Kāpēc uzturā iekļaut šķiedrvielas? 0
“Šķiedrvielas, sauktas arī par balastvielām, ir visu augu (arī zāles un koksnes) galvenā sastāvdaļa. Tieši šķiedrvielas ir tās, kas liek mūsu zobiem cītīgi strādāt, – tāpēc rupjmaize jākošļā vairāk nekā baltmaize, tāpēc ābolu košļājam, bet ābolu sulu, kur šo šķiedru nav, faktiski bez aizkavēšanās no mutes dobuma nogādājam tālāk uz kuņģi,” skaidro OnPlate sertificētā uztura speciāliste Līga Balode.
Šķiedrvielas organismā nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala vielas, kas varētu apēstās šķiedrvielas sašķelt.
Uzņemtas ar uzturu, tās virzās pa gremošanas traktu, izpildot savas funkcijas, un tad tiek izvadītas no organisma ārā. Šķiedrvielām nav uzturvērtības, tomēr uzturā tās ir vajadzīgas, jo palīdz mūsu organismam darboties pēc iespējas labāk – piemēram, šķiedrvielas nodrošina labu vēdera darbību un samazina holesterīna līmeni asinīs. Vēders daudz labāk darbojas, kad savā uzturā lieto vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu.
Šķiedrvielas iedala divās galvenajās grupās –
• ūdenī šķīstošajās
• ūdenī nešķīstošajās.
Atšķiras to loma mūsu organismā. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas ir barības avots zarnu baktērijām, kas savukārt svarīgas cilvēka imunitātei. Tās atrodamas augļos, pākšaugos un graudaugos. Savukārt ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas būs galvenais palīgs, lai uzlabotu vēdera darbību. Tās atrodamas pilngraudu produktos, klijās un arī riekstos.
Ar šķiedrvielām bagāts uzturs sniedz ilgāku sāta sajūtu, tāpēc arī cukura līmeņa svārstības nav tik straujas, bet ir vienmērīgas; tiek optimizēta holesterīna vielmaiņa.
