Kāpēc valsti apsargā tās apzadzēji 5
Lai ātrāk nozari attīrītu no kaktu firmām, jāizveido publiski pieejams apsardzes komersantu reģistrs, kurā ikvienam būtu redzams, kāds ir nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījums un nomaksāto nodokļu apjoms, darbinieku skaits uzņēmumā, viņu atalgojums un citi dati,” pārliecināts Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Valsts kasei garām paiet desmitiem miljonu
Viņaprāt, šāds reģistrs ļautu arī apsardzes pakalpojumu pasūtītājiem neielaisties darījumos ar firmām, kas piedāvā pārsteidzoši zemu cenu. Bet tas iespējams vienīgi tad, ja tiek slēpts uzņēmuma apgrozījums un strādājošo skaits, savukārt atalgojums tiek maksāts aploksnēs. “Diemžēl valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar zemo cenu piedāvātāji, turklāt bieži vieni un tie paši. Iznākumā valsts un pašvaldību iestādes apsargā firmas, kuras pieņem darbā par apsargiem neapmācītus ļaudis, kuriem var maksāt mazāk un par kuriem var nemaksāt valstij nodokļus. Būtībā valsti apsargā tās apzadzēji,” piebilst Arnis Vērzemnieks.
Uz jautājumu, cik liels ir valsts nesaņemto nodokļu apmērs no apsardzes nozarē strādājošajiem, DNKA vadītājs atbild, ka pilnīgi precīzi to pateikt esot grūti. Bet tie varot būt vairāki desmiti miljoni eiro gadā.
Apsargiem – minimālās algas?
Par ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru nozarē liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. 2015. gadā no nozarē strādājošo komersantu kopskaita – pāri par 500 uzņēmumu – aptuveni 40% no nodokļu kopsummas – 52,33 miljoniem eiro – samaksāja vien četri lielākie uzņēmumi. 2014. gadā četri lielākie nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā iemaksāja 14 miljonus, turpretī vairāki simti pārējo nozares uzņēmumu kopā tikai 18 miljonus eiro. Trešdaļu no visiem nozarē aptuveni 12 500 strādājošajiem algoja četri lielākie apsardzes uzņēmumi. Nodokļos nomaksātās summas nozares četriniekam un pārējiem uzņēmumiem ir līdzīgas, turpretī nodarbināto skaits būtiski atšķiras.
2015. gadā trešdaļa no nozarē aptuveni 12 500 strādājošajiem oficiāli saņēma atalgojumu, kas bija mazāks par valsts noteikto minimālo. Arī 2016. gada pirmajā ceturksnī mazāku par valstī noteikto minimālo darba algu saņēma 25,5% nozarē nodarbināto.
Drošības gādātājiem jāreģistrējas
Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps uzskata, ka šāda publiski pieejama reģistra izveidošanai ir jēga tikai tad, ja tajā ir informācija ne tikai par apsardzes uzņēmumiem, bet arī par visām nozarē strādājošajām personām, kā arī par visiem drošības dienestiem un to darbiniekiem. Atzīstot ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru nozarē, Jānis Zeps norāda uz tām apsardzes firmām, kurās oficiāli uzrādīto darbinieku skaits nepārsniedz piecus. Viņaprāt, ar tik mazu darbinieku skaitu nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu apsardzi, tāpēc, visticamāk, šīs firmiņas nodibinātas nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanai.
Policisti piepelnās un piesedz
“Pašlaik Valsts policija, kas izsniedz apsardzes komersantiem licences un kas tur savās rokās nozarē strādājošo komersantu sarakstu, reģistrē tajā tikai tās firmas, kurās strādā vismaz pieci darbinieki. Arī pašlaik izveidotais saraksts nesniedz pilnīgu informāciju par nozarē strādājošajiem,” teic Jānis Zeps, atzīstot ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru apsardzes nozarē. “Bet Valsts policijai būtu jāreģistrē visi bez izņēmuma un sākot no pirmā uzņēmumā strādājošā darbinieka.”
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele stāsta, ka pagājušā gada novembrī ministrija prezentēja visām apsardzes nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām jaunveidojamā apsardzes komersantu reģistra konceptuālo skatījumu, kas ietvers arī informāciju par komersanta nodarbinātajiem apsardzes darbiniekiem.
Ministrijas pārstāve norāda, ka reģistra ideju gribējuši īstenot jau pirms pāris gadiem. Bet bijuši spiesti to apturēt, jo apsardzes nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas neesot spējušas vienoties par šāda reģistra izveides nepieciešamību. Par to vienošanās panākta tikai pagājušā gada nogalē.
DNKA pārstāvis Arnis Vērzemnieks gan saka, ka nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju starpā par licencēto komersantu un sertificēto apsargu reģistra izveidi nav būtisku domstarpību. Pretestība vairāk esot no ministrijas puses. Viņaprāt, tas izskaidrojams ar to, ka iekšlietu struktūrās strādājošie neoficiāli piepelnās, strādājot nereģistrētās apsardzes firmās, kuras tādējādi izvairās no nodokļu maksāšanas.
