Kāpēc urīnceļu iekaisumam patīk vasara 3
Vasara ir laiks, kad mēdz saasināties hronisks cistīts – urīnceļu iekaisums, kas anatomisku īpatnību dēļ biežāk piemeklē sievietes. “Dažkārt pietiek ar to, ka sieviete basām kājām bradājusi pa rasu vai pastaigājusi pa aukstu klona grīdu,” saka ginekoloģe Margarita Puķīte. “Iznākums – biežāk rodas vajadzība iet uz tualeti, urinācija var būt sāpīga.”
Lai izvairītos no nepatīkamajām izjūtām, ir svarīgi noteikt pareizu diagnozi un izārstēties jau tad, kad cistīts piemeklējis pirmoreiz.
Iekaisumu mēdz izraisīt baktērijas, kas nonākušas urīnceļos. Veidi un iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi. “Infekcijas avots var būt, piemēram, stringa apakšbiksītes – pa tām zarnu mikroflora var nokļūt urīnizvadkanāla atverē,” pastāsta ārste. “Kombinācijā ar vājāku imūnsistēmu, kāda jaunietēm mēdz būt dažādu diētu dēļ, un ar mikrocirkulācijas traucējumiem var sākties urīnceļu un urīnpūšļa infekcija.”
Cistīta attīstīšanos var veicināt arī biksīšu ieliktnīšu neatbilstīga lietošana (ja tos nēsā pārāk ilgi), cieša, šaura apģērba valkāšana, dzimumdzīve (arī tā zarnu baktērijas var nonākt “neceļos”), hormonālās svārstības grūtniecības vai menopauzes laikā, noteikti medikamenti, kā arī dažādu vielu (intīmās higiēnas produktu, spermicīdu u. c.) izraisīts kairinājums vai urīnvadā ievietots katetrs.
Cistīta pazīmes ir stipra, neatlaidīga vēlme urinēt, sāpes un dedzināšana, kad to dara un neliels izvadītā urīna daudzums. Retākos gadījumos urīnā var būt asinis, biežāk tas mēdz būt tumšāks, duļķains un stiprāk ož. Iekaisumu var pavadīt diskomforta izjūta vai sāpes vēdera lejasdaļā, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. “Tā kā urinēšana ir sāpīga, daudzi cenšas dzert mazāk, taču tā ir nepareiza taktika – jārīkojas tieši pretēji, jādzer vairāk, lai mazinātu baktēriju koncentrāciju un tās skalotos laukā,” paskaidro ginekoloģe.
Izjūtot simptomus, kas varētu liecināt par cistītu, jānovērtē, vai tās tomēr nevarētu būt kādas seksuāli transmisīvas slimības pazīmes. Par to jārodas aizdomām, ja bijis gadījuma sekss bez prezervatīva. Tad jāmeklē ginekologa palīdzība, bet, ja sievietei nav aktīvas dzimumdzīves vai ir viens pastāvīgs partneris, jādodas pie ģimenes ārsta. Lai noskaidrotu, kas izraisa nepatīkamās izjūtas urinējot, ārsts, visticamāk, nosūtīs veikt urīnanalīzes. Tā būs iespējams noskaidrot, kāda baktērija izraisījusi slimību, un izvēlēties antibiotiķus, pret kuriem tā ir jutīga.
Visbiežāk šādā veidā cistītu izdodas pilnīgi izārstēt dažu dienu laikā, taču dažkārt slimība no akūtas kļūst par hronisku. “Reizēm tā notiek tāpēc, ka uz savu roku izdodas apārstēties, lietojot tautas līdzekļus vai homeopātiju. Slimība it kā pāriet, bet pēc kāda laika noteiktos apstākļos atkal ir klāt. Teiksim, kādai darbā visu laiku jāvalkā kurpītes, kaut gan no durvīm uz kājām velk caurvējš, vai nopeldas un pēc tam pastaigā slapjā peldkostīmā, vai karstā dienā pasēž uz auksta akmens,” piemērus min daktere. Šādi apstākļi baktērijai liek atdzīvoties, nepatīkamās izjūtas atkal sāk traucēt. “Man ir zināmas sievietes, kas ar cistītu slimo pat četrreiz gadā.”
Ja cistīta simptomi atjaunojas, ieteicams vērsties pie ārsta pēc padoma, kā izārstēties, lai slimība neprogresētu un nesāktos problēmas ar nierēm. Jācenšas arī sargāt kājas no aukstuma – nebradāt pa aukstu ūdeni, nestaigāt basām kājām pa aukstām virsmām, vilkt vilnas zeķes un veikt vingrinājumus mikrocirkulācijas stimulēšanai. Jāstiprina imunitāte, dzīvojot aktīvi un pilnvērtīgi ēdot.
