Kāpēc pamatskolu absolventiem vērts apgūt amatu? 0
Viens no valsts izglītības politikas mērķiem ir, lai vismaz puse pamatskolu absolventu dotos nevis uz vispārējām vidusskolām, bet uz profesionālās izglītības iestādēm apgūt amatu.
Lai to panāktu un padarītu profesionālo izglītību pievilcīgāku, tiek veikta gan tās saturiskā reforma, gan arī turpinās Eiropas struktūrfondu līdzekļu ieguldīšana profesionālo vidusskolu, pārsvarā tehnikumu, ēku un aprīkojuma uzlabošanā.
Šobrīd priekšroku profesionālajai izglītībai dod tikai 37 procenti pamatskolu absolventu.
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājas vietnieks Jānis Salmiņš februāra vidū Saeimā notikušā konferencē “Inovācijas un izaicinājumi profesionālajā izglītībā” gan norādīja, ka turpmākajos gados darba tirgū pieaugs pieprasījums ne tikai pēc profesionālo izglītību ieguvušajiem, bet arī pēc tiem, kuri tikuši pie augstskolu diploma.
Pieprasījums kritīsies tikai pēc tiem, kuri ieguvuši vien vidējo vispārējo vai vēl zemāku izglītību. Tomēr lielāks iztrūkums gaidāms tieši profesionālās izglītības ieguvēju vidū: paredzams, ka 2025. gadā būs par 31 000 mazāk šāda līmeņa darbinieku, nekā pieprasīs darba tirgus. Trūks arī 17 000 darbinieku, kas ieguvuši augstāko izglītību, taču tieši eksaktajās nozarēs, nevis jebkurā jomā.
Savukārt bez darba varētu būt pat vairāk nekā 90 000 darbspējīgo, kuri nav ieguvuši ne profesionālo, ne augstāko izglītību.
Paradoksāli gan, ka Nodarbinātības Valsts aģentūras uzskaitē kā bezdarbnieki arī ir visvairāk profesionālo vidējo izglītību ieguvušie: no visiem bezdarbniekiem viņu ir 35,9 procenti. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka šo darbspējīgo savulaik iegūtā profesionālā izglītība vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Šo problēmu arī var novērst gan ar saturiskām izmaiņām profesionālajā izglītībā, gan ar mācību procesa un infrastruktūras uzlabošanu.
Kaut daudzās profesionālās izglītības iestādēs, jo sevišķi tā sauktajos profesionālās izglītības kompetences centros jau renovētas mācību un dienesta viesnīcu ēkas, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem datiem infrastruktūras attīstības projekti joprojām tiek īstenoti 18 profesionālās izglītības iestādēs, un deviņās no tām infrastruktūras attīstības projektu īstenošana turpināsies vēl 2021. gadā.
Kopumā Eiropas struktūrfondu aktivitātē, kas paredz palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu, skolās plānots ieguldīt ap 90 miljoniem eiro.
Visvairāk – teju 13,5 miljoni eiro – ieguldīti Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, bet par desmit miljoniem eiro modernizēts Rīgas Valsts tehnikums. Trīs miljoni eiro vien ieguldīti dienesta viesnīcas izbūvē.
Arī nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā, kas ilgs no 2021. līdz 2027. gadam, plānotas investīcijas izglītības iestādēs.
Runājot par profesionālās izglītības satura izmaiņām, līdz 30. martam izskatīšanai valdībā plānots iesniegt kārtējos grozījumus Profesionālās izglītības likumā. Tajā iekļautās izmaiņas, kaut svarīgas, tomēr ir vairāk birokrātiskas: saistītas ar profesionālām kvalifikāciju klasificēšanu, moduļveida izglītības programmu ieviešanu profesionālajā izglītībā un tamlīdzīgi.
Potenciālos profesionālo izglītības iestāžu audzēkņus vairāk varētu skart tas, ka likumprojektā arī noteiks, kā varēs uzkrāt un pārnest uz citām mācību iestādēm mācīšanās rezultātus.
No valsts izglītības politikas plānošanas un informācijas uzkrāšanas viedokļa svarīgs ir likumprojekta punkts, ka paredz arī attiecībā uz profesionālās izglītības sistēmu veidot monitoringa sistēmu par profesionālās izglītības iestāžu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem.
Labāk saskaņot darba tirgus prasības un profesionālajā izglītībā iegūtās prasmes var palīdzēt arī darba vidē balstītā izglītība, kuras ietvaros nākamā profesija daļēji tiek apgūta reālā uzņēmumā. Pērnā gada nogalē darba vidē balstītās mācības jau bija ieviestas 27 profesionālās izglītības iestādes 312 dažādās izglītības programmās.
