Kāpēc un kādi pārtikas produkti būs dārgāki nākamgad, atklāj eksperte 2
Nākamā gada sākumā vairumam pārtikas produktu cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs izejvielu cenu kāpuma dēļ, žurnālistiem trešdien sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pārstāve Ingūna Gulbe.
Viņa teica, ka graudiem un graudu izstrādājumiem, kā piemēram, miltiem, putraimiem nākamgad cenas pieaugs par pārdesmit procentiem.
Izņēmums ir rīsi, kuriem cena samazināsies vai paliks esošajā līmenī.
Augļu un dārzeņu cenas līdz jaunās sezonas sākumam kāps par apmēram 30% saistībā ar šā gada sausumu, kura dēļ to ražas Eiropā ir par trešdaļu mazākas nekā pērn.
Vienlaikus viņa piebilda, ka cukura, tējas un kafijas cenas nākamgad, ņemot vērā pašreizējās tendences, visticamāk, saglabāsies šā gada līmenī.
Arī piena produktu un gaļas cenas, visticamāk, nākamā gada pirmajos pāris mēnešos paliks esošajā līmenī, neraugoties uz graudu cenu kāpumu.
Gulbe pastāstīja, ka graudu cenas šogad Latvijā sausuma dēļ pieaugušas gandrīz par trešdaļu un graudi ir izejviela daudzu citu pārtikas produktu ražošanā.
Tomēr neraugoties uz to, cūkgaļai un putnu gaļai cenas ir pat samazinājušās.
Komentējot tendences pasaulē, viņa norādīja, ka globālā tirdzniecība pēdējos gados aug – galvenajiem pārtikas produktiem – eļļām, sēklām, graudiem un zivīm cenas pieaug.
Kafijai un tējai tās ir pat samazinājušās. Šā gada oktobrī pasaules tirgū samazinājās piena un gaļas cenas.
Tāpat viņa pastāstīja, ka tikmēr piena prouktu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir zemākas, jo ir būtiski pieaudzis eksports no Jaunzēlandes.
Tikmēr daudzās Eiropas valstīs liellopu ganāmpulki ir samazināti barības trūkuma dēļ. Latvijā saražotais piena produktu kopjapjoms ir samazinājies, neraugoties uz tā pieaugumu citās valstīs.
Viņa piebilda, ka Latvijā joprojām ir zemākās piena iepirkuma cenas, taču, neraugoties uz zemām izejvielas cenām, pārstrāde nav tik efektīva.
“Pie zemajām cenām neesam sekmīgākie un veiksmīgākie eksporta tirgos,” sacīja Gulbe pieļaujot, ka Latvijas piena pārstrādātājiem pagaidām pietrūkst spēka un zināšanas, lai eksportā būtu stiprāki.
Tomēr viņa uzsvēra, ka nozare aktīvi turpina attīstīt eksportu un strādā pie jaunu tirgu meklējiem, brauc uz pārtikas izstādēm, meklē jaunus tirgus.
Pēc viņas teiktā, sviesta cenas šogad ir samazinājušās salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet nav atguvušas agrāko līmeni pirms to būtiskā kāpuma.
Veikali iepirkuši lielus sviesta krājumus, kas joprojām nav izpārdoti.
Vienlaikus viņa pastāstīja, ka gaļas cenām globālajā tirgū ir tendence samazināties. Vienīgais gaļas veids, kam ir kāpušas cenas, ir aitas gaļa. Gaļas ražošanas apmēri kopumā globālajā tirgū aug. Gaļas cenas Latvijā ir salīdzinoši zemas ar citām valstīm.
Gulbe sacīja, ka Latvijas tirgū ir ļoti stipri olu ražotāji. Latvijas uzņēmumi spēj lielos apmēros olas eksportēt un Latvijas tirgū olu cenas ir salīdzinoši zemas.
Viņa piebilda, ka izejvielas cenu kāpuma dēļ ir paredzams neliels visu veidu maizes cenu pieaugums, jo degviela, nodokļi, darba spēka izmaksas ir palielinājušās.
Tas ir iemesls, kādēļ maizes cenas palielināsies. Taču augstās konkurences dēļ šajā jomā maizes cenas nepieaugs būtiski.
Gulbe atzīmēja, ka arī cukuram jau labu laiku ir zemas cenas. Latvijā cukura cenas ir salīdzinoši zemas, lai gan Lietuvā tas ir nedaudz lētāks.
Kafijas cenas pastāvīgi nedaudz pazeminās, un arī turpmāk kafijai netiek prognozēts cenu pieaugums. Tā kā kakao pupiņas saražotas pietiekamā daudzumā, arī kakao cenām nav prognozējams cenu pieaugums.
