Kāpēc viedtālruņi nespēj bez problēmām funkcionēt ilgāk par diviem gadiem? 5
Kāpēc mūsdienās viedtālruņi diez vai spēj funkcionēt bez problēmām ilgāk par diviem gadiem? Kāpēc lampiņas nedeg mūžīgi? Kāpēc ražot plastmasas produktus, ja tos var aizvietot ar dabai draudzīgākiem materiāliem?
Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus nesenajā tehnoloģiju konferencē “TechChill” uzdeva aprites ekonomikas konsultants Džaimijs Nidžnens no Nīderlandes.
Viņš uzskata, ka problēmas, ar kurām šobrīd saskaras pasaule, var mainīt gan uzņēmumi, gan katrs indivīds, mainot savus dzīvošanas un strādāšanas paradumus no lineārās uz aprites ekonomiku.
“Tikai 9% pasaules funkcionē kā aprites ekonomika. Tai ir milzu potenciāls. Dati rāda, ka aprites ekonomikas stratēģijas izvēle var uz pusi samazināt to emisiju skaitu, kas nepieciešams, lai nobremzētu gaisa temperatūras pieaugumu. Aprites ekonomika ir 4,5 triljonu dolāru iespēja arī uzņēmumiem,” pārliecināts Nidžnens.
“Tas, kā mēs izturamies pret dabu, ir satraucoši. Dabas resursus patērējam 1,7 reizes ātrāk, nekā daba resursus spēj reģenerēt. To, ka ejam par tālu, labi pierāda t. s. “zemes pārtēriņa diena” – diena, kad globāli esam iztērējuši visus gadam paredzētos resursus un tos sākam aizņemties jau no nākamajiem gadiem.”
“Pērn tas bija 1. augusts, un gandrīz katru gadu šī diena pienāk ātrāk, katru gadu izmantojam arvien vairāk resursu. 2030. gadā uz Zemes dzīvos 4,9 miljardi vidusšķiras pārstāvju – cilvēki, kuri preces patērē visvairāk.”
“Piemēram, litija, kuru izmanto daudzās elektroniskās ierīcēs, krājumi izbeigsies pēc 11 gadiem,” sacīja aprites ekonomikas vēstnesis.
Tāpēc viņš iesaka atteikties no lineārās ekonomikas modeļa, kad cilvēki izrok, pārstrādā, patērē un izmet, bet aicina dzīvot pēc aprites ekonomikas principa – radi, lieto un atgriez.
“To darot, mēs samazinām atkritumu daudzumu, izmantotos materiālus un produktus padarām efektīvākus. Lietošanas fāze jāpadara maksimāli ilga, bet resursu ievākšanas fāze – pēc iespējas dabai draudzīgāka.”
Digitāls fiziskā vietā
Viņš sacīja, ka uzņēmumiem un organizācijām būtu aktīvi jāstrādā pie piecu aprites ekonomikas modeļu ieviešanas. Pirmkārt, produkti jāpadara par pakalpojumiem.
Kā piemēru viņš minēja Nīderlandes lielāko Šipolas lidostu, kurā “Philips” gaismekļi izbūvēti pēc aprites ekonomikas principa. Uzstādītās lampas nepiederot lidostai, bet tā maksā lampu uzturētājam mēneša maksu par to uzturēšanu un labošanu, nevis nomaiņu.
Otrkārt, uzņēmumiem jādomā par produktu dzīvotspēju. Piemēram, viedtālruņu ražotājs “Fairphone” radījis pirmo modulāro tālruni pasaulē, kuru izjaukt un salikt, tātad dodot iespēju nomainīt nolietotās detaļas, var pats lietotājs.
Treškārt, jāturpina ieviest un attīstīt nu jau labi zināmās koplietošanas platformas.
Ceturtkārt, tiem uzņēmumiem, kuri to var atļauties, jāinvestē bioloģiskās inovācijās, piemēram, plastmasas kafijas krūzītes aizvietojot ar krūzītēm no bietēm vai cukurbietēm, kā to veiksmīgi izdarījuši jau vairāki pasaules uzņēmumi.
Visbeidzot – uzņēmumiem jāmācās rast pielietojumu atkritumiem. Piemēram, pasaulē jau ir vairāki uzņēmumi, kuri maksā zvejniekiem par okeānos pamesto tīklu piegādi, no kuriem uzņēmumi tālāk ražo paklājus.
“Digitalizācijai būs milzu nozīme aprites ekonomikas attīstībā, to jau redzam – “Netflix”, “Dropbox”, “Spotify” ir tikai daži no pakalpojumiem, kuri aizvietojuši fiziskus produktus,” sacīja Nidžnens.
Bezgalīgas iespējas
“Accenture” inovāciju vadītājs Latvijā Kristaps Banga “LB” sacīja, ka viedāku tehnoloģiju iespējas pieprasa viedāku domāšanu. Rezultātā aprites ekonomikā tiek izmantots lietu internets, mākslīgais intelekts, lieli dati, datu analītika, robotika, e-komercija un dažādi servisi pēc pieprasījuma.
“Piemēram, tehnoloģiju uzņēmums “AMP Robotics” izmanto mākslīgo intelektu un robotiku atkritumu pārstrādes nozarē. Šķirošanas tehnoloģija apvieno mākslīgā intelekta redzes sistēmu un uzkrāto pieredzi, lai robots identificētu atkritumus, izvēlētos un šķirotu vēlamo atkritumu plūsmu.”
“Tehnoloģijas var ieviest jebkurā otrreizējās pārstrādes rūpnīcā tikai pāris dienu laikā, optimizējot otrreizējās pārstrādes procesu un attīrot atkritumus atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.”
Viņaprāt, tehnoloģijas var uzskatīt par galvenajiem aprites ekonomikas veicinātājiem, kā arī palīgiem, lai uzņēmumi palielinātu resursu efektivitāti.
“Kopumā videi draudzīgam domāšanas veidam ir jāsākas organizācijas kultūrā, piemēram, vienreizlietojamo trauku vietā izmantojot keramikas krūzes un citus atkārtoti lietojamus traukus, padomāt divreiz pirms drukāt papīra dokumentus utt.”
“Uzņēmumi un organizācijas, kas jau šobrīd izmanto aprites ekonomikas principus, iegūst pozitīvu finansiālo un vides atdevi, bet ir skaidrs, ka tie, kas vēlas spert soli tālāk, var radīt ievērojami lielāku vērtību klientiem, akcionāriem un ieinteresētajām pusēm,” pārliecināts Kristaps Banga.
