekļus? Tāpēc domāju, ka lēmums par elektrības tirgus atvēršanu valstiski nav pareizi izsvērts. Kāpēc vienmēr ne no tā gala sāk? Ar elektrību iznācis tikpat ačgārni kā ar programmu, lai cilvēkus atgrieztu Latvijā, jo vispirms taču vajadzētu domāt, ko un kā uzlabot, lai nebrauktu projām. Ja cilvēkiem būtu labāk, nevajadzētu lauzīt galvu par atbalsta mehānismiem. Bet nav labāk! Izskatās, ka valsts kārtējo reizi to lielāko nastu grib uzkraut uz pašvaldības pleciem. Valdība taču ļoti labi zina, ka cilvēkiem vistuvāk atrodas pašvaldība un ka viņi nāks pie mums un prasīs.”
Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Jā, cilvēki jautā, vai ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai. Bet īstenībā jau neviens brīdis nav labs. Ja atliktu uz nākamo gadu, tas jau neko nemainītu. Labi, ka izdomāja par atlaidi elektrības rēķinā, administrēšana būs vienkāršāka un vieglāka, reizē arī ātrāka un precīzāka. Sešdesmit eiro gadā mājsaimniecībai – protams, var spriest, vai tas ir daudz vai maz. Bet vismaz atspaids ir! Cita lieta, ka pagaidām elektroenerģijas tirgū nav nekādas konkurences. Īstā izvēle parādīsies, kad līdz mums nonāks arī citi elektroenerģijas ražotāji.”
Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: “Pašvaldības budžets jau apstiprināts, mums jau tā ir daudzi pabalsti, kur lai ņemam naudu vēl elektrības pabalstam? Jezga ar elektrības tirgus atvēršanu ļoti kaitina. Par kādu tirgu var būt runa, ja, piemēram, man un citiem Nīgrandes pagastā dzīvojošajiem tāds tirgus dalībnieks, kā, piemēram, “Baltcom” nemaz nav dabūjams! Valdība vēl pati nav tikusi skaidrībā, bet iedzīvotājiem to neskaidrību vēl vairāk. Vai tad šādā brīdī drīkst atvērt tirgu? To varētu darīt tikai tad, kad diskusijas būtu beigušās un pilnīgi visiem, elektrības patērētājus ieskaitot, viss būtu pilnīgi skaidrs. Kāpēc sākumā vēlējās elektrības pabalstu saistīt ar dzīvokļa pabalstu? Vai ne tāpēc, lai pašvaldības apmānītu? Kādu gadu naudu dotu, bet tad valsts “aizmirstu” iedot un viss būtu uz pašvaldības pleciem. Kā tu cilvēkiem ieskaidrotu, ka valsts “aizmirsa” iedot? No otras puses, jādomā arī par to, kurp ved šī sazarotā pabalstu sistēma. Kad agrāk vadīju Nīgrandes pagasta pašvaldību, mēs nedevām pabalstu katram, kas nāca ar izstieptu roku. Pabalsts bija jānopelna. Tagad daudzi cilvēki vienkārši nevēlas strādāt, tikai prasa, lai dod.”
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Mums nav līdzekļu savam pabalstam par elektrības sadārdzinājumu. Gan Salas, gan Sēlpils pagasta iedzīvotāji nāk uz pašvaldību un jautā, kā būs, bet mēs joprojām nezinām, ko atbildēt. Vai tad tas ir normāli? Beidzot spriež, ka atlaide varētu būt elektrības rēķinā, protams, ka tad nebūs liekās birokrātijas, ko radītu pabalstu piešķiršana. Bet kāpēc tā nevarēja izdomāt uzreiz, kāpēc vajadzēja kacināt pašvaldības un iedzīvotājus? Kāpēc premjere Laimdota Straujuma sākumā paziņoja, ka pārlūkos tirgus atvēršanas nepieciešamību, bet tūliņ pēc tam savas domas tik strauji mainīja?”
